Vai jūs zināt, ko jauku un saistošu piedāvā kaimiņvalsts Lietuvas tūrisms? Kādas vēstures, kultūras, dabas un cilvēku personību bagātības tur var iepazīt? Un kaimiņi lietuvieši – vai viņi uz Latviju brauc un zina, ko pie mums brīnumainu var atrast?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem neparastā veidā atbildes sniegs Latvijas un Lietuvas kopīgi veidotais spraigais realitātes šovs, kuru ziemas mēnešos vienlaikus demonstrēs abu valstu televīzijas.
Reklāma
Nosaukums vēl būs
Realitātes šovu kopīgi iecerējusi un rīko Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) un Lietuvas tūrisma valsts departaments. TAVA direktors Armands Slokenbergs saka: „Šova mērķis ir popularizēt abu mūsu valstu tūrisma iespējas. Lai to sasniegtu, pirmo reizi esam kļuvuši par realitātes šova veidotājiem. Tāpat kā citos sadarbības projektos, arī šajā esam bijuši atvērti svaigām idejām un nebaidījušies riskēt.”
Realitātes šovu veido Lietuvas producentu apvienība „Prodiuseriai” sadarbībā ar kolēģiem Latvijā – „Tantuki Production”. Šova nosaukums angļu mēlē skan „The Great Travel” , kas latviski nozīmē „lielais ceļojums”, lietuviski – „Didysis pasivaiksciojimas”, bet latviešu valodā skanīgākais variants vēl tiek meklēts.
Producente Giedre Genevičūte (Genevičiute) stāsta: „Veidojot realitātes šovu, mēs ļoti daudz domājām, lai informāciju par tūrisma piedāvājumu padarītu interesantu un aizraujošu, tādu, lai skatītājiem negribētos izslēgt televizoru. Šodien, kad abās valstīs rit pēdējā filmēšana, varu jau droši teikt, ka skatītājus gaida saistošs šovs.”
10 raidījumos – Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi
Realitātes šovu veidos 10 raidījumi, kurus demonstrēs tumšajos novembra, decembra un janvāra vakaros. Latvijā – LTV 7, Lietuvā – televīzijas kanāls „Lietuvos Rytas”. Šova pamatā likta sacensība, kurā spēkiem mērojas Latvijas un Lietuvas ceļotāju komandas un katras komandas iekšienē – dalībnieki cits ar citu. Katras valsts komandā ir pieci cilvēki un kopā ar viņiem moderators jeb grupas starpnieks, kas komandai palīdz pārbaudījumiem pilnajās ceļotāju gaitās.
Lietuvieši dodas iepazīt mūsu valsti, latvieši – pie kaimiņiem. Katrā valstī ceļotāji apmeklē kopumā astoņus tūrisma galamērķus, no kuriem lielākā daļa ir EDEN jeb Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu konkursa uzvarētāji. Eiropas Komisijas finansētais EDEN projekta konkurss Latvijā par izcilākajiem tūrisma galamērķiem atzinis Līgatnes papīrfabrikas ciemu, Kuldīgu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni ar tās izcilajiem podniekiem un Tērvetes dabas parku. Tieši tur dodas lietuviešu ceļotāji, apmeklējot arī mūsu tūrisma pērles - Bausku un Siguldu.
Šova veidotāju komanda
Latviešu komandu Lietuvā pavada žurnālists Pauls Timrots, kas īpašu popularitāti ieguvis ar piedalīšanos tūrisma popularizēšanas raidījumā „TE!”. Kaimiņi desmit dienu filmēšanas laikā krustu šķērsu pa Latviju braukāja kopā ar Vitaru Radzēviču (Vytaras Radzevicius). Vitars Radzēvičs, ražena auguma vīrs ar sirmu galvu, Lietuvā ir slavenība, kuru ieraugot ikvienam esot skaidrs – runa būs par ceļošanu. Vitars Radzēvičs jau gadiem ceļo uz tālām zemēm, piemēram, Indiju un Ķīnu, un pēc tam TV raidījumos stāsta par šīm valstīm.
