Jau 2014. gada janvārī oficiāli tiks atklāts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, bet vēl pirms tam piedāvājam atskatu uz spilgtākajiem mirkļiem, kas 2013. gadā "iesildīja" gaidāmo Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu.
"Rīgas ziemošanās 2013"
Reklāma
2013. gada 16. februārī pirmo reizi Rīgā notika pirmais ziemas karnevāls "Rīgas ziemošanās". Bastejkalnā tika izbūvēta īpaša ātruma trase – garākais un ātrākais nobrauciens, kam tika vests speciāls pilsētas nobraucienu segums no Itālijas, bet karnevāla temats bija Rīgas simboli. Notika dažādas atrakcijas lieliem un maziem, varēja gan sportot, gan darināt jaunas maskas, gan pārbaudīt veiklību Rīgas labirintā, tādējādi ieskandinot 2014. gada "Rīgas ziemošanās" karnevālu.
Top "Liktens lietu muzejs"
Jau kopš 2013. gada sākuma aktīvi tika vākti dažādi priekšmeti topošajam "Liktens lietu muzejam", kas 2014. gadā durvis vērs bijušajā "Stūra mājā" jeb VDK ēkā Stabu un Brīvības ielas stūrī. Jaunā muzeja kolekcijā iedzīvotāji nodevuši dažādus sadzīviskus priekšmetus ar vēsturisku stāstu – cariskās Krievijas monētas, vecu radioaparātu, skolas liecību, padomju laiku plakātu, karotes, kaimiņam nejauši nozagtu krūzīti un bijušās draudzenes smaržas – Latvijas iedzīvotāju personiskās lietas un to emocionālie stāsti ir unikālas vēstures liecības, kas stāstīts par savu laiku un tajā piedzīvoto. Vairāk lasi: "Liktens lietu muzejs" – tilts no nāves uz dzīvību.
"Rīga 2014" portāla atklāšana un programmas izziņošana
2013. gada aprīlis vēsturē ieies ne tikai ar pavasarim neraksturīgām kupenām un ziemas neatstāšanos, bet arī ar "Rīga 2014" kultūras portāla atklāšanu, kā arī lielākās daļas 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izziņošanu. Kupenas pavisam drīz padevās pavasara saulei, bet kultūras portāls šā gada laikā auga un paplašinājās, piedāvājot plašu un daudzpusīgu informāciju par spilgtākajiem pilotprojektiem un 2014. gadā gaidāmajiem pasākumiem. Mūsu portālā meklē arī visu 2014. gada Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu.
Kori uzsāk reģistrēšanos Pasaules koru olimpiādei
2013. gada pavasarī tika uzsākta koru reģistrēšana 2014. gada Pasaules koru olimpiādei, kas notiks Rīgā kā daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas. Kā pirmie no Latvijas Pasaules koru olimpiādei kvalificējās TV3 šova koru kari uzvarētāji no Rēzeknes Zaļo pakalnu kora, tāpat ceļazīmi uz lielo sadziedāšanos saņēma šā gada Dziesmu svētku Koru karu uzvarētāji – Babītes novada jauniešu koris "Maska" (diriģents Jānis Ozols), Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris "Spīgo" (diriģente Līga Celma-Kursiete), Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris "Forte" (diriģents Jevgenijs Ustinskovs) un Krustpils kultūras nama senioru jauktais koris "Atvasara" (diriģente Skaidrīte Pugača). Šobrīd lielajai koru sacensībai pieteikušies vairāk nekā 300 kori no visas pasaules. Vairāk lasi: "260 agro putnu. Noslēgusies PKO pieteikšanās pirmā kārta".
