23. jūnijs vēsturē: tiek svinēta Līgo diena jeb Zāļu diena

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/wikipedia.org

Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos vakarā pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.

1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs Jānis Šteinhauers nopirka daļu Zasumuižas, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo Hermeliņa muižu Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados Rīgas rāte lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā.

Reklāma

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru Cēsu kaujās), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.

1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Līgo svētki atkal tika atzīti par valsts svētku dienām.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Lietainu dienu piedāvājums Smiltenes novadā (12.07.2025)

Aizkraukles novads: Neretā atklāts jauns tūrisma informācijas punkts (11.07.2025)

Meistarīgu roku un garšas svētki Zaļajā tirdziņā Pilsētas svētkos 26.jūlijā (10.07.2025)

Laikapstākļi ietekmē dabas taku infrastruktūru; tuvākajās dienās aicina izvērtēt dabas taku apmeklējumu (11.07.2025)

Rožu svētku laikā atklās izstādi par ebreju kopienu Tukumā (11.07.2025)