Autors: Kantar.lv
Avots: Kantar.lv
Ir grūti prognozēt, vai un par cik “gudrāki” būsim pēc pandēmijas laikā piedzīvotajām globālajām un lokālajām pārmaiņām, bet droši varam teikt, ka būsim kļuvuši elastīgāki attiecībā uz visu, kas saistīts ar to, kā plānojam un organizējam savu ikdienas darbu.
Kamēr vairums uzņēmumu vadības komandu visdrīzāk turpina diskusijas par optimālo darba modeli, t.i., vai, kad un kā darbiniekiem atgriezties iepriekšējā darba ritmā un kārtībā, aicinām ielūkoties Kantar šī gada maijā veiktajā pētījumā, kura ietvaros noskaidrojām, kas strādājošajiem Latvijā pietrūkst, nepatīk un kas – patīk, domājot par ikdienas darbu pandēmijas laikā. Pētījums tika veikts arī 2020.gada pavasarī, līdz ar to ir iespēja aplūkot datus arī dinamikā.
Reklāma
Kopumā 72% darba ņēmēju ir nosaukuši dažādas lietas, kas viņiem nepatīk vai pietrūkst savā ikdienas darbā Covid-19 pandēmijas situācijā, kamēr 67% strādājošo pandēmijas laikā saskata arī virkni pozitīvo lietu un aspektu.
Jautājums tika uzdots “atvērtā” veidā un aptaujātie varēja brīvi norādīt dažādus aspektus – gan pozitīvus, gan negatīvus. Lai arī jautājums tika formulēts tieši ikdienas darba dzīves kontekstā, raksturīgi, ka virkne lietu un aspektu, kas tika nosaukti, ir vispārēja rakstura. Tas apliecina, ka darba un personīgā dzīve, kā arī apkārtējā vide, ir saistītas lietas un savstarpēji būtiski ietekmē ne tikai viena otru, bet arī strādājošo kopējo apmierinātību un noskaņojumu.
No spontāni nosauktajiem aspektiem, kas saistīti ar darba vidi, salīdzinoši visbiežāk (22%) strādājošie norāda, ka viņiem pietrūkst tieša, personīga saskarsme, komunikācija ar kolēģiem, klientiem, citiem cilvēkiem. Šis aspekts salīdzinājumā ar pirms gada veikto pētījumu ir minēts biežāk, tas gada laikā ir kļuvis vēl būtiskāks.
Caurmērā biežāk tiešas saskarsmes trūkumu ir nosaukušas sievietes, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, valsts pārvaldē, izglītības, finanšu un apdrošināšanas jomās strādājošie, kā arī lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk). Arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk zemu un kuri pandēmijas situācijas laikā pilnībā vai daļēji ir pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā.
Kopumā 6% strādājošo kā negatīvu aspektu min ienākumu, atalgojuma samazināšanos un 5% – darba slodzes palielināšanos. Jāatzīmē, ka abus šos aspektus vidēji biežāk ir minējuši tie strādājošie, kuri uzskata, ka viņiem netiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir strādājuši 41 un vairāk stundas.
Pārējie minētie aspekti – pārlieku stingrie drošības ierobežojumi (masku un dezinfekcijas līdzekļu lietošana), pārvietošanās brīvības trūkums, kultūras, izklaides un sporta aktivitāšu trūkums, ierobežojumi publisko pakalpojumu izmantošanai, nav tik tiešā veidā saistīti ar ikdienas darbu, tomēr atstāj ietekmi arī uz apmierinātību ar to.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