Pasaulē slavenā gleznotāja Vija Celmiņa. Filma un izstāde
Gatavojoties pasaulē slavenās latviešu izcelsmes gleznotājas Vijas Celmiņas (ASV) izstādei, kas 2014. gadā būs viens no centrālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem vizuālajā mākslā, uz ASV bija devusies režisore Antra Cilinska ar komandu. Viņa tikās ar mākslinieci un uzsāka darbu pie dokumentālās filmas par gleznotāju, kuras mākslas darbi atrodami prestižākajās modernās mākslas galerijās visā pasaulē. „... savukārt kādā Ņujorkas galerijā Vorhola [Endijs Vorhols, amerikāņu popārta „tēvs” – red.] darbi ir pie vienas sienas, bet Vijas darbi – pie otras. Nu, ir tas līmenis un latiņa... Un tas viņas latvieša pamatīgums brīžiem arī nāk ārā,” tā pēc tikšanās Ņujorkā par mākslinieci sarunā ar „Rīga 2014” teica Antra Cilinska. Vijas Celmiņas izstāde Rīgā būs aplūkojama no 2014. gada 11. aprīļa.
"Kultūras kilometrs" Nordea Rīgas maratonā
Kārtīga iesildīšanās 2014. gadam bija šā gada Nordea Rīgas maratona "kultūras kilometrs", kurā skrējējus uzmundrināja kori, pūtēju orķestri, dīdžeji un rokmūziķi. 2014. gadā Nordea Rīgas maratons būs Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas daļa, kad to ievadīs "Brīvības skrējiens" 10 kilometru garumā. Tā laikā 2014. gadā organizatori iecerējuši radīt iespēju visas trases garumā izbaudīt Rīgu un iepazīt Latvijas kultūru, veidojot punktus un zonas ar kultūras izpausmēm un performancēm. Intervija ar Aigaru Nordu – "Lai pilsēta maratona laikā būtu dzīva!"
Laipni lūgti kultūras vasarnīcā!
2013. gada vasarā rīdziniekus un pilsētas viesus informēja, izglītoja un izklaidēja "Rīga 2014" radoši informatīvā telpa jeb kultūras vasarnīca "Esplanāde 2014". Iespaidīgo metāla konstrukciju būvi vienā no pilsētas parkiem – Esplanādē – projektēja jaunais, jau plašu slavu guvušais arhitekts Austris Mailītis, kurš bija iecerējis kultūras telpu sapludināt ar parka zaļo un bezrūpīgo atmosfēru. Visas vasaras garumā kultūras vasarnīcā darbojās "Rīga 2014" informācijas centrs, tika pieteikti nākamā gada projekti muzejos, koncertzālēs, mākslas galerijās, ielās un pagalmos, tika demonstrēts kino, "iesildīts" festivāls "Positivus" un tiešraidē pārraidīti Dziesmu un deju svētku koncerti. Piektdienu vakaros lielus laužu pūļus pulcēja dažādu Latvijas grupu koncerti, bet svētdienu rītos Esplanādi pieskandināja bērnu balsis viņiem domātos radošos pasākumos. Labā ziņa – kultūras vasarnīca durvis vērs arī 2014. gada vasarā!
Pirmie punkti Rīgas dzejas kartē
Viens no "Rīga 2014" projektiem, kas norisinājās jau 2012. gadā un visa 2013. gada garumā, ir "Dzejas kartogrāfija", ko veido tekstgrupa „Orbīta”. Mākslas darbus par konkrētām Rīgas apkaimēm, vietām, ielām un konkrētiem objektiem radīja gan vietējie mākslinieki un literāti, gan ārvalstu rezidenti, veidojot savdabīgu Rīgas dzejas karti. Piemēram, 2013. gada vasarā vienu mēnesi Sarkandaugavā strādāja somu māksliniece Heidi Henninena (Heidi Hänninen). Šajā laikā par mākslas darbiem kļuva vairākas Sarkandaugavas betona sētas, tāpat savus darbus par Rīgas nomalēm radīja arī britu, zviedru, krievu un citi mākslinieki. Kā "Dzejas kartogrāfijas" kārtējais atskaites punkts bija izstāde "Rīgas dzejas karte II" peldošajā galerijā "Noass" šā gada septembrī, kur tika prezentēti visi gada laikā veidotie darbi. Projekts "Dzejas kartogrāfija" joprojām turpinās un noslēgsies 2014. gadā, kad tiks izveidota digitāla Rīgas karte, kurā tiešsaistē tiks prezentēti iepriekšējos gados radītie un šobrīd vēl tikai topošie darbi.
