Autors: Justīne Veinberga
Avots: BalticTravelnews.com
Jau pagājis vairāk kā pusgads kopš Berghof Kalnamuiža kļuvusi par Piena muižu (atrodama Skrundas novadā, Rudbāržu pagasta Sieksātē). Ja gada sākumā vadībai un darbiniekiem vēl īsti nebija skaidrs, vai un kā muižas dzīvi ietekmēs nosaukuma maiņa un jauna grafiskā identitāte, tad nu jau daudz kas ir kļuvis skaidrāks. Domas par jauno tēlu un vērtību, kādu tas nes, mums atklāja mārketinga menedžere Inta Šoriņa.
Šobrīd jau varētu teikt, ka šī maiņa ir ietekmējusi muižas komunikāciju ar klientiem, pamatā uzsverot tās vērtības, kas baudāmas ar muižkungu cienīgu vērienu pļavas vidū, prom no pilsētām. Līdz ar to par absolūtu favorītu kļuvušas lauku piena vannas, veselīgas maltītes Rožu krodziņā no produktiem, kas sagādāti tepat vietējos dārzos, kā arī dabas baudīšana ar velosipēdu.
Reklāma
"Protams, piena vannu katrs var uztaisīt savā dzīvoklī, tāpat pagatavot maltīti un pabraukāt ar velosipēdu pa vietējo apkārtni. Taču mums ir ļoti pagodinoši šos mazos un vienkāršos mirkļus noformēt un pasniegt klientiem īpaši," stāsta Šoriņa.
Jautājums - kāpēc Piena muiža - viesiem ir aktuāls vēl joprojām. Atbildi sniedz muižas leģenda, kura tiks apspēlēta Piļu un Muižu asociācijas veidotajā "Leģendu nakts Latvijas pilīs un muižās" 2012. gada 27. oktobrī. Pirmkārt, mērķis ir akcentēt dabas dotās vērtības, ko varam izmantot ikdienā. Otrkārt, tas ir ģimenes stāsts.
Muiža, ko uzcēlis Barons von Mēdems, 20. gs kalpojusi gan kā Sieksātes pamatskola, gan kā kara hospitālis un piena pieņemšanas punkts. Septiņdesmito gadu beigās Sieksātes muižiņu ar vēsturisko nosaukumu "Berghof" jeb tulkojumā "Kalnamuiža" savā paspārnē ņēmis Liepājas Piena kombināts. Tā direktors Mārtiņš Sesks sāka veidot piensaimniecības ekspozīciju. Aiz cieņas pret tēvu, pienrūpnieku Žani Sesku, Mārtiņš dibināja Padomju Savienībā vienīgo Pienrūpniecības muzeju. Ekspozīcija kļuva vērienīga, bet pēc Liepājas Piena kombināta un arī Kalnamuižas atpūtas bāzes slēgšanas, tā tika izvazāta un daļēji pazuda. Un tikai loģiska bija rīcība, atjaunojot muižu kādreizējā skaistumā, izveidot arī Piena muzeju un apkopot pazudušo ekspozīciju. To visu tagad iespējams ieraudzīt nieka 50 metrus no muižas Kungu mājas.
Nemanot piens bija pārņēmis arī pašu muižu, ienākot SPA salona rituālos, Rožu krodziņa ēdienkartē, lauku pirts rituālos, pat krāsu gammā, kādā restaurēta Lielā un Līgo zāles. Kad tika izprastas šīs vēsturiskās saknes, muižai bija iespēja pieņemt jaunu vārdu - Piena muiža.
Vairāk informācijas par Piena muižas piedāvājumu interneta vietnē www.pienamuiza.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
pix-LAT.3860.gif)
