“Es domāju, ka tas ir visskaistākais automobilis, kāds jebkad radīts.” Leģendārā Enco Ferrari vārdi, izteikti Ženēvas autosalonā, satrieca visus, jo bija veltīti nevis itāļu kulta markas jaunākajam darinājumam, bet neparastajam Jaguar E-Type. Šogad leģendārajam modelim, kas savu vārdu autobūves vēsturē ierakstījis zelta burtiem, aprit sešdesmit.
Sirdis iekaroja ne tikai ar izskatu
Reklāma
Laikā no 1961. līdz 1975. gadam E-Type turpināja pārsteigt ne vien ar nevainojamu izskatu, kas tam joprojām ļauj plūkt laurus klasisko auto elegances konkursos, bet arī ar progresīviem tehniskajiem risinājumiem un vēl kādu sekmīgai debijai nozīmīgu kritēriju – konkurētspējīgu cenu.
Youngtimer kustības vadītājs un YouTube raidījuma “Es par auto” autors Valts Ceplevičs atgādina, ka, nonākot tirdzniecībā, E-Type bija lētāks nekā Austin Healey 3000 – cits ļoti populārs tā laika sporta rodsters.
Uz konkurentu fona E-Type bija neparasts automobilis, un sākotnēji nebija skaidrs, kā to pieņems publika. Tomēr tas perfekti atspoguļoja 60. gadu garu un, strauji metoties uz priekšu, drīz apdzina Austin Healey gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Youngtimer kustības vadītājs šogad aizvada desmito pasākumu sezonu, un, pieliekot roku daudzu automobiļu saietu rīkošanai, ir bijis liecinieks tam, kā uz Latvijas klasisko auto skatuves parādās aizvien jauni E-Type, turklāt daļa eksemplāru ir kalpojuši kā apliecinājums vietējo restaurēšanas meistaru talantam, kas ir pamanīts visā Eiropā.
“Katram entuziastam ir savi favorīti – no starpkaru laika, 50. un 60. gadiem, no “jangtaimeru” vidus –, taču Jaguar E-Type pieder tām mašīnām, ko nav iespējams ignorēt un kas vienmēr ir klātesošas visu laiku nozīmīgo spēkratu topa augšgalā. Manuprāt, E-Type panākumi galvenokārt saistāmi ar to, ka fantastiska forma ir apvienota ar progresīvu inženieriju, un tieši šī kombinācija neļauj un neļaus apsūbēt angļa slavai visā pasaulē,” uzskata V. Ceplevičs.
Moderni tehniskie risinājumi
E-Type, kas, sākoties ražošanai, drīz iemantoja auto ikonas statusu, līdz 100 km/h paātrinājās mazāk nekā 7 sekundēs, un tā maksimālais ātrums bija gandrīz 250 km/h. Automobilī bija pielietoti daudzi tā laikā progresīvākie jauninājumi: neatkarīga priekšējā un aizmugurējā balstiekārta, disku bremzes ar elektrisko pastiprinātāju un gaisa kondicionētājs.
Liela nozīme bija tam, ka E-Type bija balstīts uz D-Type – modeli, kas savu pārākumu vairākkārt pierādīja Lemānas 24 stundu sacensībās. Sacīkstēs rūdītais D-Type nodrošināja vairākus novatoriskus risinājumus, piemēram, alumīnija monokoku, pie kura stiprināja šasijas priekšējo un aizmugurējo daļu, kā arī dzinēju. Tāda uzbūve ievērojami samazināja automobiļa svaru un uzlaboja vadāmību.
Sākotnēji E-Type, ko izgatavoja ar kupejas vai rodstera virsbūvi, uzstādīja 3,8 litru dzinēju. Tas attīstīja 265 ZS un caur četru pakāpju manuālo pārnesumkārbu vilkmi novadīja aizmugurējiem riteņiem. Pēcāk parādījās 4,2 litru dzinējs, savukārt vēlīnajās mašīnās izmantoja V12 motoru ar iespaidīgu 5,3 litru tilpumu. Šiem E-Type bija elektriskais stūres pastiprinātājs, automātiskā pārnesumkārba un gaisa kondicionētājs.
Tiek lēsts, ka kopumā no konveijera noripoja aptuveni 67 tūkstoši E-Type. Apveltīts ar iespaidīgu izskatu un tehniku, automobilis vēsturē ir atstājis dziļu nospiedumu, tādēļ to īpaši iecienījuši kolekcionāri un klasisko auto atjaunošanas speciālisti.
Brauc arī Baltijā
Jaguar E-Type nav nekāds retums arī uz Baltijas ceļiem un reģionālajos klasisko auto saietos. Tiesa, auto ekskluzivitātes dēļ īpašnieki nereti izvēlas palikt anonīmi.
E-Type īpašnieks Almants Tumosa stāsta, ka savu auto iegādājies pirms desmit gadiem –izsolē Kalifornijā. Pēc negadījuma automašīna bija stāvējusi divus gadu desmitus, taču tieši piespiedu dīkstāve lielā mērā ļāvusi saglabāt autentiskumu.
