Piektdien, 2007.gada 7.septembrī, plkst. 14:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturisko ēku K.Valdemāra ielā 10a apmeklēs Rīgas pilsētas Īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks un Īpašuma departamenta direktora p.i. Oļegs Burovs.
Apmeklējuma mērķis – tikties ar LNMM direktori Māru Lāci, lai pārrunātu ēkas apsaimniekošanas jautājumus un tālākos muzeja ēkas attīstības, restaurācijas un rekonstrukcijas aspektus.
2007.gada pirmajā pusē pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu. Darba uzdevums bija, pamatojoties uz pasaules un vietējās pieredzes piemēriem, izpētīt ēkas iespējamo rekonstrukciju, un, izvērtējot apkārtējās teritorijas pilsētbūvniecisko aspektu, sagatavot rakstveida atzinumu par Rīgas pilsētai izdevīgāko un efektīvāko iepirkuma procedūru projektētāja izvēlei.
Pētījuma rezultātā tika sagatavots atzinums par iespējamību veikt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukciju – paplašināšanu un to organizēt atklāta, starptautiska konkursa veidā.
Muzeja ēka celta 1903. – 1905.gadā. Tā ir 19. – 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem.
Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un šobrīd ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Pašlaik ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst pašreizējām starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs.
Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā vispār nav ventilācijas. Vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi fiziski un morāli novecojuši, neekonomiski. Esošā elektrības tīkla spriegums 3x220 kW, atļautais enerģijas patēriņš tikai 45 kW, bet nepieciešami 300 kW. Izmantojot esošo tīkla spriegumu (3x220 kW), nav iespējams pieslēgt mūsdienu tehnoloģiju prasībām atbilstošas iekārtas, jo pārsvarā visām šīm iekārtām nominālais darba spriegums ir 380 kW.
Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā.
Muzeja ēkas pastāvēšanas laikā vidēji to ir apmeklējuši vairāk nekā 8 miljoni skatītāju. Šobrīd statistika liecina, ka skatītāju skaits turpina augt, sasniedzot 70 – 80 tūkstošus gadā. Analīze rāda, ka vidēji katru gadu skatītāju skaits palielinās apmēram par 10%. Tādējādi varam runāt par muzeju kā būtisku faktoru Latvijas un Rīgas tēla veidošanā.
Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekošs, daudz par šaurām ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm. Tā ir tā muzeja mūsdienīgas dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iespējama laikmeta prasībām atbilstoša muzeja funkcionēšana, it īpaši, ja tas ir centrālais mākslas muzejs valstī.
Ēkai nepieciešama restaurācija ar mērķi – restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, rezultātā saglabājot ēku nākamajām paaudzēm.
Savukārt ēkas rekonstrukcijā jāparedz jaunu telpu izbūve ēkas bēniņu daļā, gan arī jāspēj rast iespēju ēkas paplašināšanai.
Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
