Foto: Publicitātes attēls
Autors: Marta Mackeviča
Avots: Miltton.com
15% autovadītāju ir bijuši liecinieki citu šoferu neadekvātai rīcībai uz ceļa un ziņojuši par to policijai, kamēr 61% izvēlas neziņot. Vēl 24% šoferu norāda, ka nekad nav bijuši liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka vīrieši daudz biežāk ir neadekvātas rīcības liecinieki un arī aktīvāk ziņo par to policijai. To, ka mēdz ziņot policijai atzīst 18% vīrieši un 12% sievietes.
Agresīva braukšana, braukšana reibumā, apdzīšanas manevri neatļautās vietās, ātruma pārsniegšana vai tieši pretēji – satiksmes kavēšana ir tikai daži no piemēriem, ko var uzskatīt par neadekvātu braukšanu. Tendences liecina, ka autovadītāji, kuri kļūst par lieciniekiem šādām situācijām, mēs publicēt foto vai video liecības sociālajos medijos, tomēr gadījumu, kad tiek ziņots policijai, joprojām ir procentuāli maz.
Reklāma
“Latvijas autovadītāji bieži vien ir pārāk toleranti pret neadekvātu citu šoferu rīcību. Gadījumos, kad kļūstam par lieciniekiem pārkāpumiem vai neadekvātai rīcībai kopumā, nedrīkstam palikt malā, par to ir jāziņo policijai. Tieši citu ceļu satiksmes dalībnieku vienaldzība un neiesaistīšanās veicina visatļautības sajūtu dažos autovadītājus, kas nereti noved pie ļoti bēdīgām sekām un “melnās” statistikas,” norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
“Ņemot vērā plašo uzņēmuma autoparku, saviem šoferiem ne tikai regulāri atgādinām par atbildību un drošu braukšanu, bet arī – sadarbībā ar partneriem no Drošas braukšanas skolas – organizējam regulāras praktiskās un teorētiskās apmācības. Tāpat aicinām ievērot braukšanas kultūru un atturēties no agresīvas braukšanas vai cita veida pārkāpumiem,” stāsta AS “Aldaris” komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.
Analizējot rezultātus reģionu griezumā, varam secināt, ka visbiežāk policijai ziņo Rīgas (20%) un Kurzemes (19%) šoferi, savukārt, visretāk to dara Latgales (11%) un Vidzemes (10%) autovadītāji. Valsts policija īstenojusi vairākas kampaņas, lai mazinātu neadekvātas rīcības situācijas uz ceļiem, piemēram, agresīvu braukšanu, tomēr arī pašiem autovadītājiem jāmaina paradumi un jāpārtrauc būt iecietīgiem pret šādiem braucējiem.
Jānis Vanks skaidro, ka “neadekvāta rīcība uz ceļa nav tikai atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Tā var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas u.c.”. Piefiksējot notikušo un ziņojot par to policijai, mēs varam sekmēt atbildīgas braukšanas kultūras veidošanos.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
pix-LAT.3860.gif)
