Auto tirgū šobrīd pārliecinoši dominē SUV un krosoveri. Cilvēki vēlas braukt komfortabli, sēdēt augstu un atsakās upurēt ikdienas praktiskumu izsmalcinātas braukšanas vai degvielas ekonomijas vārdā. Tomēr vēlme stūrēt, tā teikt, ar vēju nekur nav zudusi, tāpēc sportiskos auto nomaina karstie krosoveri un jaudīgie SUV. Eksperti nereti apgalvo, ka sportiskums un praktiskums ir divi neapvienojami pretstati, tomēr ražotāji cenšas pierādīt pretējo. Un kādam arī izdodas.
Sportiskās mašīnas kļūst smagākas
Reklāma
Nenoliedzami – krosoveri ir topā. SUV saimei nupat pievienojušies pat tādi superauto zīmoli, kas vēl nesen šajā segmentā nebija iedomājami. Ferrari ir prezentējis savu pirmo četru durvju apvidnieku Purosangue. Arī Lamborghini, Aston Martin un Bentley jau piedāvā SUV, savukārt Lotus ir paziņojis, ka sāks ražot elektriskos SUV Eletre.
Tāpat gandrīz visus BMW X sērijas pārstāvjus var iegādāties ar M (Motorsport) burtu uz bagāžnieka vāka. Tas nozīmē, ka paaugstinātie bavāriešu modeļi ieguvuši ne tikai agresīvāku ārieni, bet arī patiešām sportisku šasiju un jaudīgu dzinēju. Pat jaunākais uzmanību piesaistošais M nodaļas modelis XM ir masīvs krosovers.
Kia ir paziņojusi, ka Stinger sporta sedans šobrīd tiek aizstāts ar elektrisko EV6 GT, kas, lai gan izskatās kā liels praktisks un sportisks hečbeks, teorētiski ir SUV, jo tā klīrenss ir salīdzinoši liels – 178 mm.
Porsche saimē jau vairāk nekā desmit gadus populārākie ir Cayenne un Macan. Arī Ford paziņojis, ka turpmāk pievērsīsies tikai augstajiem modeļiem. Zīmīgi, ka pēdējais Ford Fiesta eksemplārs jau ir izbraucis pa rūpnīcas vārtiem, paliekot atmiņā kā viens no vislabāk vadāmajiem karstajiem hečbekiem. Entuziastiem, kas sēro par šo zaudējumu, uzņēmums piedāvā pamēģināt krosoveru Puma ST.
"Manuprāt, sportiskie un lielie apvidnieki ir pretstats īstiem sportiniekiem. Tie ir bagātīgi aprīkoti ar dažādām komforta ekstrām, bet tas jau ir signāls, ka šāds auto vairs nebūs sportisks. Protams, jauda var būt liela, taču tas tāpat ir garš un smags braucamais ar mīkstu balstiekārtu. Tas nozīmē, ka mašīna uz ceļa nebūs nekāda paklausīgā un nekādu labo braukšanu var negaidīt," saka žurnāla Klubs auto apskatnieks Toms Timoško.
Ar dinamiku vien nepietiek – vajadzīgs arī komforts
Pēc Toma domām, sportiskums nozīmē ne tik daudz spēcīgu uzrāvienu, cik specifisku vadāmību: ļoti ātru reakciju un bezierunu paklausību vadītāja komandām. Savukārt lielas apvidus mašīnas ar augstu smaguma centru izaicina fizikas likumus: inerce neļauj tām ātri apstāties un ātri mainīt braukšanas virzienu.
Kā piemēru var minēt jaudīgākos un sportiskākos Alfa Romeo Quadrifoglio modeļus Giulia un Stelvio. Abiem ir vienāds 510 ZS V6 motors, taču 20 km garajā Nirburgringas trasē, kas pazīstama kā Zaļā elle, Giulia sedans ātrāko apli veica 7 min 32 sek, bet Stelvio SUV – 7 min 51 sek. Gandrīz divdesmit sekundes lēnāk, neraugoties uz to, ka rekorda uzstādīšanas brīdī Stelvio bija pilnpiedziņa, bet Giulia – tikai aizmugures piedziņa. Tiesa, vērtējot pēc tirdzniecības rādītājiem, Stelvio tāpat ir veiksmīgāks.
"Šis ir labs piemērs tam, kā tirgus diktē noteikumus. Pircēji vēlas dinamiskus auto, taču ikdienā svarīgs izrādās arī klīrenss un bagāžnieka lielums," skaidro Toms.