Gatavošanās Grāmatu draugu ķēdei – akcijai "Gaismas ceļš"
Līdz ar kultūras vasarnīcas "Esplanāde 2014" atklāšanu tika uzsākta arī dalībnieku reģistrācija Grāmatu draugu ķēdei – akcijai "Gaismas ceļš", kas 2014. gada 18. janvārī būs viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākumiem. Grāmatu "pārcelšanās" palīgi, kuriem vajadzēs stāties dzīvajā ķēdē un no rokas rokā padot tās no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno Gaismas pili, varēja pieteikties gan Esplanādē, gan "Rīga 2014" informatīvajos stendos dažādos publiskos pasākumos – Dziesmu un deju svētkos, grandiozajā burinieku parādē, izstādēs, koncertos un pat festivālā "Positivus". Turklāt ķēdē stāsies ne tikai Latvijas iedzīvotāji, zināms, ka talkā brauks arī viesi no Igaunijas, Zviedrijas un citām valstīm. Reģistrēties joprojām var mūsu portālā "Riga2014.org".
Pildās Tautas grāmatu plaukts
Šovasar tika uzsākta arī akcija "Tautas grāmatu plaukts" – Latvijas iedzīvotāju īpašu grāmatu plaukta satura veidošana. Pats plaukts atradīsies jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas ātrijā, kur brīvai lasītāju pieejai paredzēta vieta aptuveni 22 000 grāmatu. Līdz šim ziedotas personiskas un mīļas grāmatas – tādas, kas bijušas mīļas bērnībā, kas veidojušas karjeru vai sniegušas nozīmīgu dzīves skolu. Šobrīd LNB darbinieki izlēmuši, ka akcija būs mūžīga un ziedot sev nozīmīgo grāmatu ar īpašu ierakstu un veltījumu nākamajām paaudzēm varēs gan 18. janvārī – jaunās bibliotēkas ēkas atklāšanas dienā –, gan arī pēc tam.
Sadarbība ar Ūmeo – Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014
Jau 2013. gadā tika stiprinātas draudzības saites ar otru 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu Ūmeo, Zviedrijā. Rīgā rezidēja Ūmeo mākslinieks Knute Vesters, Brīvdabas muzejā tika atklāta izstāde "Sāmu ģimenes astoņi gadalaiki", "Esplanādē 2014" savas savdabīgās balss prasmes parādīja sāmu joikotājs Jergens Stēnbergs (Jörgen Stenberg) un tika prezentēta Ūmeo 2014. gada programma. Arī "Rīga 2014" pārstāvji viesojās Ūmeo, stāstot par 2014. gadā gaidāmo pasākumu klāstu. Uz Zviedrijas ziemeļu pilsētu bija devusies arī koklētāja Laima Jansone, lai iepazīstinātu turienes klausītājus ar savu prasmīgo spēli un Latvijas kultūru.
Skat! "RE RE Rīga!"
2013. gada augustā Rīgas ielās dzirkstīja ielu mākslas un pasaules mūzikas festivāls "RE RE Rīga!", uz Latviju atvedot neparastus, pie mums vēl neredzētus laikmetīgās cirka mākslas (Cirque Nouveau) priekšnesumus, ko varēja noskatīties gan Esplanādē, gan skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, gan uz AB dambja Daugavā. Programmā bija iekļauti ne tikai jaunā cirka priekšnesumi, bet arī vairāki pasaules mūzikas koncerti, kas pilsētniekus tieši tāpat priecēja dažādās vietās – Rīgas ielās, skvēros un laukumos. Šis bija otrais festivāls "RE RE Rīga!", bet 2014. gadā tā rīkotāji solās svinēt Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu ar vēl vērienīgāku un pārsteidzošāku programmu, padarot ielu mākslas un pasaules mūzikas svētkus par ikgadēju vasaras pilnbrieda laika tradīciju galvaspilsētā.
