Ko atklāj Valmieras muzeja krājumā esošie kaula priekšmeti

Autors: Zane Bulmeistare
Avots: Valmierasnovads.lv

“Valmieras arheoloģiskajā materiālā ir daudz kaula un briežraga, kā arī ziloņkaula priekšmetu. Vairāki no tiem attiecināmi uz samērā vēlu laiku, ar ko arheologi bieži nesastopas, t.i., 18., 19. gadsimtu. Mans uzdevums ir tos un kopskaitā ap 170 kaula materiāla priekšmetu izpētīt, lai palielinātu zināšanu apjomu par to, ko stāsta kaula un raga materiāls. Tas ļauj mums pa mazu lodziņu ielūkoties Valmieras pilī – uzzināt jaunus stāstus.”

Tā skaidro Viesturs Āboltiņš, arheoloģisko kaula un raga priekšmetu pētnieks, amatnieks, vēsturisko rekonstrukciju meistars, kurš specializējies no kaula un raga darināto arheoloģisko senlietu pētniecībā un repliku izgatavošanā, izmantojot senās metodes. Pētnieka sadarbība ar Valmieras muzeju sākās, kad, gatavojot video ekspozīcijai “de Woldemer”, Viesturs Āboltiņš demonstrējis, kā senatnē ticis izgatavots kāds Valmierā iegūts naža spals. Apzinoties, ka viņš ir viens no retajiem šīs jomas pētniekiem Latvijā, Valmieras muzejs aicinājis Viesturu Āboltiņu izpētīt visu muzeja krājumā esošo apstrādāto dzīvnieku kaulu materiālu, tādējādi tapis informatīvi vērtīgs pētījums.

Reklāma

“Pētu, kā dzīvnieku skeleta materiāli (ne tikai kauli, bet arī ragi) iegūti, apstrādāti un pielietoti. Katra senlieta atklāj stāstu, bet, lai līdz tam tiktu, pa mazam gabaliņam jāliek kopā zināšanas par dažādām viduslaiku sadzīves sfērām. Katrs atklājuma posms un atziņa ved atkal pie jauniem jautājumiem. Runājot par 18.–19. gadsimtu, izpētei tas ir sarežģītāks posms, salīdzinot ar 14.–16.gadsimtu, jo pieaugusi priekšmetu, ko cilvēki lietoja sadzīvē, daudzveidība. Iztēlojamies, ka arheologi pēc 200 gadiem atradīs mūslaiku podziņu. Tā var būt datora, telefona, kondicioniera podziņa – iespēju ir daudz, līdzīgi ir ar 18. un 19. gadsimta atradumiem. Arī arheoloģiskās literatūras atbalsts vairs nav tik liels. Bieži ir jāmeklē kolekcionāru literatūrā, izsoļu katalogos, lai atrastu līdzīgu priekšmetu un izvirzītu ticamu hipotēzi.”

Viesturs Āboltiņš stāsta, ka kaula un raga izmantošanas sadzīves priekšmetos izpēte Latvijā un arī Eiropā ir salīdzinoši reta pētniecības joma. Galvenokārt tāpēc, ka cilvēki 19. gadsimta beigās, kad parādījās pirmie plastmasas izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes materiālus aizstājuši ar tiem. “Šādi skatoties, kauls mūsdienu cilvēkam ir maz pazīstams materiāls. Mana metode ir apvienot akadēmiskās zināšanas ar praktiskā darbā šo materiālu apstrādē gūtām atziņām un novērojumiem. Sāku ar katra priekšmeta apskati, izmēru, nofotografēju un novēroju. Ja tas ir tipveida priekšmets, nav jautājumu, kam ticis izmantots, bet ir priekšmeti vai pat priekšmetu sagataves, kuru pielietojums nav uzreiz saprotams. Tad var palīdzēt izpratne par to, kā priekšmets darināts. Pievēršu uzmanību arī izrakumu datējumam, kas nosaka, kādā slānī priekšmets atrasts. Protams, jāņem vērā, ka pārrakšanas un uzbērumu dēļ slānī var atrast šim laikam neatbilstošu priekšmetu. Kauls tika pielietots dažādos veidos un sadzīves jomās, tāpēc, protams, ir arī priekšmeti ar nenosakāmu funkciju. Daļai priekšmetu ir neatbilstoši interpretēts izmantošanas veids. Piemēram, kāds kaula priekšmets, kas sākotnēji tika uzskatīts par adatu, patiesībā izrādījies esam vēdekļa muguriņa.”

Pētnieks stāsta, ka šāda sadarbība, veicot padziļinātu izpēti par arheoloģiskos izrakumos atrasto, ir ļoti vērtīga, tā palielina zināšanu apjomu par muzejā glabātajiem priekšmetiem. “Kauli var atklāt ļoti daudz. Dažādu iemeslu dēļ ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā izrakumos atrastais nereti gadu desmitus neizvērtēts guļ muzeju krājumos. Pirmais uzdevums būtu priekšmetu “nopratināt”, t.i., izpētīt, kā izgatavots, kā izskatās, kura ir nodilusī puse – tā būs bijusi priekšmeta virspuse, kāds ir tā platums, biezums, garums… Padziļināta atradumu izpēte, iesaistot šaurāku jomu speciālistus, allaž ir vēlams vidusposms starp izrakumu laukumu un vitrīnu muzeja ekspozīcijā. Precīzākas un pamatotākas ziņas par katru no atradumiem, par to senatnē pildīto lomu paver tālākas iespējas arī skaidrāk un plašāk uzzināt par to agrāko īpašnieku sadzīvi, dzīves apstākļiem, kopīgajām laikmeta iezīmēm un kā tās ietekmējušas dzīvi Valmieras pilī.”

Lai uzzinātu plašāk par atklājumiem, Viesturam Āboltiņam pētot Valmieras muzeja krājumā esošos kaula priekšmetus, ikviens aicināts uz Viestura Āboltiņa lekciju  “Kaula priekšmeti Valmieras muzeja krājumā un ekspozīcijā” 6. decembrī plkst. 16.00 Valmieras muzeja ekspozīcijas “de Woldemer” mācību telpā. Klātesošie būs aicināti arī kopīgi apskatīt ekspozīcijā “de Woldemer” esošos kaula priekšmetus, noskaidrojot, kādus stāstus tie atklāj (norise ir bezmaksas, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama).

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Valmiera kauli