Cilvēku nevēlēšanās upurēt ikdienas praktiskumu un komfortu, lai iegūtu labu vadāmību, liek ražotājiem stipri piedomāt, kā to visu līdzsvarot. Protams, tikai retais ar krosoveru brauks uz amatieru sacensībām, taču sportisku auto pircēji nošķir graudus no pelavām un vēlas labu vadāmību arī ikdienas mašīnā.
"Manuprāt, krosovera virsbūvē ielikt sportiskumu ir iespējams, jo krosoveri lielākoties ir tikai augstāki hečbeki. Klīrensa pazemināšana un balstiekārtas stingrības palielināšana tuvina tos sportiniekiem. Tomēr sportisks krosovers vienmēr ir kompromiss," saka Profi Latvija redaktors un Latvijas Gada auto tiesnesis Guntars Pulss.
Elektriskā piedziņa visu maina
Guntars apstiprina, ka dažas jaunās tehnoloģijas pat smagam un lielam braucamajam palīdz nesasvērties asos pagriezienos un saglabāt komfortu. To galvenokārt nodrošina progresīvie elektromagnētiskie amortizatori, kas ar vienu pogas pieskārienu šasiju padara stingrāku vai mīkstāku. Vēl nesen to varēja uzskatīt vien par premium klases atribūtu, bet tagad šī ekstra ir uzstādīta arī sporta Kia EV6 GT standartaprīkojumā.
Elektropiedziņa ir tehnoloģija, kas, pareizi kalibrēta, var radikāli mainīt autovadītāju stereotipus par smagiem un gariem sporta krosoveriem. Iekšdedzes modeļi spēj ātri braukt taisni, bet pagriezienos inerce tos sabremzē, un atkal nākas pamazām iešūpoties tālākam braucienam. Savukārt elektromotors to spēj kompensēt ar tūlītēju griezes momentu. Lielākais izaicinājums inženieriem ir ieprogrammēt šos elektromotorus tā, lai tie spētu ātri sadalīt jaudu starp riteņiem.
"Lai smaga mašīna ātri izbrauktu pagriezienu, inženieri spēlē savas inženieru spēles – izmēģina jaudu zibenīgi nodot vienam ritenim vai gluži pretēji – piebremzēt pārējos riteņus. Ja iekšējie riteņi tiek bremzēti pareizi, vadītājam radīsies pārliecība, ka mašīna viņu klausa. Un elektromotori jaudu spēj sadalīt daudz ātrāk nekā iekšdedzes dzinēji," uzsver Guntars.
Komfortabls krosovers joprojām var būt sportisks
Kia ir sākusi iet ilgtspējīgā virzienā un nomainījusi savu sportisko flagmani Stinger pret elektrisko EV6 GT. Divu elektromotoru krosovers ar 585 ZS līdz 100 km/h paātrinās straujāk nekā lielākā daļa superauto – 3,5 sekundēs. Neraugoties uz 2,2 tonnu svaru, kur labu tiesu ieliek arī lielais akumulators, EV6 spēj veikt 424 km, pārliecinoši pieveicot arī līkumu kaskādes. To nodrošina vairāki faktori: ierobežotas slīdes e-diferenciālis, iespēja regulēt jaudu starp visiem četriem riteņiem, progresīvi elektromagnētiskie amortizatori un veiktspējīgas bremzes ar enerģijas rekuperāciju.
Kia prasmi apvienot visas šīs sistēmas novērtējuši arī starptautiskie eksperti – viņi EV6 GT modelim piešķīruši sportiskākā auto titulu konkursā Pasaules gada auto 2023. 4,7 metrus garais krosovers, kur iekšā ļoti ērti jūtas gan pieci pieaugušie, gan viņu bagāža, dinamiskākā auto kategorijā aiz sevis atstāja tādus konkurentus kā Toyota GR86 un Nissan Z, kas veidoti pēc klasiskās receptes – priekšā novietots benzīna dzinējs, bet par piedziņu rūpējas aizmugures riteņi.
"Elektroauto ļauj programmēt tādas lietas, par kurām iekšdedzes dzinēju laikos mēs pat iedomāties nevarējām, tāpēc, visticamāk, nākotne mūs patīkami pārsteigs vēl ne reiz vien," rezumē Guntars Pulss.
pix-LAT.3860.gif)
