Kurš jaunais auto galu galā ir lētāks – iekšdedzes vai elektriskais? Ja dīleru salonos salīdzina vienas klases automobiļus ar līdzīgu aprīkojumu, atbilde ir acīmredzama, taču aina būtiski mainās, kad aprēķinā ņem vērā arī automobiļa ekspluatāciju.
Ja vien neplānojat auto turēt garāžā kā trofeju, no uzturēšanas tēriņiem izvairīties nebūs iespējams. Tādēļ eksperti iesaka tos aprēķināt, pieskaitīt spēkrata iegādes cenu un tikai tad veikt galīgo salīdzināšanu. Jo… rezultāts jūs var pārsteigt.
Reklāma
Pērk pat bez atbalsta
Šogad Latvija beidzot pievienojas tām valstīm, kurās elektromobiļu iegādi sekmē ar subsīdijām, un paredzams, ka martā pircēji noslēgs pirmos līgumus. Dotācijas summa ir 4500 eiro, un, ja to papildina ar dīlera piešķirto stimulu 1000 eiro apmērā, cenu atšķirība starp elektrisku modeli un iekšdedzes mašīnu ievērojami samazinās. Piemēram, labi pazīstamais Kia e-Niro ar subsīdiju maksās no 34 490 eiro, un starpība starp to un pašuzlādes hibrīdu Niro būs 9500 eiro.
Tiesa gan, finansiālais atbalsts pagaidām paredzēts tikai privātpersonām, savukārt uzņēmumiem līdzīgu programmu visdrīzāk nāksies gaidīt vismaz līdz 2023. gadam.
Pilna servisa autonomas uzņēmums Mobire strādā visās trīs Baltijas valstīs un var lepoties ar lielu pieredzi autoparku pārvaldībā. Mobire Latvija vadītājs Jānis Trēziņš norāda, ka, aprēķinot pilna cikla izmaksas, kopējā bilance pašlaik var nosvērties par labu elektriskajam transportam. Pēc eksperta domām, subsīdijas ir apsveicama iniciatīva, taču elektromobiļu pircēju izvēles pamatā var būt vēl citi nopietni argumenti.
“Latvijā netrūkst cilvēku, kuri vēlas, lai viņu domāšanas veids atspoguļojas modernā mašīnā, un ir gatavi par progresu maksāt vairāk, negaidot atbalstu. Vēl vienu grupu veido tie, kuri tradicionāli izvēlas jaunākās luksusa preces. Un tad ir arī ierindas pircēji, kuri ir atvērti jaunām iespējām un elektrifikācijai, taču ar nosacījumu, ka pirkumam ir kaut cik racionāls finansiālais pamats. Paradokss ir tajā, ka pilna cikla izmaksās ir vērts iedziļināties pilnīgi visiem, – lai gan kopumā elektromobiļi ir dārgāki, iekšdedzes auto ir skāris globālo problēmu izraisīts cenu pieaugums, un korektāk ir salīdzināt konkrētus spēkratus,” skaidro Jānis Trēziņš.
Piemēram, jaunais 277 kW pilnpiedziņas ģimenes elektroauto Kia EV6 ar 77,4 kWh akumulatoru un plašu aprīkojumu maksā 62 490 eiro. Savukārt labi aprīkotam līdzīga izmēra Volkswagen Tiguan, kas aprīkots ar 2 litru 180 kW benzīna dzinēju, automātisko pārnesumkārbu un pilnpiedziņu, cena itin viegli var pārsniegt 50 000 eiro.
Plašāki aprēķini skaidrākam priekšstatam
Jānis Trēziņš iesaka – lai iegūtu visaptverošu ainu, līdzās pirkuma cenai jāizvērtē vēl vismaz seši citi faktori.
Pirmais faktors – dzīvesvieta
“Sāciet ar jautājumiem par mājokli. Vai jūs dzīvojat privātmājā? Vai varbūt daudzdzīvokļu mājā ar pazemes autostāvvietu? Ja abas atbildes ir negatīvas, tad par elektromobili būtībā nevar būt ne runas,” teic speciālists.
