Autorius: Jānis Pēteris Bērziņš
Šaltinis: BalticTravelnews.com/Euronews.com
Pašvaldības brīdina, ka tūrisma nozares straujā izaugsme rada arvien lielāku slodzi uz infrastruktūru, paaugstina piesārņojuma līmeni un pasliktina dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Vai Eiropas pilsētām izdosies līdzsvarot ekonomisko ieguvumu ar ilgtspējību? Plašāk tēmu apskata “Euronews”.
Līdz 2050. gadam Eiropas pilsētas vēlas panākt tūrismu, kas apvieno ilgtspējas, ekonomiskos un sociālos aspektus. Šāda bija galvenā vēsts Pasaules Tūrisma foruma otrajā dienā – ikgadējā pasākumā, kas pulcē tūrisma nozares dalībniekus no visas pasaules.
Reklāma
„Dažās pilsētās, piemēram, Venēcijā un Barselonā, mēs redzam ekonomisko aktivitāšu ‘monokultūru’ pilsētas centrā, kas arvien vairāk pielāgojas tūristu interesēm un paradumiem, nevis vietējo iedzīvotāju vajadzībām,” norādīja Eleonora Orso, tīkla Eurocities politikas referente. Šis Briselē bāzētais tīkls pārstāv vairāk nekā 200 lielāko Eiropas pilsētu.
Eiropa 2025. gada pirmajā pusgadā uzņēma gandrīz 340 miljonus starptautisko tūristu — par 4% vairāk nekā pērn un par 7% vairāk nekā 2019. gadā, liecina jaunākie ANO Tūrisma organizācijas dati. Lielākie pasaules tūrisma galamērķi joprojām atrodas Eiropā, un Francija un Spānija uzrāda stabilu pieaugumu. Prognozes liecina, ka līdz 2034. gadam Spānija varētu pat apsteigt Franciju, sasniedzot 3,75 miljonus apmeklētāju.
Briseles tūrisma aģentūras visit.brussels vadītājs Patriks Bontinks uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģijas — koncentrējoties uz “pareizo” tūristu piesaisti, nevis tikai uz apjoma palielināšanu. “Izvēlieties, ko vēlaties piesaistīt, un pielāgojiet infrastruktūru šiem cilvēkiem,” viņš sacīja forumā.
Masu tūrisms vairs nav tikai sezonāla problēma. No Venēcijas līdz Barselonai Eiropas pilsētas saskaras ar grūtībām pārvaldīt rekordlielu apmeklētāju skaitu. Pieaugošās tūristu straumes palielina dzīves izmaksas un padara mājokļus nepieejamus vietējiem iedzīvotājiem, izraisot plašus protestus.
Pašvaldības, tostarp Lisabonā un Atēnās, brīdina, ka tūrisma bums noslogo infrastruktūru, palielina piesārņojumu un samazina dzīves kvalitāti.
“Produkts tūrismā ir pats galamērķis,” uzsvēra Berlīnes tūrisma organizācijas visitBerlin vadītāja Sabīne Vende. “Ja mēs sabojājam pilsētu sociāli vai ekoloģiski, neviens vairs negribēs šeit ierasties.”
Vende atgādināja, ka par galamērķu aizsardzību ir atbildīgi visi iesaistītie — arī paši tūristi. Eurocities pārstāve Orso piebilda, ka ilgtspējas un peļņas līdzsvaram tūrisma politika jāintegrē plašākā pilsētvides attīstības stratēģijā, sasaistot to ar transportu, mājokļu politiku un uzņēmējdarbības atbalstu.
ANO Tūrisma konfidences indeksa dati liecina, ka augstās transporta un izmitināšanas izmaksas šogad joprojām ir galvenie starptautiskā tūrisma izaicinājumi. Tūrisma inflācija, kas 2024. gadā bija 8%, 2025. gadā varētu samazināties līdz 6,8%, taču joprojām pārsniegs vispārējo inflācijas līmeni (4,3%).
Eksperti brīdina, ka ekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskais saspīlējums ietekmē ceļošanas pārliecību, un pārejai no masu tūrisma uz mērķtiecīgāku, ilgtspējīgu modeli būs nepieciešama kopīga pieeja.
“Katras pilsētas skatījums ir atšķirīgs, tāpēc nav iespējams noteikt vienotu pieeju, bet ir būtiski, lai privātais un publiskais sektors sadarbojas,” uzsvēra Hosē Ramons Bauzā, Aviācijas un tūrisma foruma dibinātājs un bijušais Baleāru salu prezidents. “Ja nē, mēs zaudēsim gan laiku, gan investoru naudu.”
Lai gan ES nav tiešas kompetences tūrisma jomā, Eiropas Komisija gatavo kopēju stratēģiju ilgtspējīgam tūrismam. Plāns, kura publicēšana gaidāma 2026. gada sākumā, paredz padarīt nozari konkurētspējīgāku, noturīgāku un videi draudzīgāku, risinot pārapdzīvotības problēmas, veicinot ekoloģiskas izvēles, uzlabojot digitālos pakalpojumus un atbalstot pārrobežu ceļošanu.
Draudžiama portale www.travelnews.lt paskelbtą informaciją perpublikuoti be Travelnews.lt redakcijos sutikimo.
Top Offers