Vitars Radzēvičs atzīst: „Par Latviju nekad savos raidījumos neesmu stāstījis, tāpēc realitātes šovā piedalījos ar jo lielāku interesi. Braucu pa Latviju un priecājos, cik pie jums ir jauki. Brīžiem jutos pārsteigts, cik ļoti līdzīgi mēs esam, tomēr nedomāju, ka tāpēc maniem tautiešiem nebūtu interesanti braukt pie jums, bet jums savukārt – pie mums. Manuprāt, Latvija ir ļoti piemērota divu triju dienu braucieniem, ko var veikt, piemēram, garākās nedēļas nogalēs.”
Lai realitātes šovs būtu aizraujošs un rosinātu skatītājus pašus doties uz vietām, kas raidījumā tiks parādīti, producentu apvienība „Prodiuseriai” sapulcinājusi savā valstī teju vai labākos spēkus, kam ir pieredze šajā jomā. Producentu apvienības direktors, kas aktīvi piedalījies šova saturiskajā izstrādē, savulaik ir veidojis populāro Robinsonu šovu. Režisore Solveiga Zubrickiene jau astoņus gadus ir atdevusi realitātes šoviem, galvenokārt sadarbībā ar „TV 3”. Vairākus gadus ar šādiem projektiem strādājusi arī producente Giedre Genevičūte, operators Artjoms Muskins un citi viņu kolēģi.
Giedre Genevičūte stāsta: „Mēs negribējām, lai informācija par tūrisma objektiem tiktu pastāstīta vārdiem, centāmies parādīt, ko tūristi paši tur var darīt. Piemēram, Bauskas pils piedāvā iespēju apmeklētājiem uzvilkt senus tērpus. Šova dalībnieki uzzināja ne tikai to, kad un kā šos tērpus valkāja, bet arī paši tos uzvilka un piedalījās mazā izrādē. Braucot uz Liepāju, šova dalībnieki domāja, ka nu viņi varēs atpūsties pludmalē, pastaigāties pa skaisto pilsētu, bet mēs nolēmām viņus pamocīt un aizvedām uz Karostas muzeja cietumu…”
Mērķauditorija: jaunieši un daudzi citi
Šovs sāksies ar ievadraidījumu, kurā tiks noskaidroti realitātes spēles nosacījumi. Arī tas, ka ceļojumam paredzēts visai pieticīgs budžets un komandu dalībniekiem jāprot taupīgi rīkoties ar naudu. Giedre Genevičūte saka: „Tas noteikti būs interesanti jauniem cilvēkiem, jo viņiem naudas ceļošanai ir maz. Parasti visiem gribas braukt kaut kur ļoti tālu. Bet šovā būs skaidri redzams, ka blakus atrodas divas valstis – Lietuva un Latvija, un skaisti ir tepat.”
Filmēšanas gaitā Latvijā pārsteidzošā kārtā lietuvieši atklājuši, ka ceļot var arī ar nelieliem līdzekļiem. Ieej tūrisma informācijas centrā, un tur ir tik daudz informācijas izdevumu bez maksas, ka pašiem nekas nav jāpērk. Nav jāalgo pat gids. Paņem karti un dodies pastaigā! Lietuviešu komandai filmēšanas gaitā izdevies pat pastrādāt kādā lauku saimniecībā un nopelnīt vēdera tiesu.
Kaut gan šova mērķauditorija pirmām kārtām ir jaunieši, tomēr aizraujoši skatīties būšot arī daudz plašākai sabiedrībai. Realitātes šovā netiks rādīti tikai tūrisma objekti, bet arī atklātas komandas dalībnieku savstarpējās attiecības. Dalībnieki draudzēsies, iemīlēsies, diskutēs, neizbēgs no spriedzes, t. i., skatītāju acu priekšā veidosies ceļotāju stāsts.
Uzvarētāju noteikšanā – arī skatītāji
Katrā tūrisma objektā šova dalībniekiem būs jāveic dažādi – prāta, veiklības u. c. uzdevumi, kas dos iespēju nopelnīt punktus. Šova nobeigumā punkti tiks saskaitīti un uzvarētājai komandai punkti pārvērtīsies īstā naudā.
Kuriem – Latvijas pārstāvjiem vai lietuviešiem – veiksies labāk? Gan latviešus Lietuvā, gan lietuviešus Latvijā gaidīs apmēram vienādi uzdevumi, tomēr noteikt uzvarētāju komandu nebūs viegli. Šova rīkotāji apzinās, ka vērtēšanā pārāk lielu lomu spēlēs subjektīvais faktors.
