Autors: Iveta Vēvere/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Lso.lv
18.11.2010 plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā teātrī, kur 1918.gadā tika dibināta Latvijas valsts, Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā sniegs Svētku koncertu, kopā ar Nacionālā teātra aktieriem un izcilo mecosoprānu Ievu Paršu atskaņojot latviešu mūzikas zelta fondu. Nacionālā teātra rīkotajā koncertā skanēs kolorītā Marģera Zariņa kino mūzika un mūzika no teātra izrādes Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi, kā arī Imanta Kalniņa leģendārā Ceturtā simfonija.
Bezgala talantīgais komponists un rakstnieks Marģers Zariņš ir viena no savdabīgākajām Latvijas radošajām personībām – divu mūzu kalps, kā viņu bieži dēvēja prese. Par savējo viņu uzskatīja gan mūziķi, gan literāti. Kā mūzikā, tā prozā Zariņš aizvien spēja aizraut ar neizsīkstošu optimismu, bagātu fantāziju, dažādu stilu perfektu pārvaldīšanu un stilizācijas meistarību, bet pāri visam – dzirkstošu humorista talantu. Marģers Zariņš bija arī izcils kino mūzikas radītājs. Viņa komponētā mūzika dzirdama astoņpadsmit filmās.
Koncertā pirmo reizi skanēs speciāli simfoniskajam orķestrim aranžētā Marģera Zariņa asprātīgā mūzika kādreiz tik slavenajam iestudējumam Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi, kam pēdējā izrāde bija pagājušā gadsimta 80.gadu vidū. Didriķis Taizels ir radīts 20.gs.80.gados kā latviešu komiskais varonis – tautas gudrības un vitalitātes simbols, līdzīgi kā flāmiem Tils Pūcesspieģelis, vai turpat pāri jūrai brāļiem igauņiem brašais kapteinis Kihnu Jenns. Tā kā tik daudz latviešu literatūras tēlu apdzīvojuši Vidzemi, tad Didriķim tika piešķirtas pa daļai lībiešu asinis un viņa mājvieta atrasta Kurzemes jūrmalā, kur krastā viņu gaidīja uzticīgā un dzīvesgudrā Ona. Pirmās Marģera Zariņa dziesmas par Taizeļa tēmu tapušas vēl pirms divdesmit gadiem, izmēģinot roku naivisma manierē un meklējot izteiksmi, kā mūzikā runāt varonim no vienkāršās tautas.
Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija tiks atskaņota oriģinālā versijā ar soprāna partiju simfonijas noslēguma daļā, ko izpildīs brīnišķīgais Latvijas mecosoprāns Ieva Parša. I.Parša 2009.gadā par solo šīs simfonijas atskaņojumā tika nominēta Lielajai Mūzikas balvai. Muzikoloģe Ināra Jakubone, raksturojot Paršas sniegumu, saka "Tikai šopavasar man atvērās vārti uz šo Imanta Kalniņa mīlestības pasauli. Ieva Parša kā dramatiska aktrise piebūra no galvas zināmo simfoniju ar īsto saturu. Viņa burtiski uzspridzināja šo opusu."
Pēc pirmatskaņojuma 1973.gada 20.aprīlī ar maestro Leonīdu Vīgneru pie diriģenta pults Ceturtā simfonija kļuva par vairāku paaudžu kulta skaņdarbu. Toreiz padomju cenzūra aizliedza izmantot simfonijai speciāli rakstīto amerikāņu dzejnieces Kellijas Čerijas dzeju. Tieši LSO bija tie, kas pirmoreiz Latvijā diriģenta Imanta Rešņa vadībā atskaņoja šīs simfonijas oriģinālversiju. Mazliet vairāk kā gadu atpakaļ LSO un Ievas Paršas izpildījumā tika laists klajā Ceturtās simfonijas oriģinālversijas ieraksts.
Kopā ar LSO 18.novembra koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri – Dita Lūriņa, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Egliens un Juris Jope (Latvijas Kultūras akadēmija).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
