Tā kā mūsdienās automašīnas kļūst par lieliem datoriem ar riteņiem, speciālisti aizvien biežāk vērš sabiedrības uzmanību uz strauji augošo datu apjomu, kas tiek apstrādāts transportlīdzekļos. Pievienojot aizvien jaunas ierīces, ražotājiem nākas nopietni domāt, kā nodrošināt autovadītāju privātumu.
Vienmēr pieslēgts internetam
Reklāma
Vēl pirms kāda laika publiskajās diskusijās patērētāju privātums un datu drošība tika apspriesta saistībā ar viedtālruņiem, pulksteņiem, kā arī klēpjdatoriem un to kamerām, un tagad cilvēkiem ir jādod šādu ierīču un programmatūras ražotājiem piekrišana šos datus apstrādāt. Nu šis jautājums ir kļuvis aktuāls arī auto pasaulē.
Jaunie transportlīdzekļi nepārtraukti ir savienoti ar internetu un izmanto ierīces, kas pārraida un saņem datus no citām ierīcēm. Turklāt ievērojams skaits datorsistēmu ne tikai kontrolē ierīču darbību, bet arī saglabā informāciju par to darbību.
Pirmajā brīdī šķiet, ka tas paver daudz priekšrocību. Piemēram, daži ražotāji, izmantojot telemetrijas iekārtas, zina visu par konkrētiem auto, pat ja tie atrodas tūkstošiem kilometru attālumā. Tāpat, ja notiek negadījums, tad ir iespējams izmantot uzkrātos datus un saprast, kā un kāpēc nelaime notikusi vai kāpēc braucamais ir salūzis. Tomēr fakts, ka automašīnas tiek savienotas ar tik daudzām un dažādām ierīcēm, satrauc patērētāju organizācijas attiecībā uz datu aizsardzību un personas privātuma tiesību ievērošanu. “Ir pienācis laiks pret savu mašīnu izturēties kā pret datoru un viedtālruni,” saka Lorēna Smita, Nākotnes privātuma foruma politikas vecākā padomniece.
Vairāk datu – vairāk vērtīgu pakalpojumu
Mūsdienu elektroauto, piemēram, Citroën ë-C4 un Kia EV6, tik tiešām jau var saukt par viedierīcēm. Līdzīgi arī Tesla – tās jaunais procesors spēj apstrādāt 72 triljonus operāciju sekundē.
Šāds progress ievērojami uzlabo auto vadības sistēmas, taču tai pašā laikā tā vārdā autobraucējam arvien biežāk tiek prasīta personiska informācija. Tā var būt, teiksim, jūsu mājas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, autovadītāja apliecības un maksājumu kartes dati. Šī informācijas nav jāievada obligāti, taču cilvēkiem, kuri to izdara, braukšana kļūst ērtāka, ātrāka un patīkamāka. Piemēram, navigācijas sistēma jau zina vadītāja mājas adresi, savukārt lietotņu izstrādātāji un autoservisa darbinieki, pamatojoties uz ievadītajiem norēķinu datiem, var automātiski izrakstīt rēķinus. Ja cilvēks piekrīt sniegt vēl vairāk informācijas, piemēram, multividē izmantotos kontaktus, interneta pārlūkošanas vēsturi, izmantoto navigāciju, mašīnas atrašanās vietu, ražotāji uz šo ziņu bāzes nākotnē varēs piedāvāt pakalpojumus, kas pielāgoti konkrētam cilvēkam.
Pēc tam, kad autoražotājs Stellantis, kas apvieno Citroën, Peugeot, Jeep, Maserati un citus zīmolus, šī gada sākumā parakstīja ilgtermiņa līgumu ar pasaules līderi IT mākoņpakalpojumu jomā Amazon, par šiem jautājumiem daudz nākas domāt arī Citroën inženieriem. Šajā sadarbībā tiek izstrādāta viedā STLA SmartCockpit platforma, kas, apkopojot lietotāja datus, nākotnē pārvaldīs mašīnā iebūvētās multivides sistēmas. Platforma ļaus nodrošināt specifiskas funkcijas konkrētam modelim un pat konkrētam vadītājam. Piemēram, Citroën ģimenes auto STLA SmartCockpit palīdzēs plānot ceļojumu un pastāstīs par maršrutā esošajiem restorāniem, viesnīcām un lielveikaliem.