"S!gulda aizrauj!" pieteikums 2014. gadam
Ar vairākiem pasākumiem "Esplanādē 2014" šovasar tika pieteikta Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas partnera Siguldas nākamā gada programma. Izskanēja Siguldas operas svētku ieskaņas koncerts, tika atklāta vienas dienas izstāde, kurā bija aplūkojami Siguldas mākslinieku darbi, uz "Esplanādes 2014" skatuves tika izspēlēti septiņi lielie 2014. gadā Siguldā gaidāmie festivāli: "Nature. Urban. Future.", Ziemas festivāls, "Izlaidums Brīnumskapī", Vasaras saulgrieži, "Kremerata Baltica", starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki un "Dabas koncertzāle", varēja sastapt slavenos Siguldas olimpiešus un pat augusta vidū pikoties. Nedrīkst aizmirst, ka līdz ar "Rīga 2014" programmas atklāšanu no 17. līdz 19. janvārim, savu programmu atklās arī Sigulda. Sekojiet līdzi informācijai!
Iemūžinātās emocijas "Sajūtu konteineros"
Augusta vidū Esplanādē sāka darboties projekts "Sajūtu konteineri", kurā ikviens garāmgājējs bija aicināts uzrakstīt, uzzīmēt vai pastāstīt savu sajūtu stāstu, kas iegūs jaunu elpu trīsdimensionālā (3D) sajūtu karnevālā 2014. gada maijā. "Vēlamies kolekcionēt cilvēku sajūtas – jebko dzīves laikā redzēto un piedzīvoto, bērnības atmiņas – laiku, kad juties tik varens vai arī tev visa pasaule šķita tik liela un neaizsniedzama; var būt arī romantiskas vai ekstremālas sajūtas," tā par projektu teica tā autore Antra Cilinska, kurai talkā nākuši režisori Roberts Rubīns un Didzis Eglītis, operators Valdis Celmiņš, „tehniskās smadzenes" un operators Kaspars Braķis, arhitekts Didzis Jaunzems, projekta vadītāja Elizabete Nīmane, Maija Liepiņa un citi, lai 2014. gadā "Sajūtu konteineri" atgrieztos Esplanādē jau ar daudzslāņainu emocionālu 3D stāstu.
Atvadas no vasaras Seno ugunskuru naktī
2013. gada vasaras izskaņā – 31. augustā – visā Latvijā norisinājās Seno ugunskuru nakts, kad saulrieta laikā Baltijas jūras krastā ikviens tika aicināts iedegt ugunskuru, simbolizējot apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru un vienlaikus atvadīties no vasaras. Ugunskuri rotāja visu Latvijas jūras piekrasti, bet Rīgā Seno ugunskuru nakts pasākums norisinājās Vakarbuļļu pludmalē. Pirms ugunskura iedegšanas notika dzejas lasījumi kopā ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Sergeju Timofejevu, Artūru Punti un Ingu Gaili, savukārt DJ Monsta kopā ar koklētāju Birutu Ozoliņu sniedza neaizmirstamu brīvdabas koncertu. Šī tradīcija aizsākusies 2011. gadā, kad ugunskurus Baltijas jūras krastā aicināja degt Eiropas kultūras galvaspilsētas Tallina un Turku. Pasākums ik gadu kļūst arvien plašāks, un plānots, ka jūras godināšana un atvadas no vasaras kļūs par tradīciju arī pēc 2014. gada.
Raidījums "Dzintara pusē"
Dzintaram, tā spožajai pagātnei un neiedomājami daudzveidīgajai nākotnei "Rīga 2014" programmā ir veltīta vesela tematiskā līnija, kurā iekļautas gan vēsturiskas dzintara ekspozīcijas, gan mūsdienu tehnoloģiju brīnuma – dzintara diega – plašais izmantojums. Jau 2013. gadā tika uzsākta raidījuma "Dzintara pusē" filmēšana, ko veido Vides filmu studija. Raidījuma vadītāji Gustavs Terzens un Marta Selecka vairākās ekspedīcijās devās pa pēdām dzintaram tā vēsturiskajā un sazarotajā ceļā pa visu Eiropu un vēl tālāk. Pirmais "Dzintara pusē" raidījums būs skatāms jau 2014. gada 26. janvārī.
