Austrumāfrikas lūzumzonā jeb Lielā Rifta ielejā zinātniskajos pētījums jau ir atklāts daudz par cilvēces izcelsmi, taču šī vieta joprojām vilina gan pētniekus, gan piedzīvojumu meklētājus no visas pasaules, vēsta kanāls “National Geographic”.
Lielā Rifta ieleja ir zināma kā vieta, kur norisinās Āfrikas kontinenta šķelšanās. Tiek prognozēts, ka dažos miljonos gadu Austrumāfrika šajā vietā atdalīsies no pārējā kontinenta.
Reklāma
Tā stiepjas vairāk nekā 6500 km garumā un ir bagāta ar ielejām, vulkāniem, geizeriem un karstajiem avotiem. Lūzumzonas malās atrodas teju visi Āfrikas vulkāni: Kilimandžaro, Kenijas kalns un Elgons, tāpēc nav brīnums, ka šeit samērā bieži notiek zemestrīces.
Raidījumu cikla “Pirmatnējā izdzīvošana” vadītājs Heizens Audels dosies savas dzīves līdz šim lielākajā piedzīvojumā, apceļojot Lielā Rifta ieleju no Zambezi upes dienvidos līdz Sarkanajai jūrai ziemeļos, un turpinās gar Vidusjūras piekrasti līdz Taura kalniem.
Raidījums “Pirmatnējā izdzīvošana: Ekstrēmais Āfrikas Safari” skatāms sestdienās kanālā “National Geographic”. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” aicina tuvāk iepazīties gan ar izdzīvošanas ekspertu, gan ar Lielā Rifta ieleju!
Lūsija un cilvēces šūpulis
Antropologi sauc Lielā Rifta ieleju par cilvēces šūpuli. Tas apstiprinājās pēc tam, kad 1974. gada 24. novembrī Etiopijas Avašas ielejā tika atrastas “australopithecus afarensis” jeb cilvēka senča skeleta fragmenti. Atraduma oficiālais nosaukums ir AL 288-1, taču pasaule viņu vairāk pazīst kā Lūsiju.
Ir zināms, ka pētnieki šo vārdu izvēlējās par godu “The Beatles” dziesmai “Lucy in the Sky with Diamonds”, ko viņi vairākas reizes atskaņoja, svinot svarīgo atradumu. Tiek lēsts, ka Lūsijas vecums ir ap 3,2 miljoni gadu.
Kā tad varēja izskatīties šī sieviete? Pētot kaulu un galvaskausa fragmentus, pētnieki secināja, ka Lūsijas augums bija apmēram viens metrs un desmit centimetri, viņai bija zema piere un spēcīgi žokļi, ar kuriem viņa varēja sakošļāt daudzveidīgu augu barību. Lūsija pārvietojās stāvus, taču viņas ceļgali bija nedaudz ieliekti. Tāpat zinātnieki pieņem, ka ēdiena ieguvei Lūsija izmantoja akmeņus vai koka nūjas.
Lūsijas nāves iemesls nav zināms, taču uz kaulu fragmentiem ir atrastas pazīmes, ka neilgi pirms nāves viņai, iespējams, bija uzbrucis kāds plēsējs. Par Lūsijas dzīves un nāves apstākļiem joprojām notiek zinātnieku diskusijas. Piemēram, 2016. gadā Teksasas Universitātes pētnieki publicēja pieņēmumu, ka Lūsija gājusi bojā, nokrītot no augsta koka. Taču vairums antropologu, tai skaitā arī Lūsiju atradušās ekspedīcijas vadītājs Donalds Johansons, šai versijai nepiekrīt.
Jāatzīmē, ka arī cits cilvēka attālais radinieks KNM-WT 15000 jeb “Turkanas zēns” bija atrasts Austrumāfrikas lūzumzonas teritorijā Turkanas ezera krastā Kenijā. Atklājums tika izdarīts 1984. gadā, kad bija atrasts praktiski pilns skelets. Jāpiebilst, ka “Turkanas zēns” ir daudz jaunāks par Lūsiju un ir 1,5 miljonus gadu vecs. Atšķirībā no priekšteces, viņš jau pārvietojās pilnībā stāvus un bija “homo erectus”.
