Pasaule nepārtraukti mainās. Laikapstākļi, klimats vai cilvēku darbība var mainīt mums ierastās ainavas vai pilsētas, tāpēc ir svarīgi apmeklēt pāris vietas pirms tās ir izzudušas.
Nāves jūra, Izraēla
Reklāma
Tūristu iecienītajam apskates objektam un sāļākajai vietai pasaulē – Nāves jūrai, tuvojas gals. Pēdējo četru desmitgažu laikā Nāves jūra, kurā ietek tikai Jordānas upe un kas ir liels veselības pētniecības centrs, apkārtesošo lauksaimnieku un kosmētikas kompāniju dēļ ir piedzīvojusi neizmērojamus zaudējumus. Jūra, kas patiesībā ir ezers, ir zaudējusi vienu trešdaļu no sava apjoma. Tam par piemēru var kalpot viesnīcas un restorāni, kas agrāk atradās Nāves jūras malā, taču tagad ir jau pusotra kilometra attālumā no jūras malas.
Taču vēl lielāks drauds ir kritenes - sālsūdenim pamazām izžūstot un atkāpjoties, krastos paliek ar sāli un zemi klāti caurumi, kuri laika gaitā piepildās ar saldūdeni. Kad sāls izšķīst saldūdenī, rodas liela iespēja, ka virs tiem esošā zemes kārta iegrūs, radot kriteni.
Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka Nāves jūras ūdens līmenis katru gadu krītas par aptuveni 1,2 metriem un būs vajadzīgi 50 gadi, lai ezers izzustu pavisam.
Maldīvu salas, Dienvidāzija
Kāda vieta nevar kļūt vēl utopiskāka un skaistāka, kā Maldīvu salu 26 atolu lielā tropiskā paradīze ar baltu smilšu pludmalēm , koraļļu rifiem un tirkīzzilo ūdeni. Taču arī šīm idilliskajām salām pastāv lieli draudi. Šobrīd aptuveni 80% sauszemes atrodas tikai metru virs jūras līmeņa. Pakāpeniski augošais okēana līmenis salas var aprīt tuvāko 100 gadu laikā.
Šie draudi tiek uzņemti tik nopietni, ka jau tiek plānots, kur pārvietot iedzīvotājus, kuru mājām un zemei draud applūšana.
Evergleida, Florida, ASV
Floridas miljons hektāru lielie mitrāji ir pilni ar dažādām ainavām, purviem, savannām un mangrovju audzēm. Kā arī tā ir vienīgā vieta uz pasaules, kur dzīvo gan krokodili, gan aligatori. Taču tikai piektā daļa no šīs teritorijas ir ietverta nacionālajā parkā. Tāpēc šī neatkārtojamā vieta salīdzinot ar 1900. gadu ir zaudējusi jau pusi savas teritorijas.
Šāda situācija radusies lauksaimniecību piesārņojuma, infrastruktūras attīstības dēļ. Mitrāji ir mājvieta daudzām apdraudētām sugām, piemēram bridējputniem, zaļiem jūras bruņurupučiem, un Floridas pantērām, kuras savvaļā nav vairāk kā 100. Kaut gan Evergleida nekad neizzudīs, tai nepārtraukti tiek nodarīti neatgriezeniski bojājumi.
Lielais Barjerrifs, Austrālija
Aptuveni 1900 kilometru garais Lielais koraļļu rifs, kas stiepjas gar Austrālijas krastu, ir lielākais koraļļu rifs pasaulē un ir vienīgais dzīvais dabas objekts, ko ir iespējams redzēt no kosmosa. Taču arī šāda izmēra objekts nevar izvairīties no klimata pārmaiņām. Paaugstinātais oglekļa dioksīda līmenis ir uzsācis neaizsargāto un lēni augošo koraļļu bojāšanos. Tādēļ Barjerrifs pēdējo 30 gadu laikā ir zaudējis pusi no sava izmēra.
Kā arī nav pat vērts minēt bojājumus, kas rifam tiek nodarīti industriālā piesārņojuma un maluzvejniecības dēļ. Organizācija UNESCO Barjerrifu vēl nav pievienojusi apdraudēto vietu sarakstam, taču brīdina, ka steidzīgi nepieciešams rīkoties, lai šo unikālo vietu varētu saglabāt.