"Patriarha rudens"
No 30. septembra līdz 6. oktobrim norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls "Patriarha rudens", nedēļas laikā piedāvājot 11 jauno horeogrāfu un režisoru izrādes, kā arī meistarklases, kinoseansus un konferenci "Pētīt Pēteri Pētersonu". Festivāla galveno balvu šogad saņēma jaunais režisors Andris Kalnozols par izrādi "Labākais cilvēks Tahkurannā", kas tika veidota teātrī "Dirty Deal Teatro".
Nākamgad "Patriarha rudens" būs viens no "Rīga 2014" programmas notikumiem tematiskajā līnijā "Ceļu karte", kas būs vienojošais motīvs dažādu Kultūras akadēmijas disciplīnu studentu darbiem. Īpaši 2014. gada festivālam "Patriarha rudens" taps sešas jauno horeogrāfu etīdes arī par šo "Ceļu kartes" tēmu. Tāpat ieplānots arī apjomīgs horeogrāfijas darbs kopā ar Olgu Žitluhinu par Raini un Aspaziju ar profesora Gunāra Bībera komentāriem.
Māksla izdzīvošanai – "Survival Kit"
Arī šogad ar plašu vērienu norisinājās laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", kas aicināja "okupēt" ar radošām idejām un iniciatīvu, kopumā pulcējot 60 māksliniekus no Latvijas un ārzemēm. Šā gada festivāla tēma bija "lēnā revolūcija", kas aktualizēja marginalitāti, apvēršot spēka pozīcijas un apšaubot centra dominanci. Festivāla centrālā vieta bija šobrīd neapdzīvots nams Lāčplēša ielā 60, kur notika vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde, bet festivāla paralēlajā programmā citās Rīgas vietās par "lēnās revolūcijas" tēmu reflektēja gan koncertos, gan semināros, lekcijās, gan performancēs. Festivāls ir jau stabila Rīgas laikmetīgās mākslas tradīcija, kas radusies 2009. gadā, kā reakcija uz ekonomiskās krīzes radītajām pārmaiņām Latvijā. Festivāla kuratore ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un "Rīga 2014" tematiskās līnijas ar tādu pašu nosaukumu "Survival Kit/Izdzīvošanas komplekts" kuratore Solvita Krese.
"Connecting Cities" un "Blank Canvas" – "Baltā nakts" Esplanādē
2013. gada "Baltajā naktī" Rīgā tika īstenoti divi "Rīga 2014" programmas pilotprojekti – starptautiskā mākslinieku "sadošanās rokās" "Connecting Cities" un ielu mākslas projekts "Blank Canvas". No "Connecting Cities" Esplanādē tika piedāvāti trīs laikmetīgās mākslas un tehnoloģiju kopsadarbības darbi, kas nojauc robežas un attālumus, savienojot pilsētas un to iedzīvotājus vienotā mākslinieciskā pārdzīvojumā. "Connecting Cities" ir vērienīgs trīs gadus (2013–2015) realizējams projekts, kurā sadarbojas deviņas dažādas Eiropas pilsētas. Tostarp arī Rīga. Šis ir Eiropas kopienas programmas "Kultūra" projekts, kā mērķis, no mākslinieciskā un radošā viedokļa, izmantot visas tehnoloģijas, kas eksistē pilsētvidē. Savukārt "Blank Canvas" "Baltajā naktī" pieteica projekts "ŠONAKT ES RĪT. Urbānās spēles Esplanādē", kas aicināja ikvienam "uz ātru roku" kļūt par ielu mākslinieku.