Otrais faktors – paredzamais nobraukums
Tāpat jāizvērtē, cik kilometru jūs varētu nobraukt. Tipiski Latvijā jaunu automašīnu pērk uz pieciem gadiem, šajā periodā plānojot veikt 100 tūkstošus kilometru. “Var pieņemt, ka benzīna auto uz 100 km ceļa patērē aptuveni 8 litrus degvielas. Šodienas cenās tie ir 12 eiro, tātad visā periodā degvielai tiktu iztērēti aptuveni 12 000 eiro,” rēķina eksperts.
Grūtāk ir aprēķināt, cik izmaksās elektroenerģija, jo elektromobiļus dažviet joprojām var uzlādēt bez maksas. Bet, pat ja to dara tikai mājās, maksājot 0,2 eiro par kilovatstundu, un uz 100 km ceļa elektromobilis patērē 20 kWh, tad par visiem 100 000 kilometru būtu jāizdod līdz 4000 eiro.
Trešais faktors – kredīta nosacījumi
Iegādājoties automašīnu līzingā, nozīme ir arī aizdevēja noteiktajai procentu likmei, un daudzos gadījumos tā ir izdevīgāka vidi nepiesārņojoša transporta pircējiem. Pēc Trēziņa teiktā, iekšdedzes auto likme var būt līdz 2,3%, savukārt elektromobilim – tikai 1,5%. “Tas varbūt ir tāds pārspīlēts piemērs, toties labi parāda iespējamo ieguvumu. Ja auto cena sasniedz 65 000 eiro, piecu gadu laikā uz likmes starpības rēķina var ietaupīt gandrīz 2000 eiro. Vēl jāņem vērā, ka agrāk elektromobiļu atlikušo vērtību rēķināja konservatīvāk, taču tagad to nosaka līdzīgi kā iekšdedzes automobiļiem,” skaidro speciālists.
Ceturtais faktors – apkope
Nozīmīgas ir arī apkopes izmaksas. Pēc Jāņa Trēziņa teiktā, servisa darba cenas ir līdzīgas, taču elektromobilim ir mazāk maināmo detaļu 100 000 km ekspluatācijas ciklā un mazāk daļu, kas var iedzīvoties defektos. Piemēram, enerģijas rekuperācijas sistēma atslogo elektrisko transportlīdzekļu bremžu sistēmu, tāpēc ar vienu bremžu disku un kluču komplektu var pietikt pat 100 000 km.
Piektais faktors – apdrošināšana
Kā stāsta Jānis Trēziņš, apdrošinātāji elektromobiļiem piemēro līdzīgus nosacījumus kā iekšdedzes spēkratiem, un, lai redzētu maksu konkrētam automobilim, tā jāsarēķina kāda apdrošinātāja interneta vietnē.
Tiesa, mašīnas pirkšanas cena noteikti ietekmē arī KASKO, un, tā kā elektroauto maksā vairāk, arī apdrošināšana vismaz pagaidām iznāk dārgāka.
Sestais faktors – svarīgi papildu bonusi
Eksperts vērš uzmanību arī uz to, ka daži elektromobiļu bonusi bieži vien netiek novērtēti kā finansiāls ieguvums, lai gan to ir iespējams izdarīt. Bezmaksas stāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana intensīvas satiksmes laikā, samazinātas nodevas – un tie ir tikai daži no ieguvumiem, ko sniedz braukšana ar elektroauto.
“Sastrēgumos ietaupīto laiku varbūt nav iespējams vienkāršoti pārvērst naudas bonusā, tomēr laika ekonomija ir fakts, un, otrkārt, braukšana pa sabiedriskā transporta joslām samazina stresu. Tas, ko var aprēķināt objektīvi, ir ietaupījums par stāvvietām. Ja auto plānojat regulāri atstāt maksas zonās uz vairākām stundām, ikmēneša izdevumi būs mērāmi desmitos vai pat simtos eiro, līdz ar to vairāku gadu griezumā arī par stāvvietu iztērētā summa var būt rakstāma ar četriem cipariem. Būtu neapdomīgi to neņemt vērā.”
“Protams, katram no mums ir sava situācija un vajadzības, taču šādu aprēķinu ir vērts veikt jebkurā gadījumā, jo pats svarīgākais tomēr ir pilna cikla izmaksas,” rezumē Jānis Trēziņš.
pix-LAT.3860.gif)
