Autors: Everita Bičkova
Avots: LEAD. Korporatīvā komunikācija
Pasaulē pēdējo 35 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir samazinājies par 80%. Tas kļuva iespējams arī pateicoties izmaiņām likumdošanā un inovācijām, kas uzlaboja vadītāju un pasažieru drošību, piemēram, uzlabotas drošības jostas vai drošības spilveni.
Nākotnē bezpilota automašīnas var sniegt papildu uzlabojumus drošības jomā – sabiedriskās domas aptaujā šādu iespēju norādīja 58% respondentu*. Pirms tas notiks, autovadītāji var izmantot arvien labākas braukšanas atbalsta tehnoloģijas, ar kurām ir aprīkoti jaunie Renault Clio un Renault Captur, kas Euro NCAP drošības testos ieguvuši piecas zvaigznes.
Reklāma
Katru gadu ceļu satiksmes negadījumos visā pasaulē iet bojā aptuveni 1 350 000 cilvēku. Pēdējo 35 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir samazinājies par 80%. Tas ir saistīts ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu automašīnās, kā arī likumdošanas izmaiņām. Piemēram, minētajā periodā tika samazināts atļautā ātruma ierobežojums, ieviesti noteikumi par pieļaujamo alkohola daudzumu asinīs, un drošības jostas un drošības spilveni kļuva par neatņemamu automašīnas aprīkojuma elementu. Nu tas viss ir sniedzis izmērāmu efektu.
Tehniskais progress drošības jostu un drošības spilvenu jomā pēdējos 40 gados ir LAB veikto pētījumu rezultāts. Laboratoriju 1969. gadā dibināja automašīnu ražotāji Renault un Peugeot Citroën, lai veiktu negadījumu, biomehānikas un cilvēku uzvedības izpēti.
"LAB analizē drošības jautājumus, izmantojot datus, kuri tiek iegūti no reāliem negadījumiem. Pēc tam šī informācija tiek analizēta, lai noteiktu dažādus riska scenārijus. LAB piedalās Eiropas pētniecībā, kur dalās ar novērojumiem un analīzēm ar citiem centriem, kuri pēc tam šos datus integrē savos drošības pasākumos," skaidro LAB direktors Stefans Bufats (Stéphane Buffat).
Pašlaik LAB darbs ir vērsts uz jaunām braukšanas atbalsta sistēmām un aizvien modernākām borta tehnoloģijām. Pēc Eiropas Parlamenta referentes Ružas Tunas (Róża Thun) teiktā, nosakot pienākumu līdz 2038. gadam aprīkot jaunās automašīnas ar aktīvu ātruma regulatoru un aktīvu avārijas bremzēšanas sistēmu, Eiropā katru gadu izdotos novērst 25 000 letālu nelaimes gadījumu un 14 000 negadījumu, kad auto avārijās iegūti smagi ievainojumi.
Nākotnē viedās sistēmas var pilnībā aizstāt autovadītāju. Sabiedriskās domas aptaujā 58% respondentu norādīja, ka, viņuprāt, bezpilota automašīnas var vēl vairāk uzlabot drošību*. Pagaidām pa mūsu ceļiem bezpilota automobiļi nedrīkst pārvietoties, taču izmantotās tehnoloģijas jau tagad sniedz atbalstu autovadītājiem. Jaunais Renault Clio, tieši pateicoties plašajai braukšanas atbalsta sistēmu paketei, ieguvis piecas zvaigznes slavenajos Euro NCAP testos. Īpašu atzinumu ir izpelnījusies avārijas bremzēšanas palīgsistēma AEBS ar gājēju un velosipēdistu noteikšanas sistēmu, ar kuru tiek aprīkoti jau standarta versijas automobiļi. Tāpat automašīna piedāvā palīgsistēmu braukšanai pa automaģistrālēm un sastrēgumos, kas ir pirmais solis ceļā uz bezpilota automašīnām.
Arī jaunajā Renault Captur tiek izmantotas tās pašas sistēmas, kuras Euro NCAP testos tika novērtētas ar piecām zvaigznēm. Automašīnai ir seši gaisa spilveni, ABS ar avārijas bremzēšanas palīgsistēmu, kamera un radari, kas nepieciešami brīdinājumam par izbraukšanu no braukšanas joslas, brīdinājumam pār ātruma pārsniegšanu, ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, drošas distances kontroles sistēma un avārijas bremzēšana. Turklāt jaunais Captur ir aprīkots ar ātruma regulatoru/ierobežotāju, brīdinājuma sistēmu par nepiesprādzētām drošības jostām uz visiem sēdekļiem, kā arī ar eCall ārkārtas izsaukuma funkciju nelaimes gadījumā. Tāpat auto ir aprīkots ar 360° kameru, 100% LED priekšējiem lukturiem (standartaprīkojumā), automātiski ieslēdzamām tālajām gaismām un iekšējo atpakaļskata spoguli ar dienas/nakts pozīcijām, nodrošinot optimālu redzamību.
* Pētījums, ko veica Vedecom (ilgtspējīgas mobilitātes pētniecības iestāde) Francijas Ekoloģiskās un iekļaujošās transformācijas ministrijas Infrastruktūras, transporta un jūrlietu ģenerāldirektorāta (Direction générale des infrastruktures, des transports et de la mer) uzdevumā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
pix-LAT.3860.gif)