"Kartupeļu opera" un pirmie izaudzētie kartupeļi podā
2013. gadā tika iemēģināts arī "Rīga 2014" programmas projekts bērniem – "Kartupeļu opera", kas Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā būs gan kā pavisam īsta opera mazajiem skatītājiem, gan arī interaktīva kartupeļu audzēšana puķupodā. Šogad kartupeļus podos izmēģināja audzēt Rīgas Domas kora skolas audzēkņi. Šādi tika pārbaudītas šķirnes, kuras ir vispiemērotākās audzēšanai puķupodos, un nākamgad – janvārī un februārī – jau klases no visas Latvijas varēs pieteikties savu sēklas kartupeļu saņemšanai un piedalīties kopīgā kartupeļa audzēšanā un neiztrūkstošajā tā dzīves gaitu pētīšanā un dokumentēšanā.
Ikviens var būt režisors. "Rīgas kino"
Rudens pusē aizsākās pirmās projekta "Rīgas kino" radošās darbnīcas, kuru mērķis ir iesaistīt sabiedrību filmu veidošanā (participatory video) par dažādām Rīgas vietām. Pirmo nodarbību oktobra vidū RISEBA Arhitektūras un mediju centrā "H2O 6" vadīja britu producents, režisors, pedagogs, studijas "Suited and Booted" dibinātājs Kriss Kemps (Chris Kemp), bet nākamās nodarbības notika dažādās Rīgas vietās – Āgenskalnā, Mežaparkā un Jaunciemā, ko vadīja pazīstamie dokumentālo filmu režisori Ilona Brūvere, Aija Bley un Ivars Zviedris. Projekts "Rīgas kino" tiek īstenots kopā ar Nacionālo Kino centru un dokumentē Rīgu. Projekta laikā plānotas 12 radošās meistardarbnīcas, kuru laikā taps filmas par dzīvi Rīgas apkaimēs.
Tekstgrupas "Orbīta" izdevējdarbība
"Rīga 2014" programmā iekļauti arī jaunu literāru oriģināldarbu izdošana, tādi ir arī tekstgrupas "Orbīta" bilingvālie dzejas krājumi ar Rīgas krievvalodīgo dzeju un tās atdzejojumiem latviešu valodā. Kopumā 2013. gadā iznāca pieci jauni dzejas krājumi, jaunākais no tiem – Jeļenas Glazovas "Трансферы/Transfēri", kas, piedaloties Sibīrijas mūziķiem no "Siberian Improvisation Company", tika atvērta decembra vidū kafejnīcā "VIETA". Šogad vēl iznākušie dzejas krājumi: Sergeja Timofejeva "Stereo", Žorža Uaļļika "Вижу слышу молчу/Redzu dzirdu klusēju", Artūra Puntes "Стихотворные посвящения/Poētiskie veltījumi" un Semjona Haņina "Вплавь /Peldus".
Tauta fotografē. Fotokonkurss "iRIGA" un "Rīgas paš | portreti"
Visa 2013. gada garumā biedrība "Rīgas Fotomēnesis" rīkoja fotokonkuru "iRIGA", katru mēnesi izsludinot noteiktu tēmu un aicinot fotografēt ikvienu, vienalga – vai rokā profesionāla kamera, vai visparastākais "ziepjutrauks". Labākās no gada laikā iesūtītajām fotogrāfijām tiks iekļautas izstādē, kas savukārt būs daļa no 2014. gada maijā gaidāmā "Rīgas Fotomēneša". Tā laikā Latvijā viesosies un meistarklases sniegs pasaulē pazīstami fotogrāfi, notiks Pasaules preses foto labāko darbu izstāde, tiks rādītas kinofilmas par fotogrāfiju un daudzi citi pasākumi.
Paralēli fotokonkursam visa 2013. gada garumā norisinājās vēl viens ar fotografēšanu saistīts "Rīga 2014" programmas pilotprojekts – "Rīgas paš | portreti", kurā iepriekš izziņotos laikos dažādās Rīgas apkaimēs notika pašportretu fotodarbnīcas. Tajās veidot pašportretu iedzīvotājus mācīja profesionāli fotogrāfi. Vienlaikus tapa arī mākslinieku radītas iedzīvotāju portretu sērijas. