Autorius: Jānis Pēteris Bērziņš
Šaltinis: BalticTravelnews.com/Mango.lv
Tālajā 1989. gada 1. jūnijā Latvijā, toreiz vēl Latvijas PSR, tika ieviesti taloni uz ziepēm. Tajā pašā laikā tika ieviesti arī taloni uz cukuru, cigaretēm un alkoholu. Tolaik populārs bija joks: “Tev tēju ar cukuru, vai mazgāsi rokas ar ziepēm?”
Talonu sistēma tika ieviesta, jo 1988.–1989. gadā deficīts PSRS kļuva kritisks — preces pazuda no veikalu plauktiem, un rindas kļuva par ikdienu. Latvijā pirmie taloni attiecās uz cukuru un ziepēm, un tie bija drukāti, numurēti taloni, kas noteica, cik daudz konkrētās preces drīkstēja iegādāties viens iedzīvotājs.
Reklāma
Cukuram 1989. gadā noteica normu — 4 kilogrami mēnesī uz personu.
Ziepēm taloni tika izsniegti noteiktam daudzumam gabalu mēnesī (dažādos rajonos normas atšķīrās).
Cigaretēm un alkoholam taloni tika ieviesti, lai ierobežotu izpirkšanu un spekulāciju.
Taloni bija reģionāli derīgi, un tos izsniedza pēc deklarētās dzīvesvietas. Tas nozīmēja, ka cilvēks drīkstēja izmantot savus talonus tikai savā rajonā. Šī sistēma radīja virkni absurdu situāciju — piemēram, rīdzinieks laukos nevarēja nopirkt pat ziepes, ja nebija “vietējā” talona.
1990. gadā talonu sistēma aptvēra jau lielāko daļu pārtikas un rūpniecības preču, un tā kļuva par ikdienas realitāti līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanas periodam. Dažādi talonu veidi pastāvēja līdz 1992. gadam, kad tie pakāpeniski tika atcelti, stabilizējoties tirgum un parādoties brīvās tirdzniecības precēm.
Draudžiama portale www.travelnews.lt paskelbtą informaciją perpublikuoti be Travelnews.lt redakcijos sutikimo.
Top Offers
