Autors: Ligita Mieze
Avots: Balta.lv
No visām dabas katastrofām Latvijā lielgraudu krusa izceļas ar nodarīto postījumu smagumu: AAS BALTA (PZU grupa) klientiem rezervētā atlīdzību kopsumma par augustā piedzīvotās vētras un krusas radītajiem zaudējumiem sasniegusi rekordlielu apjomu – teju 3,9 miljonus eiro. No tiem lielākās izmaksas 2 miljonu eiro apmērā ir īpašuma apdrošināšanā, kam seko atlīdzības par automašīnām un labības laukiem nodarītajiem postījumiem – attiecīgi 1,1 miljons un 800 000 eiro. Apdrošinātājs atgādina – kaut arī dabas stihijas novērst nav iespējams, cilvēkiem būtu vairāk jāieklausās atbildīgo dienestu brīdinājumos un gan par savu, gan sava īpašuma drošību iespēju robežās jārūpējas laikus.
Par drošību atbildīgi visi – valsts, sabiedrība, apdrošinātāji
Reklāma
Līdz šim par augusta krusas un vētras nodarītājiem zaudējumiem BALTA saņēmusi jau 751 atlīdzības pieteikumu. No tiem lielākais skaits saņemts mājokļa un KASKO apdrošināšanas produktos, kur BALTA ir arī Latvijas tirgus līderis. Apdrošinātājs joprojām turpina saņemt arvien jaunus atlīdzību pieteikumus, kā rezultātā šobrīd jau tā rekordlielā klientiem rezervētā atlīdzību summa teju 4 miljonu eiro apmērā varētu vēl būtiski pieaugt.
Saskaņā ar atlīdzību datiem 60% krusas postījumu šomēnes reģistrēti Dobeles novadā. Pēc piedzīvotās vētras un krusas vietējās auto remontdarbnīcās veidojās milzīgas rindas, un BALTA aplēses liecina, ka 8 gadus vecu un vecāku automašīnu segmentā ap 20% cietušo spēkratu būs jānoraksta zaudējumos, jo remonta summa tuvojas auto tirgus vērtībai. Lielgraudu krusa nesaudzē arī citus īpašumus – tā viegli pārsit māju jumtus, noposta dārzus un sējumus, sabojā lauksaimniecības tehniku, ēku fasādes un saules paneļus. Šī vasara nav vienīgais piemērs apjomīgajiem zaudējumiem, ko nodara šī postošā dabas stihija: arī 2020. gada jūnijā Latvija piedzīvoja spēcīgu krusu, kas gan radīja salīdzinoši mazākus zaudējumus 300 000 eiro apmērā. “No dabas stihijām līdz galam pasargāts nav nekas – ne īpašums, ne auto, ne cilvēks. Ja lielgraudu krusa ietu pāri kādai lielākai pilsētai, zaudējumi būtu vēl daudzkārt lielāki. Mantiskas vērtības var atgūt apdrošinot, bet cilvēka dzīvību nevar atgūt nekā, tāpēc atbildīgajām institūcijām būtu jāpilnveido vētru paredzēšanas un brīdinājumu sistēmas, lai pasargātu sabiedrību. Tāpat jāapsver citi riska mazināšanas veidi no valsts un vietējo uzņēmēju puses, piemēram, Igaunijā maksas stāvvietas, kas atrodas zem jumta, ļāva vētras laikā autovadītājiem novietot savus spēkratus bez maksas. Savukārt apdrošinātāju uzdevums ir turpināt informēt sabiedrību gan par finansiālā drošības spilvena nodrošināšanu, par ko šādu dabas stihiju gadījumā rūpējas apdrošināšana, gan par preventīvām darbībām, lai zaudējumus mazinātu,” stāsta BALTA valdes loceklis Uldis Dzintars.
Kā norāda BALTA eksperts, augusta vētra skārusi arī kaimiņzemes. Salīdzinoši mazāki zaudējumi bijuši Igaunijā, kur BALTA māsas kompānijas PZU atlīdzību izmaksas sasniegušas 200 000 eiro, bet tikmēr Lietuvā PZU grupas apdrošināšanas sabiedrība “Lietuvos Draudimas” klientiem izmaksājusi jau 6 miljonus eiro.
Pret zaudējumiem jānodrošinās, pirms tie piedzīvoti
Diemžēl daudzi par nelaimi aizdomājas tikai tad, kad tā jau notikusi. BALTA šogad fiksēti vairāki mēģinājumi apdrošināties pēc vētras vai tās laikā, taču apdrošināšanas būtība ir aizsargāt pret neparedzētiem gadījumiem, pasargājot tos, kas savus īpašumus apdrošinājuši savlaicīgi. Kā rāda BALTA apkopotie dati, klientu vēlme iegādāties KASKO apdrošināšanu vētras laikā pieaugusi 5 reizes, bet interese par īpašuma apdrošināšanu palielinājusies 3–4 reizes.
BALTA eksperts atgādina – svarīgi plānot risku mazināšanu, pirms nelaime notikusi. Nesenā pieredze rāda, ka sevišķi jāsarosās ēku īpašniekiem un jānovērtē jumta stāvoklis. Kaut arī šīfera jumtam nodarītos vētras postījumus BALTA apmaksā, jāņem vērā, ka šī būvmateriāla izmantošana būvniecībā jau sen nav atļauta, tas ir kaitīgs veselībai, un tagad redzams, ka arī krusas nodarītie postījumi šim segumam ir vislielākie; metāla vai dakstiņu jumti cietuši mazāk.
“Katram iedzīvotājam pašam ir atbildīgi jāizturas pret brīdinājumiem – 7. augusta rītā par augstāko, sarkano riska līmeni ziņoja gan sabiedriskie mediji, gan meteorologi, bet cik daudzi nopietni sagatavojās? Zinātnieki paredz, ka dabas stihiju biežums un spēks tikai pieaugs – par šādu tendenci jau tagad liecina globālā dabas katastrofu statistika. Ir vērts pajautāt sev – kas būtu tas brīdinājuma veids, kurā mēs ieklausītos? Tas nav pārmetums, bet gan apliecinājums, ka cilvēka dabā ir domāt – ar mani jau nekas slikts nenotiks. Līdzīgi kā ar sniegputeņiem ziemā – sinoptiķi brīdina, aicina nedoties ielās ar automašīnām un izmantot sabiedrisko transportu, taču lielākā daļa sabiedrības to ignorē. Sabiedrības atbildīgums un apzināšanās, ka klimata pārmaiņas skar arī Latviju, līdz ar savlaicīgu īpašuma apdrošināšanu un rūpēm par savu īpašumu ir vienīgais veids, kā stāties pretī dabas stihijām,” uzsver Uldis Dzintars.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
