Autobūve, tāpat kā daudzas citas nozares, pašā pamatā ir uzņēmējdarbība, kuras mērķis ir gūt peļņu. Protams, ne visi modeļi ir rentabli. Patiesībā daži ir pat ļoti nerentabli, tomēr atmaksājas citos veidos. Autorūpniecībā tos sauc par halo modeļiem. Starp citu, tos ražo ne tikai superauto zīmoli, bet arī ikdienišķas kompānijas.
Mašīna, kas veido tēlu
Reklāma
Latviešu valodā "halo" ir mirdzošs gredzens ap sauli vai kādu citu debess ķermeni. Respektīvi – optisks efekts. Angļu valodā šis vārds tiek lietots arī, lai apzīmētu noteiktas mašīnas, tiesa, latviešu valodā šīs nozīmes nav. Taču doma ir šāda: tie ir modeļi, kuri strādā kā uzņēmuma seja, veiksmes stāsta veicinātāji, tehnoloģiskā progresa demonstrācija un ekskluzīva dizaina nesēji. Tāpēc tie ražotājiem ir ārkārtīgi svarīgi.
Viens no šādiem halo piemēriem ir Bugatti Veyron, kas bija pirmais sērijveida auto ar vairāk nekā 1000 ZS jaudīgu motoru un maksimālo ātrumu virs 400 km/h. Tas bija pasaulē dārgākais auto, kura cena sākās aptuveni no 1,5 miljoniem eiro. Lai arī tā ir ļoti ievērojama naudas summa, katrs pārdotais modelis ražotājam nesa aptuveni 6 miljonu zaudējumus.
Tā laika Volkswagen koncerna vadītāja Ferdinanda Pīeha iegriba radīt luksusauto ar unikāliem tehniskajiem parametriem kopumā izmaksāja vairāk nekā pusotru miljardu eiro, un desmit gadu laikā tika saražoti vien 450 Veyron eksemplāri. Veidojot šādu superauto, neviens pat necerēja, ka tas atmaksāsies, jo mērķis arī nebija tāds. Mērķis bija parādīt, uz ko ir spējīgs Volkswagen.
Starp citu, halo var būt arī sērijveida mašīna. Piemēram, Volkswagen Golf ir kļuvis par tik veiksmīgu vācu zīmola modeli, ka tā vārdā pat tiek dēvēta visa kompakto hečbeku klase.
Lai ieinteresētu, ir vajadzīgs labs stāsts
"Galvenokārt halo pilda noteiktu mārketinga lomu. Tie ļauj zīmolam parādīt, ko tas patiešām spēj, un stāsta stāstu. Galu galā gan cilvēks TV raidījumā, gan kāds šova varonis mums ir interesants tikai tad, ja viņš stāsta labu stāstu. Pat mārketinga mācību grāmatas māca – lai zīmolu mīlētu, apakšā ir jābūt labam stāstam," saka Kursors.lv auto eksperts Māris Gaugers.
Kā piemēru viņš min Porsche 911, kas kļuvis par šī zīmola seju, lai gan tā pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar citiem ražotāja modeļiem ir neliels. Patiesībā, ja nebūtu lielo apvidnieku, Porsche, iespējams, būtu jau bankrotējis, taču tagad citu modeļu nestā peļņa ļauj uzlabot leģendāro sporta kupeju un tādējādi veidot zīmola vēsturi.
Tas nav nekas neparasts, ka modeļi, kas sasnieguši galvu reibinošus panākumus, kļūst par tēla veidotājiem. Mercedes-Benz G-klases apvidus auto tika radīts militārām vajadzībām, taču vēlāk radītā civilā versija kļuva ļoti pieprasīta izturības, reputācijas un pārgājības dēļ. Vēlāk tas kļuva atpazīstams tieši sava klasiskā dizaina dēļ.
