2021. gadā apjoma auto tirgus segmentu ilgstoši ietekmēja pusvadītāju trūkums, tikmēr premium tirgus turpināja augt, īpaši palielinoties elektrisko automobiļu pieprasījumam, informēja “Porsche centrs Rīga” vadītājs Ivars Norvelis.
Statistikas un auto tirgus izpētes uzņēmuma “DataCenter” informācija liecina, ka 2021. gadā reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn Baltijā reģistrēts 64 531 jauns automobilis, bet vēl gadu iepriekš - 58 501.
Reklāma
Premium segments ir audzis divas reizes straujāk nekā tirgus kopumā - pērn reģistrētas 8113 automašīnas, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad visā Baltijā tika reģistrēti 6726 premium segmenta auto.
Visstraujāk jauno automobiļu tirgus pērn audzis Igaunijā - tur 2021. gadā jaunas automašīnas reģistrētas par 18,4% vairāk nekā 2020.gadā, pēc tam seko Lietuva un Latvija attiecīgi ar 6,6% un 6,2% pieaugumu.
“Līdzīgi kā vidēji Baltijā, arī Latvijā 2021. gadā premium auto segments ir audzis straujāk nekā jauno vieglo auto tirgus kopumā, proti, uzrādot 11% kāpumu. Viens no tā virzītājiem ir bijis “Porsche” - pērn SIA “Baltijas Sporta Auto”, oficiālais zīmola pārstāvis Latvijā, reģistrēja 169 jaunas automašīnas, kas ir par 24% vairāk nekā 2020. gadā,” teica Norvelis.
Gan Baltijā, gan Latvijā premium auto segmenta izaugsmi veicinājuši vairāki faktori - finansējuma pieejamība, pircēju ieradumu maiņa un ražotāju pielāgošanās tiem, elektroauto pieprasījums, SUV stabilā popularitāte un efektīva pielāgošanās pusvadītāju krīzei.
Pērn uzlabojusies finansējuma pieejamība gan jauno, gan lietoto vieglo auto iegādei, ievērojami palielinot pieprasījumu pēc līzinga pakalpojumiem. Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas datiem, kopš 2021. gada sākuma līzingā iegādāti vieglie auto 172,8 miljonu eiro vērtībā, veidojot vairāk nekā pusi jeb 51,7% no kopējiem līzinga portfeļiem. Tas ir par 27,7% vairāk nekā 2020. gadā.
“Mainās arī finansējuma izvēles paradumi auto iegādei. Latvijā, līdzīgi kā Eiropā, klienti arvien biežāk izvērtē un salīdzina nevis kopējo cenu, bet gan ikmēneša maksājumu. To izskaidro gan salīdzinoši izdevīgās līzinga gada procentu likmes, gan arī pircēju vēlme plānot savas finanšu plūsmas un diversificēt investīcijas,” atklāj Norvelis.
Pandēmija mudinājusi cilvēkus mainīt savus iepirkšanās paradumus un auto tirgotājus pielāgoties tiem. 2021. gadā pasaulē, īpaši ASV, aktīvi attīstījusies automobiļu tirdzniecība tiešsaistē.
“Analizējot pircēju uzvedību un tendences, esam meklējuši risinājumus arī Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem izvēles iespējas, kā iepirkties. Jau februārī “Porsche” klientiem būs pieejama pilnīgi jauna tīmekļa vietne, kas ļaus apskatīt automobiļus dažādās vidēs, salīdzinās tos un nokomplektēt interesējošo modeli līdz smalkākajai detaļai arī attālināti,” tā Norvelis.
Pēc Norveļa novērojumiem, lai arī auto tirdzniecība tiešsaistē attīstās, “Porsche” klienti joprojām dod priekšroku salona apmeklējumam pirms pirkuma veikšanas. “Tāpēc paredzam, ka klātienes pārdošana nākotnē neizzudīs,” piebilda eksperts.
Viens no automobiļu veidiem, par ko pircējiem bijusi īpaša interese, un, kas veicinājusi arī premium segmenta izaugsmi, bija elektroauto. Kopumā Baltijas valstīs premium segmentā aizvadītajā gadā reģistrēts 394 jauni elektroauto, kas ir par 30% vairāk nekā 2020. gadā (303).
No tiem 124 elektriskie automobiļi iegādāti Latvijā, uzrādot pieaugumu par 5%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdere elektrisko auto pieprasījumā pērn bijusi Igaunija ar 140 reģistrācijām, kam seko Lietuva ar 127 reģistrētām vienībām.
“No visiem 2021. gadā Latvijā reģistrētajiem premium klases elektroauto “Porsche” izvirzījies vadībā ar 37 jauniem “Taycan”, kas veido 22% no kopējām “Porsche” reģistrācijām pērn. Priecājamies, ka premium segmenta auto pircēji ir atvērti un ieinteresēti pārejai uz elektroauto,” stāsta Norvelis.
Pēc Norveļa teiktā, paredzams, ka arī 2022. gadā Baltijā un arī Latvijā pieaugs pieprasījums pēc elektroauto. Apjoma tirgū, vismaz Latvijā, to stimulēs valsts piešķirtais atbalsts, savukārt premium segmentā - klienti, līdztekus iespējai saudzīgāk attiekties pret vidi, novērtē citas priekšrocības - bezmaksas stāvvietas, iespēju izmantot sabiedriskā transporta joslas un to, ka nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis jeb tā sauktais ceļa nodoklis un iebraukšanas maksa Jūrmalā.
Pērnā gada dati par Baltijas premium auto tirgus segmentu apliecina, ka SUV pieprasījums aizvien turpina pieaugt. Kopumā Baltijas valstīs 2021. gadā premium segmentā reģistrēti 5422 SUV, kas ir par 16% vairāk nekā pērn (4660).
“SUV popularitāti apliecina arī “Porsche” rezultāti – pagājušajā gadā Latvijā pieprasītākie bijuši SUV modeļi, un kopumā reģistrēti 55 “Cayenne” un 40 “Macan”, teic Norvelis.
Savukārt salīdzinoši nelielajā Latvijas sporta automobiļu tirgū “Porsche” uzrādījis pārliecinošus rezultātus ar 21 reģistrētu “911”, kas ir par 4% vairāk nekā pērn.
Lai arī pusvadītāju trūkums pērn visspēcīgāk ietekmēja apjoma tirgu, tā sekas bija jūtamas arī premium segmentā. Jaunā situācija pasaulē sākotnēji radīja vispārēju automašīnu iztrūkumu, kam sekoja modeļu ar konkrētu aprīkojumu deficīts.
“”Porsche” situācijai pielāgojās veiksmīgi, un jau 2021. gada nogalē automašīnu iztrūkums beidzās. Taču autoražotājiem nākotnē jābūt gataviem jaunam globālam izaicinājumam – atsevišķu detaļu piegāžu deficītam no valstīm, kurām Covid-19 ierobežojumi ir stingrāki nekā Eiropā,” atklāj “Porsche centrs Rīga” vadītājs.
Statistiku par transportlīdzekļiem Baltijas valstīs (Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) apkopojis “DataCenter”. Uzņēmums veido ziņojumus par: jaunu un lietotu transportlīdzekļu reģistrācijām, autoparku apjomiem un izmaiņām, autostāvvietu pārvaldītājiem un jaunu transportlīdzekļu novērtējumu pēc cenas un aprīkojuma.
sd.jpg "Garšas piedzīvojums svētkos Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs")
pix-LAT.3860.gif)
