Apdzīšanas manevrs, kas ir viens no bīstamākajiem satiksmē, ik gadu kļūst par iemeslu smagiem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī neapdomība un pārgalvība nav savienojama ar apdzīšanu, braukšanas kultūra Latvijā nereti liecina par pretējo – autovadītāji apdzen ļoti riskanti un agresīvi. Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO šogad pieteiktas vismaz 65 atlīdzības par dažādiem auto bojājumiem, kas radušies apdzīšanas manevru laikā, bet pērn reģistrēts virs 100 šādu negadījumu, par kuriem atlīdzībās gada laikā izmaksāti 235 000 eiro.
“Apdzenot jeb lielā ātrumā iebraucot pretējā braukšanas joslā, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē situācija, lai netiktu apdraudēta ne paša, ne citu autobraucēju dzīvība. Viena no biežākajām kļūdām, kas raksturīga autovadītājiem un kuras sekas redzam pieteiktajos negadījumos, ir tāda, ka vienā joslā braucošas automašīnas apdzīšanu sāk vienlaicīgi, nepamanot un neņemot vērā viena otras manevru. Tieši pēc šādas situācijas izmaksāta šogad lielākā “apdzīšanas atlīdzība” (18 500 eiro) – auto tika nostumts no ceļa, ieskrēja kokā, apgāzās uz jumta un tādēļ bija norakstāms. Tik vienkāršas lietas kā pārliecināšanās par drošību atpakaļskata spogulī un laicīga pagrieziena rādītāja ieslēgšana var nosargāt dzīvību, veselību un novērst zaudējumus, kas saistīti ar potenciāliem auto bojājumiem,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Reklāma
Otra būtiska apdzīšanas negadījumu kategorija ir sadursmes, kas notiek, apdzenot brīdī, kad priekšā braucošā automašīna veic kreiso pagriezienu uz sānu ceļu. Par vienu no šādām situācijām ERGO pērn izmaksājis KASKO atlīdzību 72 000 eiro apmērā – transportlīdzeklis sācis apdzīšanas manevru, bet to nav pamanījis priekšā braucošais autovadītājs, kurš veicis kreiso pagriezienu. Pēc abu auto sadursmes, apdzenošais kravas furgons iebraucis grāvī un apgāzies uz jumta. Arī šī automašīna pēc negadījuma bija jānoraksta.
Tāpat ERGO ir saņemta virkne pieteikumu par frontālām sadursmēm, kad apdzenošais autovadītājs bijis pārgalvīgs, nav pareizi aprēķinājis distanci no pretī braucošā auto vai apdzīšanu veicis nepārskatāmā ceļa līkumā un līdz ar to nav paspējis atgriezties atpakaļ savā joslā. Savukārt strauji mēģinājumi atgriezties savā joslā, pēdējā brīdī iespiežoties starp citām automašīnām, nereti beidzas ar to, ka tiek aizķerti tajā pašā virzienā braucošie auto.
Lielākā daļa jeb 82 % no pieteiktajām “apdzīšanas atlīdzībām” ERGO šogad ir OCTA, 14 % – KASKO, 2 % – nelaimes gadījumu apdrošināšana, 2 % – Zaļās kartes apdrošināšana jeb negadījumi ārzemēs.
Kā pareizi apdzīt?
“Drošas Braukšanas Skolas” (DBS) vadītājs Jānis Vanks atgādina: “Pirms sākt apdzīšanu, būtiskākais ir novērtēt, vai šis manevrs ir nepieciešams. Apdzīšana ceļu satiksmē ir ļoti bīstama, jo paredz iebraukšanu pretējā braukšanas joslā, tāpēc ir iespējama frontāla sadursme vai tikpat labi no sānu ceļa pēkšņi var izbraukt auto, kas var rezultēties ļoti bīstamās avārijās. Ja runājam par pilsētu, tur apdzīšana vispār “neatmaksājas”, jo luksofora sarkanā gaisma iegūto laiku atņem un nekur aizsteigties īsti nav iespējams.”
• Pirmkārt, jānovērtē, cik liels būs laiks, ko iegūsim, veicot apdzīšanu, un vai šis laiks ir tā vērts attiecībā pret apdzīšanas manevra risku.
• Ja esam izlēmuši apdzīt, jānovērtē ceļa posms, kurā tiks veikts manevrs. Apdzīšanu var veikt tikai taisnā, labi pārredzamā ceļa posmā! Vēlams, lai tajā nav pienākošo ceļu, līkumu un lai tas nav kalnains. Ir labi, ja ceļa tuvumā ir pārredzama pļava, lai varam laikus novērtēt, vai pa pienākošajiem ceļiem netuvojas auto.
• Jāatceras, ka bīstamākie no pienākošajiem ceļiem ir tie, kas nāk no kreisās puses. Autovadītājs, izbraucot no šāda ceļa, primāri skatīsies pa kreisi, lai pārliecinātos, vai pa viņam tuvāko joslu netuvojas kāds auto, bet pa labi var nepaskatīties. Ja šajā brīdī auto veiks apdzīšanas manevru, var notikt nopietna avārija.
• Apdzenot kravas auto vai autobusu, lielākā kļūda ir piebraukt maksimāli tuvu šim transportlīdzeklim un tad mēģināt apdzīt. Tas ir nepareizi divu iemeslu dēļ: piebraucot maksimāli tuvu šādam auto, mēs nepārredzam ceļu uz priekšu – kravas auto to aizsedz un, lai redzētu ceļu, esam spiesti daļēji iebraukt pretējā joslā. Tas var rezultēties avārijā. Otrkārt, ja esam piebraukuši pārāk tuvu otram auto un mūsu auto nav jaudīgs, paātrinājums, sākot apdzīšanu, būs vājš. Apdzenot kravas auto, jāievēro tāda distance, lai redzam ceļu un ieskriešanās jeb paātrinājums notiktu vēl savā joslā.
• Distancei starp priekšā braucošo auto jābūt pietiekami lielai, lai savā joslā paspētu ātrumu nedaudz palielināt – vismaz par 5 km/h, salīdzinot ar priekšā braucošo auto. Piebraukšana pārāk tuvu priekšā braucošajam auto rada lieku stresa situāciju arī šī transportlīdzekļa šoferim, kas nav nepieciešams.
• Apdzīšanas manevrs jāveic pēc iespējas ātrāk, lai maksimāli maz laika pavadītu pretējā braukšanas joslā.
• Jāatceras, ka apdzīšana, apsteigšana pa labo pusi nav labs tonis! Arī apdzīšana, neievērojot horizontālo marķējumu, ir pārkāpums.
• Lietus laikā jāņem vērā, ka aiz jebkuras braucošas automašīnas paceļas ūdens mākonis, turklāt smagajiem auto tas notiek arī uz sāniem. Tādēļ jārēķinās, ka apdzenot auto var tikt apšļakstīts. Atrodoties pretējā braukšanas joslā, tas ir ļoti bīstami, tāpēc stiprā lietū apdzīšanas manevrus nav ieteicams veikt. Ja esam apšļakstīti, maksimāli ātri jāiedarbina logu slotiņas, lai atjaunotu redzamību.
pix-LAT.3860.gif)
