Nupat apritējis 111 gads kopš bēdīgi slavenais tvaikonis “Titāniks” devies savā pirmajā un arī pēdējā reisā, pēc sadursmes ar aisbergu paņemot 1490 cilvēku dzīvības un nogrimstot okeāna dzīlēs, taču tas nebūt nav vienīgais dārgais atradums, ko slēpj ūdens, vēsta kanāls “National Geographic”.
Pētnieki un vēstures entuziasti, tostarp arī vienas no visu laiku ienesīgākās filmas “Titāniks” režisors Džeims Kamerons joprojām meklē atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šā kruīza kuģa nelaimīgo bojāeju. Pērn Džeims kopā ar hipotermijas ekspertu veica zinātnisku pētījumu, lai pierādītu, ka abi filmas galvenie varoņi, kurus atveidoja Leonardo Dikaprio un Keita Vinsleta, reālajā dzīves situācijā nebūtu varējuši izdzīvot.
Reklāma
Eksperiments baseinā ar ledaino ūdeni un kaskadieriem pierādīja, ka, pat ja Vinsletas attēlotā varone Roza dotu vietu uz plosta Dikaprio atveidotajam Džekam, abi mīlnieki neizdzīvotu. Tādējādi režisors pielika punktu spekulācijām par viņu iespējām palikt dzīviem pēc “Titānika” sadursmes ar aisbergu.
Dziļie okeāni un jūras tomēr slēpj arī citus vērtīgus atradumus, kurus alkst atrast ne viens vien pētniek. Kanāla ''National Geographic'' raidījums “Nosusini okeānus” ar pieredzējušo speciālistu un jaunāko tehnoloģiju palīdzību virtuāli “nosusina” okeānus un jūras, lai atklātu pasaules lielākos noslēpumus, kas slēpjas ūdens dzīlēs un parādītu tos skatītājiem.
Populārais dokumentālais seriāls atgriežas pie skatītājiem ar sešiem aizraujošiem stāstiem, kuri aizvedīs apkārt pasaulei un ļaus ielūkoties pagātnē.
Pusmiljardu vērta krava un tvaikonis ar zeltu
Nogrimuši kuģi mēdz būt pilni ne tikai ar noslēpumiem, bet arī ievērojamiem dārgumiem. Vērtīgākā, līdz šim atrast, nogrimusī zelta monētu krava tika atklāta 2007. gadā uz kuģa “Melnā pērle”, pie Gibraltāra krastiem.
Dārgumu meklētāji no Amerikas Savienotajām Valstīm “Melnās pērles” vrakā atraduši 17 tonnas zelta monētu, kuru vērtība bija 500 miljoni ASV dolāru. Viņi transportējuši kravu uz savu dzimteni, taču Spānijas valdība iesūdzējusi meklētāju komandu tiesā. Pēc piecu gadu ilgušās prāvas tiesa lēma par labu spāņiem un atrastos dārgumus viņiem nācās atgriezt.
Zelta drudža laikā, 19. gadsimtā beigās, ar zeltu piekrautie tvaikoņi kursēja starp Misūri upi un Montānas štatu. 1865. gada 1. aprīlī viens no tādiem tvaikoņiem, kura nosaukums bija “The Bertrand”, nogrima Nebraskas štata teritorijā.
Tvaikonis nogrima nieka desmit minūtēs. Tā kravas vērtība tolaik bija ap 100 tūkstošiem ASV dolāru, bet mūsdienu izteiksmē tie būtu jau 1,4 miljoni ASV dolāru. Kuģa vraks vairāk nekā 100 gadus gulēja Misūri upes dzelmē, taču tagad, pateicoties jaunām tehnoloģijām, tā noslēpumus beidzot var atklāt.
Holivudas apraktā filmēšanas laukuma noslēpumi
Vairāk nekā 90 gadus slavenais Holivudas mēmā kino uzņemšanas laukums bija aprakts plūstošajās smiltīs. Šo laukumu uzcēla 1923. gadā kāpās, Kalifornijas štatā, lai filmētu slavenā režisora Sesila De Milles “Desmit baušļus”.
Melnbaltās filmas darbība norisinās Senajā Ēģiptē un, kā tagad zināms, filmēšanas vajadzībām tika uztaisītas vismaz 20 sfinksa skulptūras. Baumo, ka pēc filmēšanas beigām tās bija pārāk dārgi pārvietot kaut kur citur, taču to vērtība bijusi pārāk liela, lai tās vienkārši pamestu kāpās. Dēļ tā Sesils De Mille pavēlēja skulptūras aprakt turpat, plūstošajās smiltis, apmēram 300 kilometru attālumā no Losandželosas.
Interesanti, ka, lai gan filma bija melnbalta, dekorācijas bija košās krāsās, un, pateicoties smiltīm, kurās tās atradās, bija ļoti labi saglabājušās.