Nākamais solis ir auto ekspluatācijas dati. Piekrītot sniegt informāciju par degvielas patēriņu un akumulatora stāvokli, braukšanas ātrumu un mašīnas visbiežāk izmantotajām stāvvietām, ražotāji varēs vēl precīzāk analizēt cilvēku rīcību un izstrādāt atbilstošus pakalpojumus. Savukārt elektroauto gadījumā ziņas par transportlīdzekļu uzlādes paradumiem būtiski paātrinās infrastruktūras attīstību.
Tāpat uzkrātos datus var izmantot arī, ja noticis negadījums: tas ievērojami atvieglo un paātrina glābēju darbu.
Var izmantot tāpat kā Netflix
Šie pakalpojumi ir ļoti līdzīgi tiem, ko izmanto jebkurā modernā ierīcē, vienalga, vai runa būtu par sociālajiem tīkliem kā Facebook vai straumēšanas pakalpojumiem kā Netflix. Taču pastāv arī dažas problēmas ar datu apstrādi un drošību. Parasti transportlīdzekļu informāciju var izmantot autoražotājs, trešās personas un otrie īpašnieki.
Trešās personas ir tās, kurām savus datus atļāvuši vākt paši autovadītāji, piemēram, pakalpojumu sniedzēji un lietotņu izstrādātāji. Taču ir arī ar likumu noteiktas struktūras, kurām ziņas jāsniedz obligāti, piemēram, pēc negadījuma policijai.
Otrie īpašnieki ir vadītāji, kas iegādājušies lietotu spēkratu un kam tādējādi paveras piekļuve pirmā īpašnieka informācijai, ja viņš savus datus nav izdzēsis. Tiesa, modernajos modeļos datu dzēšana ir tikpat vienkārša kā mobilajā tālrunī.
Visi auto dati tiek glabāti tā saucamajos mākoņos, respektīvi – attālinātos serveros ar milzu ietilpību un jaudu. Ņemot vērā straujo informācijas apjoma pieaugumu un šādu mākoņu izmantošanu, autoražotājiem ir svarīgi nodrošināt privātumu, datu drošību un ierīces ātrumu visaugstākajā līmenī. Tieši tāpēc lielie tirgus spēlētāji vēršas pie pasaules līderiem IT jomā. Tā Volkswagen ir nolēmis sadarboties ar Microsoft, Ford sadarbojas ar Google, bet Stellantis strādā ar Amazon. Stellantis gadījumā vienošanās dalībnieki neslēpj, ka ASV uzņēmuma kompetence un iespējas mākoņdatošanas jomā sniedz pārliecību, ka tādu auto kā Citroën vadītāji var būt droši par savu privātumu un datu drošību.
Papildu ieguvumi
Šādi globāli IT uzņēmumi savos pakalpojumos jau ir ieguldījuši miljardus, tāpēc automobiļu īpašniekiem spēj sniegt daudz papildu labumu. Tie ietver arī pastāvīgi atjauninātus privātuma un datu drošības protokolus, tāpēc par diskrētumu šajā gadījumā nav jāuztraucas. Turklāt cilvēki varēs būt pārliecināti, ka programmatūras atjauninājumi un drošības labojumi viņu mašīnā tiks lejupielādēti daudz ātrāk un attālināti palīdzību varēs saņemt jebkurā laikā. “Izmantojot mākslīgo intelektu un mākoņrisinājumus, mēs savus transportlīdzekļus padarīsim par personalizētu dzīves telpu, tā braukšanu padarot lielisku it visās jomās,” uzsver Stellantis izpilddirektors Karloss Tavaress.
.jpg "Uzdāvini sev un saviem mīļajiem ko īpašu Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs")
pix-LAT.3860.gif)
