Foto: EK pārstavniecība Latvijā

Otrdien, 6.martā plkst. 18:00 Eiropas Savienības mājā Sarunu istabā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā - ”Vai gēni nosaka visu”

Kafejnīcas vakara sarunu temats būs veltīts cilvēka genoma izpētes jautājumiem.

Mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenis dod iespēju pilnībā nolasīt cilvēka genomu. Tas ļauj mums ielūkoties savos gēnos, uzzināt kā darbojas mūsu organisms un kā tas reaģē uz dažādu ārējo faktoru iedarbību.

Katrs cilvēks ir indivīds un katrs mēs piedzimstam ar noteiktu ģenētisko informāciju, ka ir iekodēta mūsu gēnos. Gēni nosaka katra cilvēka raksturīgās iezīmes, piemēram, matu un acu krāsu, auguma īpatnības un daudz citas pazīmes, kā arī noslieci saslimt ar to vai citu slimību.

Īpašas gēnu grupas - tā sauktās haplogrupas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē un satur tikai nejaušas un ilgstošas mutācijas, sniedz informāciju par to nēsātāju radniecību un izcelsmi, par to, vai ir latviešiem raksturīgi gēni un kuras ir mums ģenētiski tuvākās tautas.

No paaudzes paaudzē līdztekus citām pazīmēm pārmantojas arī ģenētisko procesu rezultātā gēnā uzkrātās izmaiņas, kas ir pamatā ģenētiskajām jeb iedzimtajām slimībām. Viens no pēdējo gadu svarīgākajiem atklājumiem bioloģijā ir saistīts ar izpratni par iedzimtības lomu dažādu slimību izraisīšanā. Genoma analīze, ko sākotnēji veica tikai atsevišķu slimību gadījumos, aizvien plašāk ienāk praktiskajā medicīnā, sniedzot informāciju par risku sasirgt ar dažādām slimībām, īpašu nozīmi iegūstot onkoloģisko slimību agrīnā diagnosticēšanā un profilaksē. Tā gēnu testi ir kļuvuši par neaizstājamu palīgu, lai hematologi varētu izraudzīties noteiktu asins vēža formu ārstēšanas metodes un kontrolēt, cik terapija ir veiksmīga. Pieprasīti ir arī citi testi, no kuriem sabiedrībā zināmākais ir paternitātes noteikšana, tāpat iespēja noteikt venozo trombožu risku, iedzimtu hemahromatozi un izplatītāko augļa hromosomālo patoloģiju – trisomiju risku u.c.

Genoma analīze un gēnu testi ļauj mums ielūkoties savos gēnos un uzzināt nākotni. Jautājums tikai viens – vai mēs patiešām to visu, ko sniedz genoma analīze, vēlēsimies par sevi zināt un vai piekļūstot šai dziļi personālai ģenētiskai informācijai nevar rasties draudi cilvēku diskriminācijai?

Kafejnīcas pasākumu vadīs Juris Šteinbergs - zinātnieks un populāra TV raidījumu seja. Kafejnīcas diskusijā kā eksperti piedalīsies Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Klovinš, pētniece Baiba Lāce un uzņēmuma Genera vadītājs Juris Šteinbergs.

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir neformālā vidē pie kafijas tases raisīt brīvu diskusiju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Šī ir lieliska iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem, uzdot sev interesējošus jautājumus un noskaidrot līdz šim neizprasto kādā konkrētā zinātnes jomā, kas šajā reizē ir ģenētika.

Zinātnes kafejnīca aicina atnākt, pievienoties diskusijām un iegūt sev noderīgas zināšanas.