Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) eksperti kā vienu no galvenajām KASKO apdrošināšanas tendencēm pēdējo trīs gadu laikā min vidējās atlīdzības pieaugumu, kas ietekmējis arī kopumā izmaksātās summas. 2022. gadā BALTA KASKO atlīdzībās par dažādiem auto apskādējumiem izmaksājusi 25 miljonus eiro, kamēr 2021. gadā – 21 miljonu, bet 2020. gadā – 19 miljonus eiro. Lai gan transportlīdzekļu īpašniekiem, piedzīvojot ķibeles ar savu spēkratu, jārēķinās ar neparedzētām izmaksām neatkarīgi no auto markas, modeļa un vērtības, apdrošināšanas eksperti spriež - joprojām ir plaši izplatīts priekšstats, ka KASKO apdrošināšana ir tikai jaunu automašīnu “ekstra”.
KASKO – nepietiekami novērtēts drošības spilvens
Reklāma
KASKO jeb brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana apdrošina transportlīdzekli un sedz zaudējumus tā bojājumu gadījumā neatkarīgi no tā, kurš ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu vai kā citādi apskādējis auto. Vairums apdrošinātāju KASKO polisē ietver arī palīdzību uz ceļa, kas situācijās, kad atgadījusies ķibele, – uz ceļa pārplīsusi riepa, beigusies degviela utt., – ļauj saņemt apdrošinātāja konsultāciju vai izsaukt palīdzību, zvanot uz diennakts tālruni.
Visbiežāk BALTA KASKO izmaksu cēlonis 2022. gadā bijis bojāts vējstikls – ar to saistīts aptuveni katrs trešais atlīdzības pieteikums, kas vidēji izmaksājis ap 400 eiro. Retākas, toties dārgākas bijušas sadursmes ar citu transportlīdzekli (vidējā atlīdzības izmaksa 1407 eiro) vai meža dzīvniekiem (vidējā izmaksa ap 2020 eiro). Gadās arī situācijas, kad virsroku ņem autovadītāja nogurums, neuzmanība vai aizmāršība: pērn vairāki desmiti klientu vērsušies BALTA, jo uzpildījuši auto nepareizo degvielu, kas vidēji izmaksājis ap 260 eiro, bet gandrīz trīs simti autovadītāju pazaudējuši transportlīdzekļa atslēgas, vidējai atlīdzībai par šādu gadījumu sasniedzot gandrīz 400 eiro.
Neaizsargātākie – “vidējās paaudzes” auto
Neraugoties uz būtisko finansiālo drošības spilvenu, ko sniedz KASKO apdrošināšana, autovadītāji ne vienmēr steidz to iegādāties savam spēkratam: salīdzinot jaunāku un vecāku transportlīdzekļu apdrošināšanas datus, redzams, ka tikko iegādāti, jauni transportlīdzekļi tiek apdrošināti gandrīz 100% apmērā, toties no 20 gadus veciem un vecākiem auto, kuri ir tehniskā kārtībā, apdrošināti ir tikai nedaudz vairāk kā 1% transportlīdzekļu.
“Tas ir līdzīgi kā nekustamā īpašuma apdrošināšanas segmentā, kur cilvēki gadiem ilgi apdrošināja mājas un dzīvokļus, jo “banka tā lika”, un tikai pēdējos gados tendences mainās, apzinoties apdrošināšanas lomu savas finansiālās stabilitātes un sirdsmiera nodrošināšanā un izvēloties to brīvprātīgi. Ja līzinga līgumā ir paredzētas saistības klientam – apdrošināt iegādāto auto, nav jābrīnās, ka šādi auto tiek apdrošināti teju visos gadījumos. Bēdīgāka situācija ir ar vecāka gadagājuma spēkratiem. Ņemot vērā, ka Latvijas autoparka vidējais vecums ir 14 gadi, var aplēst, cik liels procents automašīnu piedalās satiksmē bez KASKO apdrošināšanas. Atsevišķs izņēmums ir retroautomobiļi, kurus Latvijā apdrošina vien retais apdrošinātājs. Dažādu apstākļu sakritības rezultātā BALTA pieredzē ir apdrošināts viens 43 gadus vecs transportlīdzeklis, tomēr tā nav ierasta prakse. Bet apdrošināt padsmit vai pat 20 gadus vecu braucamo gan var – un vajag, jo izmaksas, atgadoties kādai ķibelei, var izrādīties tiešām lielas,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Tendences KASKO apdrošināšanā – noturīgas
Pēdējo gadu BALTA fiksētās tendences KASKO apdrošināšanā nav būtiski mainījušās. Apdrošināto transportlīdzekļu skaita izmaiņas gadu no gada svārstās vien 1-2% robežās, un ir nepilni 30% no visām Latvijā reģistrētajām un tehniskā kārtībā esošajām automašīnām. Toties vidējās atlīdzības apmērs šogad ir par 20% lielāks nekā pērn šajā pašā laikā, un arī apdrošinājuma summas ir augušas vidēji par 20%.
