Foto: travel-essence.co.uk
Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.com/fit-for-travel.de
Katrs ceļojums uz svešu valsti ķermenim ir papildus stresa faktors, kuru katrs izjūt savādāk. Mūsu ķermenim pavisam īsā laikā nākas pierast pie pilnīgi atšķirīgām apkārtējās vides īpatnībām kā klimats, laika josla un barība. Īpaši smagi klimata maiņas ( temperatūra, gaisa mitrums un saules starojums) atsaucas uz veselību.
Ķermeņa aklimatizācija ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, fizisko aktivitāšu daudzuma atpūtas vietā, kā arī personiskā veselības stāvokļa. Ķermenī atrodas regulācijas mehānisms, kurš rūpējas par karstuma ražošanas un atdeves sabalansēšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo ķermeņa temperatūru. Šo mehānismu regulē arī subjektīvi faktori, kā piemēram, nepatīkamas izjūtas pārāk lielā karstumā, tumšu, ēnainu vietu meklēšana, slāpju un noguruma izjūtas, kā arī ķermeņa reakcijas kā, piemēram, svīšana.
Reklāma
Kā sagatavoties klimata maiņām?
Pirms brauciena: Ķermenim vieglāk pārdzīvot klimata maiņas palīdzēs regulāra sportiskā slodze. Pirms ceļojuma braucējam noteikti vajadzētu uzzināt apmeklējamās vietas klimata īpatnības, piemēram, dienas temperatūru, temperatūras izmaiņas ( dienas, nakts temperatūras starpība), lietus un sausuma periodus, gaisa mitrumu utt.
Ceļojuma laikā: Atpūsties ieteicams pusdienlaikā, kad gaisa temperatūra ir visaugstākā. Ja ārā nepieciešams uzturēties ilgāku laiku, jāuzmeklē ēnainas vietas. Regulāri un pietiekoši jālieto šķidrums. Organismam regulāri jāpievada sāls, piemēram, ar pārtikas produktiem. Jāizvairās no piekļāvīga, gaisu necaurlaidīga apģērba. Vispiemērotākais apģērbs ir no lina vai kokvilnas.
Norādījumi: Normāla ķermeņa pierašana pie klimata pārmaiņām tiek traucēta, periodiski uzturoties zemākā temperatūrā ( gaisa kondicionieris telpās), šādas temperatūras svārstības bieži vien izraisa saslimšanas. Lai pilnībā aklimatizētos, ķermenim nepieciešamas 1-2 nedēļas.
Riska grupas: Noteiktām personu grupām dabiskās ķermeņa pielāgošanās spējas var būt vai nu izmainītas vai traucētas, pie tādām pieder:
Zīdaiņi un mazi bērni: Tā kā zīdaiņiem ir neliela ķermeņa virsma, arī temperatūras un siltuma apmaiņas iespēja ir neliela, tādejādi siltuma-aukstuma atstātais iespaids ir daudz lielāks nekā pieaugušajiem. Nepieciešams ir nodrošināt bērnam nepieciešamu šķidruma daudzumu un sāls pievadi organismam, kā arī pareizu apģērbu.
Grūtnieces: Lai pasargātu augli no karstuma, grūtniecības laikā ķermenis pazemina temperatūru par 1 grādu. Ja gaisa temperatūra ir paaugstināta, tad, lai nodrošinātu optimālo ķermeņa temperatūru, organismam rodas asinsrites pārslodze.
Sievietes menopauzē: Menopauzē ķermenī regulāri notiek lielas temperatūras svārstības. Augsta gaisa temperatūra šos karstuma viļņus pastiprina, kas izraisa palielinātu ķermeņa noslodzi.
Cilvēki pēc 60 gadu vecuma: Cilvēka ķermenim līdz ar gadiem zūd spēja regulēt ķermeņa temperatūru ( piem. Ar svīšanu vai drebuļiem). Tādēļ cilvēkiem gados ir daudz grūtāk piemēroties apkārtējās vides pārmaiņām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