Kilimandžāro kalns, Āfrika
Vai nu cilvēku rīcības dēļ, vai arī planētas dabisko pārmaiņu dēļ, globālā sasilšana pastāv un ietekmē visu pasauli. Zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka Kilimandžāro kalna virsotnes sniegi un ledāji kopš 1912. gada sarūk par 1% un jauns ledus kalna virsotnē beidza uzkrāties jau 2000. gadā. Izkusušais ledus atklāj kalna tumšo pamatu, kas pievelk vēl vairāk saules staru, tādējādi izkausējot vēl vairāk ledus. Jau tuvāko 15 gadu laikā ledāji var izzust pilnībā.
Tadžmahals, Indija
Tadžmahals ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem Indijā, ko katru gadu apmeklē aptuveni četri miljoni tūristu. Taču eksperti uzskata, ka šis cilvēku skaits un netālu esošā aktīvā transportu satiksme var būt iemesls gaisa piesārņojumam, kas izraisīs ilgstošu ēkas eroziju. Kā arī Tadžmahala pamati pamazām grimst Jamunas upes krastā.
Madagaskara, Āfrika
Apmeklēt Madagaskaras salu un ieraudzīt tajā dzīvojošos lemurus savvaļā (kas ir vienīgā vieta, kur to var izdarīt) drīz vien vairs, iespējams, nevarēs. Atkārtoti ugunsgrēki un masu mežu izciršana ir kļuvusi par iemeslu, kāpēc no salas mežiem ir palikuši vien 10%, kritiski ietekmējot tur dzīvojošos lemurus. Malumedniecības dēļ lemuri jau tagad ir apdraudēti.
Venēcija, Itālija
Venēcija, kas ir būvēta uz nestabilas lagūnas, palēnām grimst. Plūdi ir tikai paātrinājuši šo procesu un pasliktinājuši ēku stāvokli. Ja jūras līmenis paaugstinātos kaut par metru, pilsēta atrastos zem ūdens. Šāda realitāte vairs nav kā viena no nākotnes varbūtībām. Tagad pret šo faktu zinātnieki attiecas tikai ar jautājumu – kad?
Lielais Ķīnas mūris, Ķīna
Pasaulē lielākā cilvēku veidotā struktūra ir pastāvējusi jau apmēram 2000 gadu, taču arī šim iecienītajam tūrisma objektam draud izzušana. Siena jau ir zaudējusi daļu no sava garuma. Šāds liktenis mūri piemeklējis lauksaimniecības,akmeņu zagšanas un mūra lielā vecuma dēļ. Vislabāk saglabājusies mūra daļa, kas uzcelta laikā no 14. līdz 17. gadsimtam, valdot Mingu dinastijai, taču nav zināms, cik ilgi arī šī daļa spēs izvairīties no dažādiem lieliem bojājumiem.
Kongo upes baseins, Āfrika
Kongo upes baseina džungļi ir svarīgs skābekļa piegādātājs visai planētai. Līdz ar šo džungļu sarukšanu vairs nav iespējams absorbēt pietiekoši daudz oglekļa dioksīda, un tas pastiprina klimata izmaiņas. Pētījumi ir pierādījuši, ka katru gadu tiek zaudēti vairāk kā 800 tūkstoši hektāru no šiem lietus mežiem. Šādi teritorijas apjomi tiek zaudēti gan nelegālas izciršanas, gan lauksaimniecības, gan arī raktuvju veidošanas dēļ.
Kā arī svaigi izveidotie ceļi atvieglo malumednieku nokļūšanu pie apdraudētajām sugām, piemēram, kalnu gorillām, okapi, bonobo jeb punduršimpanzēm un Āfrikas meža ziloņiem. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka,ja nekas netiks darīts lietas labā, 2040. gadā būs zaudētas jau divas trešdaļas no lietus mežiem.
sd.jpg "Garšas piedzīvojums svētkos Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs")
pix-LAT.3860.gif)
