Kopš 1909. gada Prāga kļuva par Eiropas kubisma mākslas otru centru tūdaļ aiz Parīzes. Uz Parīzes kubisma ierosmēm reaģēja ne vien Prāgas tēlnieki un gleznotāji, bet arī arhitekti, mēbeļu dizaineri, scenogrāfi, dzejnieki un rakstnieki. Prāga, kas jau tolaik bija svarīgs Eiropas garīguma un mākslas centrs, šīs ierosmes pārkausēja arhitektūras stilā, kas ir vienreizējs un kurš radās Eiropas ekspresionistiskā modernisma laikmetā.
Čehu arhitektūras kubisms mūsdienās visā pasaulē ir ne vien speciālistu, bet arī nespeciālistu uzmanības centrā. Tā ir XX. gadsimta arhitektūras attīstības savdabīga nodaļa, kas gan tiek apzīmēta par strupceļu, tomēr vēl joprojām ir ļoti iedvesmojoša. Pamata postulātus 1911. gadā ir radījis ievērojamais čehu arhitekts Pavels Janāks (1882.-1956.), kurš tādējādi kritiski reaģēja uz toreizējo racionālo daiļradi modernisma stilā, ko piekopa Jans Kotera un viņa aprindas. Kubisms arhitektūrā gan neieviesās, tomēr dažas celtnes uzbūvēja. Izstāde ir koncentrēta uz visnozīmīgāko laika posmu no 1911. līdz 1914. gadam un iepazīstina ar kubisma prominentajām personībām un viņu veikumu. Tās ir Pavels Janāks, Vlastislavs Hofmans, Jozefs Hohols un Emils Krālīčeks. Uz 33 paneļiem tā iepazīstina apmeklētājus arī ar kubisma dizainu, nerealizētajiem projektiem un turpmāko attīstību pēc 1918. gada. Melnbalto fotogrāfiju autore ir izcilā fotogrāfe Estere Havlova, ekspozīciju un tekstus sagatavojuši Zdeņeks Lukešs un Dans Merta.
No 2009. gada 10.marta līdz 27.martam Arhitektu namā, Torņa ielā 11, Rīgā.
pix-LAT.3860.gif)