Baskājainais piedzīvojumu meklētājs
Heizens Audels, kurš ir dzimis Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā Vašingtonā, ir izdzīvotājs ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Savā pirmajā ceļojumā uz Peru viņš devies uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas par paša sakrāto naudu, apmēram 670 dolāriem (626 eiro). Tās pietika lidmašīnas biļetei un maisam ar rīsiem.
Pirms Heizens padarīja piedzīvojumu meklēšanu par pilna laika nodarbi, viņš 11 gadus paralēli ceļojumiem strādāja par bioloģijas skolotāju kādā Vašingtonas vidusskolā. Heizens neslēpj, ka viņam bija grūti starp saviem episkajiem ceļojumiem iejusties atpakaļ “normālajā pasaulē”, jo tikai dabā viņš jūtas patiesi dzīvs.
Kopš 2016. gada kopā ar raidījuma “Pirmatnējā izdzīvošana” komandu viņš ir apbraukājis teju visu pasauli un spējis izdzīvot gan Latīņamerikas džungļos, kas mudž no krokodiliem, piraijām un indīgām čūskām, gan pārvarot Andu kalnus, gan pasaulē sausākajā Atakamas tuksnesī, kur nokrišņu daudzums ir vidēji 0,01 cm gadā.
Audels stāsta, ka ceļojumos viņam vienmēr ir līdzi zobu birste un lukturis, lai nakts melnumā varētu saskatīt dažādus interesantus kukaiņus. Televīzijas skatītāji ievērojuši, ka Heizens, dodoties piedzīvojumos, teju nekad nevalkā apavus. Tā ir viena no lietām, ko viņš iemācījies, pavadot laiku kopā ar dažādu cilšu pārstāvjiem. Proti, viņi uzskata, ka kājas ir viens no cilvēka galvenajiem ieročiem, cīnoties par izdzīvošanu, un apavi var tikai traucēt.
Interesanti, ka Heizels apgalvo, ka nekad nav iedzīvojies infekcijās apavu nevalkāšanas dēļ. Toties viņš atzinās, ka reiz atklājis, ka viņa rokā dzīvo parazīts – kāpurs. Neskatoties uz visām grūtībām, ar kurām viņam nācies sastapties savu piedzīvojumu laikā, viņš saka, ka galvenais izaicinājums vienmēr ir laikapstākļi – no lielā karstuma tuksnesī līdz tropiskajam lietum džungļos, kas ilgst nedēļām.
Dzīves līdz šim lielākais izaicinājums
Heizens ir pieņēmis kārtējo izaicinājumu un devies piedzīvojumā uz Austrumāfrikas lūzuma zonu, lai skatītājiem paradītu ziloņus, nīlzirgus, kamieļus, kā arī flamingo un citus Āfrikas dzīvniekus.
Viņam būs pašam sev jāsagādā ūdens un ēdiens, kā arī jāizvairās no plēsējiem, kas vēlēsies viņam uzbrukt. Heizens no vietējo cilšu pārstāvjiem varēs mācīties izdzīvošanas prasmes, kas būs noderīgas šajā pasaules reģionā. Pētnieka mērķis ir atrast un izpētīt eksotiskus dzīvniekus viņu dabiskajā vidē. Savā ceļojumā viņš iepazīsies arī ar Āfrikas cilšu pārstāvjiem un metīsies Baringo ezera nāvējošajos ūdeņos.
Cauri Austrumāfrikas Riftu ielejai Heizens dosies uz Serengeti nacionālo parku. Tur viņš vēlas ieraudzīt un parādīt skatītājiem zilo antilopju gnu migrāciju. Proti, lielākā daļa Austrumāfrikas zilo gnu katru gadu veic iespaidīgu migrāciju, kas saistīta ar sausās un lietus sezonas maiņu.
Kā viņam veiksies, to redzēsim raidījumā “Pirmatnējā izdzīvošana: Ekstrēmais Āfrikas Safari”, kas skatāms kanālā “National Geographic” sestdienās plkst. 22.00.