Līdzīgs ir Jeep Wrangler stāsts. Šis apvidnieks atgādina pirmo Willys, kas parādījās Otrā pasaules kara laikā. Tieši Fiat 500 vecvectēvs vainojams tajā, ka visa Itālija pēckara gados pēkšņi iemīlēja kompaktos mazauto. Ford GT40 bija Henrija Forda II ambīcijas sacīkstēs pārspēt Ferrari.
Visi šie modeļi ir kļuvuši par veiksmes stāstu, kuru lielie ražotāji turpina kopt, lai uzlabotu savu tēlu.
Vēsturi var veidot
Tomēr daži ražotāji halo modeļus rada speciāli. Piemēram, 2017. gadā korejiešu uzņēmums Kia vēl tikai bija ceļā no budžeta klases uz vidējo klasi. Tā modeļu klāsts bija ārkārtīgi plašs – no maziem pilsētas auto līdz vidēja izmēra apvidniekiem. Tie visi bija praktiski, uzticami, ekonomiski, orientēti uz masveida patēriņu, bet ne pārāk interesanti.
Tad parādījās sportiskais sedans Stinger ar ekskluzīvu dizainu un premium standarta līmeni. Tobrīd no zīmola, kas ražoja kompakto Cee'd hečbeku, neviens negaidīja 3,3 litru V6 sedanu ar aizmugures piedziņu un 370 ZS. Tāds ražotāja lēmums kļuva par lielu pārsteigumu daudziem, un šis modelis uzreiz piesaistīja auto apskatnieku uzmanību. Tas gan izskatījās, gan brauca kā īsts premium klases pārstāvis, lai gan maksāja tikpat, cik BMW 3. sērijas dīzeļauto ar pieticīgu aprīkojumu.
Kia mērķis nebija ar šo modeli nopelnīt. Vēlāk atklājās, ka naudu tas arī nenesa, jo, neraugoties uz pozitīvo reakciju, pārdošanas apjomi nebija milzīgi. Tomēr Stinger ievērojami vairoja ražotāja prestižu.
"Eiropā korejiešu zīmoli tiek uzskatīti par “jauniņajiem”, jo šie uzņēmumi vēl nav tik plaši pazīstami, lai gan, objektīvi raugoties, šīs kompānijas taisa labus braucamos. Šāda sporta mašīna varbūt nav vajadzīga vidējam autovadītājam, taču tā parāda, ka uzņēmums spēj ko vairāk par to, ko redzam uz ielām, un pievērš sev uzmanību," skaidro Māris Gaugers.
Mainās laiki, mainās arī auto
Mainoties laikmetiem, mainās arī modeļi, kurus izmanto tēla veidošanai. Tā uzņēmums Land Rover pēc vairāk nekā septiņiem gadu desmitiem ir laidis klajā modernizētu un tehnoloģiski atjauninātu Defender. Lai gan iepriekšējais modelis bija īsta ikona, mūsdienu kontekstā tas jau izskatījās kā balzamēta mūmija sarkofāgā. Taču tā arī bija domāts – tas reprezentē vēsturi un ar pārējo markas esošo modeļu gammu nebija tieši saistīts.
Līdzīgi izdarīja arī Kia, Stinger aizstājot ar jauno EV6 GT. Te gan doma ir citāda. Korejieši šajā sportiskajā premium klases četru durvju kupejā savulaik ieguldīja visu savu talantu, bet tas iet līdzi laikam un nu ir elektrisks. Turklāt tas var lepoties ar vēl labākiem tehniskajiem parametriem. Pateicoties diviem elektromotoriem, kuru jauda ir 585 ZS un 740 Nm, EV6 GT ir kļuvis par jaudīgāko modeli Kia vēsturē. Tā kā 100 km/h šis auto spēj sasniegt 3,5 sekundēs, tas ir izpelnījies arī zīmola ātrākā auto godu. 800 V elektriskās sistēmas arhitektūra 77,4 kWh akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem ļauj uzlādēt 18 minūtēs, tādējādi pārspējot arī lielāko daļu pieredzējušo Eiropas premium ražotāju.
pix-LAT.3860.gif)
