Noteiktas Eiropas zaļākās pilsētas

13.05.2010 06:13

Foto: Imagebank.sweden.se/Henrik Trygg

Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de

Pie dabas uz pilsētu - lai cik pretrunīgi tas arī izklausītos, tas tomēr ir patiesi. Aizvien biežāk pasaules lielpilsētās par svarīgāko tiek atzīta vides tīrība un ekoloģija, daba un parki. Eiropas Komisija jau trešo reizi piešķīrusi nominācijas Eiropas pilsētām kategorijā Eiropas zaļā galvaspilsēta. Tajā tiek vērtētas pilsētas, kur mīt vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju. Tāpat pilsētām, kas nominācijai piesakās, ir jāatbilst dažādiem kritērijiem - pēc iespējas mazākiem satiksmes izmešu un trokšņa daudzumam, labai gaisa kvalitātei, daudz zaļajām zonām, bioloģiskai daudzveidībai un ilgspējīgai zemes izmantošanai.

2010. gadā tituls Eiropas zaļa galvaspilsēta pieder Stokholmai, bet 2011. gadā tas pāries pie Hamburgas - Vācijas ostas metropole šo godu nopelnījusi ar ļoti labu gaisa kvalitāti, jaunu elektrības taupīšanas politiku un tehniku, kā arī lielisku sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Eiropas zaļākās pilsētas ir:

Barselona (Spānija) - jau gadiem jūras pilsētā Barselonā tiek samazināts izmešu daudzums, bet kopš 2000. gada katrā jaunceltnē obligāti jāiebūvē saules baterijas.

Malme (Zviedrija) - te akcents likts uz gaisa un ūdens kvalitātes uzlabošanu, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un iedzīvotāju trūcīgās daļas dzīves apstākļu uzlabošanas.

Nante (Francija) - te pieejami daudzi parki, dārzi un skvēri un jau skolā bērniem tiek mācīts, kā izturēties pret dabu ar cieņu. Pilsēta daudz līdzekļu iegulda jaunatnē, lai ieaudzinātu tajos dabas saudzēšanas kultūru un domāšanu par nākamajām paaudzēm.

Nirnberga (Vācija): nevienā citā vācu pilsētā nav tik daudz mežu pilsētas teritorijā kā Nirnbergā. Tur izstrādāts plāns līdz 2021. gadam, kas un kā jādara ekoloģiskas pilsētplānošanas jomā.

Reikjavīka: Īslandes galvaspilsētā daudz naudas ieguldīts ekoloģijas un ilgspējīgas dabas izmantošanas zinātnē. Zemes dzīļu siltums, kas nāk no karstajiem avotiem, tiek izmantots gan privātmājās, gan sabiedriskās ēkās, tā ietaupot daudz enerģijas.

Vitoria Gasteiz (Spānija): Basku zemes galvaspilsētā ekoloģisks dzīvesveids jau gandrīz kļuvis par likumu. Vecas ēkas tiek remontētas, lai atbilstu zaļajām prasībām, bet pilsētas mērs mudina iedzīvotājus uz ekoloģisku dzīvi arī internetā.

Stokholma (Zviedrija): Kāpēc Stokholma ieguva Eiropas zaļās galvaspilsētas titulu 2010. gadā? Jo tur ir samazināts trokšņa daudzums, ūdensapgādes un atkritumu izvešanas sistēmas ekoloģiski atjaunotas, manāmi uzlabojusies gaisa kvalitāte un sabiedriskais transports izmanto bioloģisko degvielu.

Hamburga: Vācijas ostas pilsētā līdz 2020. gadam paredzēts par 40% samazināt CO2 izmešu daudzumu, salīdzinot ar 1990. gadu, bet līdz 2050. gadam - pat par 80%! Ar to vien pietiek, lai pilsētu atzītu par Eiropas zaļo galvaspilsētu 2011.