Gadu gaitā apraktajā filmēšanas laukumā tika atrastas arī faraonu skulptūras, tempļa vārti un citas filmas dekorācijas. Jāpiebilst, ka kopā ar tiem bija atstāti arī citi artefakti, ko aiz sevis atstāja filmēšanas grupa: tukšas alkohola pudeles, grima piederumi un tabakas bundžas.
Mafijas “viskija kuģis”
1920. gada 16. janvārī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) stājās spēkā tā saucamais “sausais likums”, kas aizliedza valstī ražot un tirgot grādīgos dzērienus. Pateicoties šim likumam, Ņujorkā, Sanfrancisko un Čikāgā uzplauka melnais tirgus, kuru kontrolēja kriminālie grupējumi. Tie galvenokārt bija imigranti no Itālijas, kas vēlāk kļuva zināmi kā sicīliešu mafija.
Vēsturnieki lēš, ka lielāko peļņu no “sausā likuma” ieviešanas nopelnīja bēdīgi slavenais mafijas boss Als Kapone, Čikāgas organizētās noziedzības galva. Līdz pat 1933. gadam, kad “sausais likums” tika pakāpeniski atcelts, Als Kapone ieguva pasakainu bagātību, tirgojot aizliegto alkoholu tiem, kas bija gatavi maksāt jebkādu summu par kāroto dzērienu. Jāatzīmē, ka atsevišķos štatos likums darbojās līdz pat 1966. gadam.
Mafija izmantoja visdažādākās metodes, lai aizliegtais alkohols nonāktu pie patērētajiem, tostarp arī vedot to pāri ūdeņiem. Viens no šādiem piegādes kuģiem nogrima ar daudzus tūkstošus ASV dolāru vērtu viskija kravu. Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, pētniekiem izdevies noskaidrot nogrimšanas iemeslu un to, kāds liktenis piemeklēja kuģa apkalpi.
Noziegums, kas šokēja pasauli
Viena no raidījuma “Nosusini okeānus” sestās sezonas sērijām būs veltīta traģēdijai, kas notika 1977. gada 23. janvārī, kad Indijas okeānā nogrima kravas kuģis “Lucona”. Kuģa īpašnieks bija austriešu miljonārs Udo Prokšs. Jāpiebilst, ka uzņēmējam tolaik piederēja arī slavenā saldumu ražošanas līnija “Demel”.
Pēc kuģa nogrimšanas Prokšs no apdrošināšanas kompānijas pieprasīja 20 miljonu ASV dolāru kompensāciju, apgalvojot, ka uz klāja atradās dārgas iekārtas, kuras izmanto urāna iegūšanai. Tikai 1991. gadā, pateicoties amerikāņu entuziasta Deivida Mērnsa atklājumam kļuva zināms, ka kuģis nogrima Prokša dēļ. Viņš kuģi bija nogremdējis ar laika bumbas palīdzību, cerot saņemt kompensāciju. Jāsaka gan, ka viņa rīcības rezultātā dzīvību zaudēja arī seši kuģa apkalpes locekļi.
Lai gan apdrošināšanas kompānijas speciālistiem jau sākotnēji bija aizdomas par to, ka kuģa katastrofa nebija tikai nelaimīgu apstākļu sakritība, Prokša ietekmīgie draugi no politiķu aprindām palīdzēja viņam vairākus gadus izvairīties no atbildības. Viens no iemesliem bija arī tas, ka daži no viņiem bija tieši iesaistīti noziegumā.
Proti, toreizējais Austrijas aizsardzības ministrs Karls Lutgendorfs personīgi deva pavēli nogādāt “Lukonas” spridzināšanai paredzētās sprāgstvielas uz kuģa. Kā izrādījās, viņš bija Prokša biznesa partneris, kam piederēja daļa no miljonāra uzņēmuma. Kad tas kļuva publiski zināms, ministrs izdarīja pašnāvību, bet pārējie iesaistītie politiķi zaudēja amatus.
1988. gadā Prokšs pameta Austriju un devās uz Filipīnām, taču tika arestēts nieka gadu vēlāk, kad slepeni ieradās dzimtenē. Tiesa piesprieda viņam 20 gadus cietumā, taču vēlāk lēmumu mainīja un piesprieda Prokšam mūža ieslodzījumu. 2001. gadā viņš zaudēja dzīvību sirds operācijas laikā.
Pusgadsimtu pēc “Lukonas” nogrimšanas joprojām ir palikuši neatbildēti jautājumi, uz kuriem atbildes meklēs raidījuma veidotāji kopā ar speciālistiem.
Par šiem un citiem atklājumiem, kas vēl gaida savu atrisinājumu, vēstīs raidījums “Nosusini okeānus”, kura jaunākā, sestā sezona būs skatāma sākot ar sestdienu, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!
