2022. gada sākums vēl pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē, savukārt līdz ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā sākumu 24. februārī Latvijas aviācijas nozare zaudēja austrumu virziena tirgus – Krieviju un Ukrainu, kā arī Baltkrieviju. Lai gan pasažieru plūsma šajā virzienā jau bija sarukusi pandēmijas ierobežojumu dēļ, tomēr pēc karadarbības sākuma samazinājās kravu lidojumu apjoms un biznesa aviācijas klātbūtne, kā arī, pandēmijai beidzoties, lēnāk atjaunojās transfēra pasažieru plūsma.
Tomēr, tuvojoties vasarai, nozare ne tikai turpināja atkopties pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, bet aviokompānijas arī piemērojās jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, atvēra jaunus lidojumu maršrutus, palielināja kravu apjomus pasažieru lidojumos. Daļēji atjaunojās arī transfēra pasažieru plūsma. 2022. gada oktobrī un novembrī lidostā “Rīga” apkalpoto tiešo pasažieru skaits jau vairs tikai par desmitdaļu atpalika no pirmspandēmijas laika rādītājiem. Tiešo pasažieru segmentā esam pārsnieguši Eiropas vidējos rādītājus: saskaņā ar Starptautiskās Lidostu padomes (ACI Europe) datiem, vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits no pirmspandēmijas rādītājiem atpaliek par 12 %. Ar šādu pozitīvu tendenci arī uzsāksim nākamo gadu.
Reklāma
Ņemot vērā, ka 2021. gada nogalē lidosta uzsāka un ar 2022. gada sākumu pārņēma nacionālās aviokompānijas “airBaltic” virszemes apkalpošanu, bija nepieciešams stiprināt arī lidostas darbinieku komandu. 2022. gadā lidostā darbu uzsākuši ap 500 jauni darbinieki. Darbinieku skaita ziņā esam ne tikai sasnieguši pirmspandēmijas līmeni, bet to arī pārsnieguši. Savlaicīga nepieciešamo darbinieku piesaiste ļāva lidostai uzturēt augstus apkalpošanas standartus arī pagājušajā vasarā, kad daudzas Eiropas lidostas piedzīvoja darbaspēka trūkumu. Darba ņēmēji lidostu novērtē – jaunākajā “Kantar” pētījumā tikām atzīti par vienu no iekārojamākajiem darba devējiem Latvijā ne tikai strādājošo, bet arī studentu un jauniešu vidū.
2022. gadā turpinājies darbs pie vairākiem nozīmīgiem lidostas infrastruktūras uzlabošanas un nākotnes attīstības projektiem. Rekonstruēti vairāki lidostas energoapgādes objekti, pabeigts darbs pie lidlauka manevrēšanas ass uguņu sistēmas. Pabeigts lidostas attīstības 6. kārtas projekts, kas paredz esošā pasažieru termināļa un saistītās bagāžas apstrādes infrastruktūras paplašināšanu. Esam pabeiguši arī sagatavošanas darbus, lai uzsāktu lidostas pilsētas RIX Airport City projektu, – pašlaik notiek starptautisks konkurss investoriem un attīstītājiem. Uzsākta un turpinās lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukcija, kas ir nozīmīgs solis lidostas darba vides modernizācijā.
2022. gada sākumā tika apstiprināta lidostas “Rīga” ilgtspējas stratēģija. Tā paredz būtiskus darbus, lai lidostas ilgtermiņa biznesa panākumi, stratēģiskie mērķi un uzdevumi tiktu sasniegti ar atbildīgu un sabalansētu rīcību svarīgākajos ilgtspējas aspektos – ietekmē uz klimata pārmaiņām, resursu efektīvu izmantošanu, vides un dabas aizsardzības mērķiem, lidostas ekonomisko ietekmi, nodarbinātību, atklātu pārvaldību, vietējās kopienas iesaisti un trokšņu mazināšanu. Stratēģija paredz gandrīz 200 dažādas aktivitātes.
