Autors: Linda Zonne-Zumberga
Avots: Nkmp.gov.lv
Pasākumi notiks visā Latvijā, laikā no 2025. gada 12. - 14. septembrim (daži pasākumi notiks arī ārpus galvenā pasākuma laika). Pasākumu programma aplūkojama atsevišķi katrā reģionā - Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, Latgalē, Vidzemē un Rīgā. Pasākumu klāsts ietver pasākuma katalogā ietverto objektu apskati, izstādes, ekskursijas, darbnīcas, koncertus, diskusijas, lekcijas un konferences. Eiropas kultūras mantojuma dienas noris visā Eiropā un to apmeklēšana ir lielisks veids kā iepazīt savas kopienas identitāti.
" Visi mākslas darbi to plašākajā nozīmē - no pilsētvides līdz arhitektūras pieminekļiem, gleznām un skulptūrām, no paleolīta liecībām līdz tautas kultūras ilustratīvām izpausmēm - ir jāsargā organizēti un objektīvi." Avots: 1972. gada "Restaurācijas harta"
Reklāma
2025. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas īpaši svarīgai tēmai Latvijas kultūras mantojuma kontekstā – kustamajam mantojumam. Mākslai visos tās ekspresijas laika posmos bijusi tieksme reprezentēt varas izpausmes. Dievišķā, dabiskā vai politiskā vara vienlaicīgi spoguļojas un kontrastē katrā mākslas formā , iespiežot mūsu kolektīvajā atmiņā neizdzēšamas pēdas. Aplūkojot un pētot mākslas darbus, neatkarīgi no to izteiksmes formām, varam spriest par tautas vēstures sarežģītajiem politisko, ekonomisko un sociālo notikumu slāņiem. Katrā ekspresijā ietverti attiecīgajam laikmetam raksturīgi vēstījumi, kas mūsdienu cilvēkam atklāj vēsturiskās pieredzes slāņus un vienlaikus uztur dzīvu kultūras atmiņu un tradīciju nepārtrauktību.
Mākslas objekti Latvijā aptver plašu laika periodu arī modernās un laikmetīgās mākslas darbus. Kustamo mantojumu reprezentē cilvēka roku un prāta meistarībā tapuši objekti, kas ir atdalāmi no statiskas substances, pārvietojami un pašvērtīgi. Šādus mākslas objektus jāsargā īpaši uzmanīgi, jo tieši mākslas un vēsturiskās vērtības ir viens no galvenajiem laupījumiem karadarbības laikā ar mērķi iznīcināt nācijas kultūras kodolu – tās identitāti.
Apzinoties šādu vērtību nozīmi, īpašniekiem ir būtiska atbildība nodrošināt atbilstošu aprūpi un glabāšanas apstākļus, kas garantē to saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Globalizācijas un brīvā tirgus ekonomiskajos apstākļos mākslas priekšmetu pārrobežu aprite notiek lielākos apjomos. Kara darbība citu valstu teritorijās sekmē marodierismā iegūtu kustamās mākslas objektu nelegālu transportēšanu pāri robežām. Atbildīgajām iestādēm, nereti sadarbojoties ar īpašniekiem, ir pienākums konstatēt šādus gadījumus un nodrošināt objektu atgriešanu to likumīgajās mājās.
Gleznas, vitrāžas, tēlniecības darbi, sakrālie priekšmeti, grāmatas, tekstilijas, ģerboņi, būvdetaļas, mēbeles, interjera priekšmeti, darba rīki, arheoloģiskie objekti, militārais mantojums, transporta līdzekļi, sarkofāgi - tā ir tikai neliela daļa no kustamā mantojuma veidiem.
Gatavojoties 2025. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti izcēluši dažādus kustamā mantojuma objektus, lai atklātu to kultūrvēsturisko nozīmību un uzsvērtu mantojuma daudzveidību Latvijā.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sagatavotajā katalogā rodami stāsti par mākslas vērtībām un to likteni vēstures līkločos. Patiesā būtībā katrs stāsts ir oda objektu īpašniekiem, kas par spīti šķēršļiem, uzskatu sadursmēm, pārliecību maiņām ar entuziasmu, gribasspēku un mērķtiecību savas kultūras vērtības kopj, saglabā, atjauno un nostiprina to īpašo nozīmi sabiedrībā.
Ar pasākumu programmu var iepazīties šeit.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