“Visas galvenās detaļas un mezgli bija oriģināli; saules staros bija saplaisājusi tikai salona apdare. Faktiski vienīgais, ko nācās iegādāties no jauna, bija autentiski riteņu diski un dažādi sīkumi. Pēc septiņiem mēnešiem, kas pagāja, automobili restaurējot, E-Type atkal bija gatavs braukt,” atceras A. Tumosa.
Īpašnieka rūpīgie centieni, atdzīvinot leģendāro modeli, nepalika nepamanīti – 2012. gadā viņa automobilis uzvarēja Lietuvas klasisko automašīnu sacensībās.
Viļņā dzīvojošā entuziasta 1975. gada E-Type ir 12 cilindru motors un bagātīgs aprīkojums. Mūsdienās šādi veiktspējas un komforta elementi nevienu nepārsteigtu, taču 70. gadu vidū tie iemiesoja autobūves avangardu. “Četri karburatori, trīspakāpju automāts, stūres pastiprinātājs, gaisa kondicionētājs, EGR vārsts – toreiz tas bija kosmoss,” stāsta Tumosa.
Pēc viņa teiktā, uz ceļa šķiet, ka motora jauda nekad neizsīks – vienalga, ar kādu ātrumu braucat. Vienīgais ierobežojums esot vadītāja drošības sajūta un dūša.
Īpašnieks apliecina, ka atrast nepieciešamās detaļas šai automašīnai nav grūti, tiesa, dažas vairs neražo, tādēļ jāmeklē lietotas. Taču aptuveni 70 procentus detaļu joprojām var iegādāties – Nīderlandē un Lielbritānijā ir uzņēmumi, kas tās piegādā.
“E-Type meklēju apmēram desmit gadus, un, kad atradu šo eksemplāru, auto stāvoklis it nemaz nebija iepriecinošs. Nolēmu to atjaunot. Toreiz teicu – ja tas nebrauks, es to vienkārši paturēšu mājās. Daudzas automašīnas, kuru cena mērāma simtos tūkstošu, vienalga dzīvi beigs metāllūžņos, jo tām nav savas vēstures. Bez tās pat greznākais auto kādu dienu nebūs neko vērts,” smaida A. Tumosa.
Bet to, kāda ir vēstures cena, labi demonstrē darījumi dažādās izsolēs un privātos darījumos. Piemēram, 2014. gadā sērijveida E-Type – pirmās sērijas automobilis ar 4,2 litru dzinēju, oriģinālo krāsojumu, salona apdari un tikai 80 000 jūdžu nobraukumu (ap 128 000 km) – jaunā īpašnieka maciņu padarīja plānāku par 467 000 ASV dolāru. Tajā pašā gadā par viegli pārbūvētu E-Type pircējs bija gatavs maksāt 528 000 dolāru.
Ņujorkas Modernās mākslas muzejs 1996. gadā atzīmēja E-Type dizaina vēsturisko nozīmi un iekļāva automobili pastāvīgajā ekspozīcijā. Tādā veidā tas kļuva par tikai sesto auto, kas izpelnījies šādu atzinību.
Mantinieks F-Type
E-Type mūsdienu ideoloģiskais pēctecis F-Type turpina priekšgājēja filozofiju gan inženiertehniski, gan kultūras ziņā. Abas automašīnas ir savas paaudzes neatņemama daļa. 1960. gadi bija rokzvaigžņu, supermodeļu, izklaides un mūzikas zelta laiks, un E-Type šķita tam kā radīts.
“Slavenā priekšteča mantojumu organiskā veidā ir pārņēmis modernais F-Type; būtu neprātīgi to izniekot. Arī F-Type izceļas ar aerodinamiski efektīvu virsbūvi, kam ir nozīme, braucot sportiski, un vienlaikus pievelk skatienus ar zīmīgo, momentā atpazīstamo siluetu,” norāda V. Ceplevičs.
Aians Kallums, leģendārais dizainers, kurš radījis arī F-Type, neslēpa, ka, jau sākot no pirmajiem dizaina skiču uzmetumiem, viņa mērķis bija radīt jaunu pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu auto stila versiju. Protams, virsbūves alumīnija paneļi slēpj modernu tehniku, kas atspoguļo mūsdienu pasauli, ļaujot dzīvot modernā un straujā tempā.
Visjaudīgākā F-Type versija – SVR – ir aprīkota ar 5 litru V8 dzinēju, kas attīsta 575 ZS jaudu un 700 Nm griezes momentu, ļaujot sprintu 0-100 km/h veikt 3,5 sekundēs.
Pēc V. Cepleviča teiktā, pats fakts, ka automašīnai ir elegants dizains un augstvērtīga tehnika, automātiski ieprogrammē vērtības pieaugumu nākotnē. Tam ir tāds pats iespaids, kā dalībai sportā, un, piemēram, E-Type ir ārkārtīgi iekārots automobilis startiem klasiskajās autosacīkstēs.
“Liela nozīme ir arī tam, ka E-Type bija automobilis ar izcilu veiktspēju, un, ja to izmanto, lai sacenstos pret citiem to gadu automobiļiem, E-Type vadītājs dabiski iegūst priekšrocības,” rezumē pieredzējušais vēsturisko auto pasākumu rīkotājs.
pix-LAT.3860.gif)