Paralēli komandu sacensībai notiks sacensība katras komandas dalībnieku vidū, un tur uzvarētāju noteikšanā piedalīsies arī skatītāji. Pēc katra raidījuma sociālajos tīklos būs iespēja paust savas simpātijas un balsot par kādu spēles dalībnieku. Lai noteiktu galīgo vērtējumu, vienlīdz lielā mērā tiks ņemts skatītāju balsojums un dalībnieku pašu vērtējums vienam par otru. Absolūtais uzvarētājs katrā komandā iegūs balvā… ceļojumu apkārt pasaulei!
Pēdējā epizode
Busiņš, kura sānus rotā mūsu valsts tūrisma sauklis „Latvia. Best Enjoyed Slowly” (Izbaudi Latviju nesteidzoties!) vienā pusē un Lietuvas dzīvespriecīgais logotips – otrā, piestājis Rēzeknes novada Maltas pagastā, kur dzīvo Aivars Ušpelis ar dzīvesbiedri Vēsmu. Abi viņi ir kolorīti latgalieši – rudenīgi vēsajā augusta dienā nāk pretim viegli ģērbušies, plikām kājām, kuplām dredu frizūrām. Vēsma ir no Balvu puses, bet Aivaram Maltā ir dzimtas mājas. Ušpeļu klanā Aivars ir podnieks jau piektajā paaudzē. Ļoti iespējams, ka podnieku amatu turpinās arī Vēsmas un Aivara dēls Jumis, kas šobrīd vēl mācoties parastā, bet ļoti sirsnīgā skolā blakus Feimaņos.
Vēsma ir gleznotāja, bet arī viņa, tāpat kā Aivars, taisa podus, kausus, bļodas un citas brīnumainas lietas pēc senās tehnoloģijas, kad bezskābekļa vidē brūni sarkanie māla trauki kļūst melni. Tikai vīrs strādā ar virpu, bet sieva traukus veido rokām.
Tūristi viņus mīl, un norādi, kur no ceļa jāpagriežas, lai nokļūtu pie „Melnajiem vilkiem”, Ušpeļi nemaz nevēlas. „Tiem, kam pie mums jānokļūst, tie nokļūst. Tiem, kas ne, droši vien nav bijis lemts vai tie atbrauks pie mums pēc gadiem. Ar norādi ceļa galā būtu kā supermārketā, kur attiecības ir: tovar i ģengi (prece un nauda). Nebūtu vairs tā, kā ir tagad. Mums ir interesanti ar jums, gribas parunāt, pastrādāt, kaut ko iemācīt.”
Šo Ušpeļu interesi jūt arī realitātes šova dalībnieki un veidotāji. Sēta ir neparasti krāšņa un dzīvības pilna, kaut gan nevajag aloties, ka it kā mežonīgais skaistums būtu radies pats no sevis. Bez darba un rūpīgas acs, kas katru kvadrātmetru padara ainaviski daiļu, šāds rezultāts nebūtu iespējams.
Uz jautājumu, kā iespējams visu pagūt, Vēsma atbild, ka, dzīvojot mājā, var padarīt daudz. Kad pagurstot gleznot, ķeroties pie māla, kad piekūst no māla, viņa aiziet ravēt. Dzīvojot laukos ir lauku loģistika. Zāli nepļauj, lai izmestu zem krūmiem, bet izkaltē un dod kazām. Visapkārt zied koki, bites vāc medu. „Pilsētā tu pamosties, un jau esi kādam parādā. Bet laukos tu paņem vistu olas, izslauc kazu, un jau esi paēdis,” tā sakot Aivars, un Vēsma viņam piekrīt. Lauki darot brīvus, un viņi savu brīvību nekam negrib atdot.
Realitātes šova dalībnieki klausās Ušpeļos, vēro viņus, un drīz jau paši tiks likti pie darba. Kā viņiem māla pikas klausīs, redzēsim realitātes šovā, kuru sāks demonstrēt novembra pirmajā nedēļā.
Realitātes šovu atbalsta Eiropas Komisijas EDEN projekts.
