Autors: Arnita Beinaroviča
Avots: Balcia.lv
Jāizrauj visas elektroierīces no rozetēm, nedrīkst turēt vaļā logus, metāls pievelk zibeni, jāuzmanās no lodveida zibens – mēs visi jau kopš bērnības esam dzirdējuši dažādus noteikumus, kas jāievēro negaisa laikā. Kuri no tiem ir patiesi, un kuri kļuvuši par mītiem? To skaidro apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kopā ar enerģētikas uzņēmuma Energrid ekspertiem.
Negaisa laikā no rozetēm jāizrauj visas elektroierīces: patiesība.
Reklāma
Elektroierīces patiešām ieteicams izraut no rozetēm, jo, ja zibens iespers netālu no ēkas, tad vados veidosies inducētā strāva, kas var bojāt ierīces, kuras tajā brīdī ir pieslēgtas pie tīkla. Tāpat arī vasarā, dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, ieteicams ierīces atslēgt no elektrības, jo tās var bojāt ne tikai zibens, bet arī vadu bojājumi gaisvada līnijā, piemēram, no zibens spēriena stabā vai negaisa laikā lūzušu koku vai zaru dēļ. Ja negaisa brīdī līnijā nenodrošina pareizu elektrotīkla darbību, tajā var veidoties gan pazemināts, gan palielināts spriegums vai arī izveidoties pārspriegums, un visos šajos gadījumos var rasties kaitējums elektroierīcēm.
Metāls pievelk zibeni, tāpēc ir lielāka iespējamība, ka tas iespers ēkās ar metāla jumtu: daļēji mīts.
Ēkas jumtam metāla daudzums uz kvadrātmetru parasti nav tik liels, lai būtiski ietekmētu zibens “pievilkšanos”, norāda Energrid eksperti. Viņi uzsver, ka to vairāk ietekmē reljefs un apkārtējā vide – zibens drīzāk iespers augstākajos apkārtnes objektos, piemēram, torņos, kokos vai stabos. Taču tas nenozīmē, ka zibens nevar iespert arī ēkā, kas atrodas netālu no kāda cita augsta objekta.
Lodveida zibens: mīts.
Lai gan daudz dzirdēti nostāsti par lodveida zibeni, kas ielido pa logu, uzsprāgst vai pazūd elektrības rozetē, patiesībā lodveida zibens pie zemes virsmas ir ļoti reta parādība, kas nav zinātniski pierādīta un izpētīta. Arī mākslīgi izveidot to nav sanācis, tāpēc maz ticams, ka mūsu apkārtnē ar to varētu sastapties.
Negaisa laikā nedrīkst turēt vaļā logu: patiesība.
Logi ir jāaizver nevis tāpēc, ka pa tiem varētu ielidot lodveida zibens, bet gan tāpēc, ka negaisa laikā ir spēcīgs un brāzmains vējš, kas var strauji mainīt virzienu un iepūst telpās lietu. Telpās nonākušais lietus ūdens var bojāt ne tikai pašu loga konstrukciju un apdares materiālus, bet arī elektroierīces, kas atrodas netālu no loga.
Visām ēkām ir nepieciešams zibensnovedējs: patiesība.
Ikvienai ēkai būtu ieteicams ierīkot gan zibensnovedēju, gan pārsprieguma aizsardzības sistēmu, jo zibens spēriens ēkā var radīt ne tikai bojājumus elektroinstalācijā un iekārtās, kas pieslēgtas pie iekšējā elektrotīkla, bet pastāv iespēja, ka var ciest vai pat aizdegties ēkas konstrukcijas, ja tās ir no degošiem materiāliem. Ja nezini, vai mājoklim ir uzstādīts zibensnovedējs, apskati, vai uz jumta ir redzams zibens uztvērējs un pie ēkas ārsienas ir piestiprināti zibens novadītāji, kas savienoti ar zemējumā iedzītiem stieņiem vai izbūvētu zemējuma kontūru.
“Ja ēkai nav zibensnovedēja un tajā iesper zibens, radot kādus bojājumus, jāvēršas pie sava apdrošinātāja, jo mājokļa apdrošināšana sedz zibens spērienu radītos zaudējumus. Mūsu pieredzē gan tiešu zibens spēriena radītu bojājumu ir maz, biežāk saskaramies ar zibens sekundāru ietekmi – kad zibens trāpa vados un pārsprieguma dēļ tiek bojātas elektrībai pieslēgtās ierīces. Piemēram, nesen kādam klientam bija gadījums, kad ēkas jumtam trāpīja zibens un tika bojāta videonovērošanas sistēma,” stāsta Balcia atlīdzību vadītājs Dāvids Lēvalds.
Saules paneļi “pievelk” zibeni: daļēji patiesība.
Saules paneļus līdzīgi kā jebkuru ārā stāvošu iekārtu var skart zibens spēriens, tāpēc tos ieteicams aprīkot gan ar zibens aizsardzību, gan pārsprieguma aizsardzību. Ja tādas nav uzstādītas, tad zibens spēriena gadījumā saules paneļi un invertori tiktu sabojāti. Jāatceras, ka arī šādos gadījumos zaudējumus sedz saules paneļu vai mājokļa apdrošināšana.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