Lidostas darbības rādītāji 2022. gada janvārī–novembrī un lidojumi decembrī ļauj prognozēt, ka 2022. gadu lidosta būs noslēgusi ar tuvu 5,4 miljoniem apkalpotu pasažieru, - šie dati tiks apkopoti tuvākajās dienās.
Neto apgrozījums pirmajos trīs iepriekšējā gada ceturkšņos bija 41,7 miljoni eiro, kas ir par 5,1 miljonu eiro jeb 14 % vairāk, kā šim laika posmam plānojām budžetā. Starpperiodu pārskats par pērnā gada deviņiem mēnešiem rāda, ka uzņēmums, ņemot vērā lielāku apgrozījumu gan aviācijas, gan neaviācijas jomā, strādājis ar 3 miljonu eiro peļņu, lai gan plānotajā budžetā šai periodā tika prognozēti zaudējumi 4,3 miljonu eiro apmērā.
Protams, jārēķinās, ka augstās energoresursu cenas, sākoties ziemai, peļņas rādītājus samazinās. Tomēr gadu ceram pabeigt ar plusu vai vismaz ļoti tuvu pozitīvam finanšu rezultātam.
Aviācijas nozare Eiropā atkopjas, šogad plānojot atgriezties pie 2019. gada darbības apjomiem. Lēnāk šī atkopšanās gan notiks reģionos, kas atrodas tuvāk karadarbības zonai.
Būtisks izaicinājums Eiropas gaisa satiksmei būs gaisa telpas kapacitāte. Prognozējot lidojumu skaita atgriešanos pirmspandēmijas apjomos, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija EUROCONTROL vienlaikus norāda, ka karadarbības un sankciju dēļ lidojumiem būs pieejami tikai 80 % Eiropas gaisa telpas.
Tāpat izaicinājums aviācijas nozarei Eiropas mērogā joprojām būs darbaspēka resursu pieejamība un pietiekamība – vai un cik lielā apjomā lidostas spēs nodrošināt darbaspēka resursus nākamās vasaras lidojumu sezonai.
Runājot par Latviju, varam prognozēt, ka, kāpjot gan komunālo pakalpojumu izmaksām, gan citām izmaksu pozīcijām, 2023. gads būs visai sarežģīts, gan plānojot esošo lielo investīciju projektu realizāciju, gan jaunu investīciju piesaistē, tostarp termināļa paplašināšanai, kas ir finanšu ietilpīgs projekts.
Savukārt, runājot par pasažieru skaita prognozi, šajā gadā plānojam apkalpot 6,4 miljonus pasažieru.
Būtiska virzība gaidāma abos jau pieminētajos ilgtermiņa projektos: jaunā pasažieru termināļa projektā plānots izsludināt būvniecības iepirkuma konkursu, savukārt RIX Airport City attīstības projektā noslēgsies konkurss investoru piesaistei.
Kopējais 2023. gadā plānotais investīciju budžets lidostā “Rīga” ir gandrīz 27 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 3,7 miljoni eiro paredzēti jauniem projektiem, bet 23 miljoni – projektiem, kuru īstenošana jau uzsākta šogad.
Galvenie investīciju projekti ir saistīti ar lidlauka, pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas infrastruktūras attīstību, elektroapgādi, autotransporta, tehnikas un perona aprīkojuma nomaiņu, kā arī drošības un IT infrastruktūru. Nākamā gada investīciju plānā esam paredzējuši gan jaunu elektroautobusu iegādi pasažieru pārvadāšanai, gan trīs jaunu gaisa tiltu uzstādīšanu, gan arī turpināsim esošos lidostas ūdenssaimniecības un elektroapgādes modernizācijas projektus.
.jpg "Darba laiks Ziemassvētkos un gadumijā Bauskas TIC")
pix-LAT.3860.gif)