Galvenokārt tas saistīts ar faktu, ka pagājušajā gadā lielākā daļa autoservisu paaugstināja darba izcenojumus, reaģējot uz apkures, enerģijas, izejmateriālu un rezerves daļu cenu kāpumu: dīleru servisos cenas pieauga vidēji par 35–50%, lielākais pieaugums fiksēts pat 80% apmērā. Pēcgarantijas servisos kāpums bija vidēji ap 20%.
Jauna tendence – pamazām aizvien pamanāmāku vietu tirgū ieņem elektroauto.
“Vēl kāds interesants novērojums – visaktīvāk savus auto apdrošina klienti, kuriem ir ap 40 gadu. Iespējams, šajā laikā ekonomiski aktīvie iedzīvotāji kļūst apzinīgāki un atbildīgāki, tāpēc steidz sarūpēt savam transportlīdzeklim uzticamu drošības spilvenu,” skaidro K. Liecinieks.
BALTA statistika liecina, ka lielākoties KASKO apdrošināšana tiek iegādāta “Volkswagen” markas automašīnām, bet līdz šim dārgākais BALTA apdrošinātais auto ir bijis autoceltnis, kura vērtība pārsniedza 400 000 eiro.
Arvien dārgāk izmaksā auto apzagšana
Covid-19 pandēmijai ir bijuši savi pozitīvie efekti – piemēram, nedaudz samazinājies auto zādzību skaits. Tiesa, 2022. gada nogalē biežāk zagti jauni transportlīdzekļi.
“Nozagto un atrasto transportlīdzekļu stāvoklis liek secināt, ka šobrīd auto tiek zagti izjaukšanai rezerves daļās. Zagļi sākuši darboties vienkāršāk – tā vietā, lai zagtu visu auto, paņem tikai to, kas nepieciešams. Visbiežāk tie ir auto lukturi, riteņu diski, instrumentu paneļi un stūres iekārtas, kā arī dažādas izpūtēju daļas, piemēram, katalizatori,” stāsta K. Liecinieks.
Zaudējumi apzagto auto īpašniekiem palielinājušies par 35%: ja 2021. gadā vidējā atlīdzība par apzagtu auto bija 1700 eiro, tad pērn – jau gandrīz 2300 eiro.
“KASKO apdrošināšana ir brīvprātīga, taču pasargā no finansiāli ļoti nepatīkamiem brīžiem. Laikam jau ar to ir tāpat kā ar jebkuru drošības aspektu – gribas cerēt, ka “ar mani jau nekas slikts nenotiks”. Taču jūs varat būt apzinīgākais autovadītājs pasaulē, bet tas nepasargā no nejaušībām vai bezatbildīgas un pat apzināti ļaunprātīgas trešo pušu rīcības, un tad apdrošināšana ir neatsverams atbalsts. Turklāt nav nozīmes, vai auto ir nesen izvests no salona, vai arī savus desmit un vairāk gadus jau uzticami kalpojis – apdrošināšanas būtība ir pasargāt to, kas katram dārgs un kā pēkšņs bojājums vai zudums ietekmētu ikdienas ērtības un finansiālos izdevumus,” rezumē K. Liecinieks.
.jpg "Darba laiks Ziemassvētkos un gadumijā Bauskas TIC")
pix-LAT.3860.gif)
