Kā vecmeistars Purvītis šodien varētu justies?

Kā vecmeistars šodien varētu justies?/ Purvīša klātbūtne "Kafejnīcas lietas" ietvaros kim?, 22. martā plkst. 17.30

“Caur mākslu mēs mācāmies lūkoties uz dabu un dzīvi, un otrādi – caur dabas un dzīves saprātīgu novērošanu mēs atkal nākam pie patiesas augstas mākslas,”
– šīs rindas laikrakstā “Rīgas Avīze” 1904. gada sākumā rakstītas Vilhelma Purvīša (1872–1945) personālizstādes iespaidu ierosmē, un šāda mijiedarbība nosaka viņa glezniecības uztveri arī mūsdienās.

No jauna pārdomāt Purvīša personības un mākslas klātbūtnes mazās un lielās, nevilšās un apzināti kanonizētās vai pretrunīgi mitoloģizētās zīmes Latvijas kultūrā gribas tieši šomēnes, kad daba atkal grasās izspēlēt purvītisko “kūstoša sniega un tumstošu palu ūdeņu poēmu” (šos vārdus atradīsiet žurnāla The Studio 1905. gada janvāra numurā) un aprit 140 gadu kopš ainavista dzimšanas.

Kafejnīcas gaisotnē Purvīša gleznas klātienē iztēlosimies, ka mums pievienojas tie Purvīša biogrāfi un viņa mākslas vērtību tulkotāji, kurus vairs nav iespējams uzrunāt ikdienā: barons Roderihs fon Engelharts (Roderich von Engelhardt) un Tatjana Kačalova, Jānis Siliņš, Visvaldis Peņģerots, Oļģerts Saldavs, Hugo Vītols un citi, ieskaitot dažu blēdi un kādu identitātes noslēpuma joprojām aizplīvurotu 20. gadsimta sākuma dāmu, kuras apcere “Krievu gleznotājs V. Purvītis” The Studio 1905. gadā bija parakstīta ar vārdu Mary Illyne.

Š.g. 22. martā plkst. 17.30 restorānā Kitchen atklājamās Latvijas Radio kolekcijā esošās Vilhelma Purvīša gleznas "Agrs pavasaris" (kartons, eļļa, 20. gs. 30. gadi) ekspertīzē secināts, ka precīza datējuma uz gleznas nav un gleznojums veidots uz 3 mm bieza, blīva gleznošanai paredzēta kartona ar dermatīna apmalēm; tas ir izteikti plāns, lazējošs, nelielām triepienu faktūrām formu modelējumā un gleznots vienā seansā ar minimālām autora korekcijām, kuras veiktas, rēķinoties ar slāņu savstarpējo mijiedarbību.

Turpinot pārdomas par meistara rokrakstu, 22. marta vakara programmā zināmais un vispārpieņemtais tiks sakausēts ar pārsteidzošu sajūtu materiālu, kas tiks ievadīts ar mākslas vēsturnieces Kristiānas Ābeles lasījumu, klātesot Purvīša daiļrades speciālistiem un citiem interesentiem.

Purvīša klātbūtnes efekts marta - aprīļa ietvaros būs novērojams arī sekojošās epizodēs:

- š.g. 22. martā plkst. 17.30 Latvijas Radio 3 – Klasika ēterā raidījumā „Neatliekama saruna”, tiekoties ar mākslas vēsturnieci Kristiānu Ābeli, kuras lasījumu par Purvīša daiļradi klātesošie varēs baudīt gleznas atklāšanas pasākumā;

- līdz š.g. 3. aprīlim, Mūkusalas Mākslas salona izstādē "Purvītis un citi Latvijas ainavisti", Mūkusalas ielā 42;

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā „Latvijas māksla. 19. gs. beigas – 20. gs. vidus”, K. Valdemāra ielā 10a.

Vilhelma Purvīša glezna no Latvijas Radio kolekcijas kim? kamerizstāžu un lasījumu cikla "Kafejnīcas lieta" ietvaros restorānā Kitchen būs apskatāma līdz š.g. 12. maijam.

Savu klātbūtni gleznas atvēršanas pasākumā aicinām pieteikt, rakstot uz [email protected].

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 02.01.2025 - 12.01.2025 Atklāj Bauskas novadu ar audiogidu Bauskas TIC
Atklāj Bauskas novadu no pavisam cita skatupunkta – ar audiogidu palīdzību! | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 07.01.2025 - 12.01.2025 Lielākais piepūšamo atrakciju parks Tukuma TIC
Rāpšanās, kāpelēšana, šļūkšana, ripošana, lēkāšana un daudz citu aktivitāšu visas dienas garumā Tukumā. | Skatīt vairāk
Iepazīsti Bauskas novadu gida pavadībā Bauskas TIC
Bauskas novadā katrā apskates objektā iepriekš piesakot tiek nodrošināti gida pakalpojumi (interesēties konkrētā objektā). | Skatīt vairāk
Bauskas novads aicina - iepazīsti vēsturi! Bauskas TIC
Bauskas novads ir izcila vieta, kur baudīt kultūrvēsturi, mākslu un arhitektūru. Tikai šeit tik koncentrēti var iepazīst Latvijas vēsturi un | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com

 
Total Timed::0.59569621sec.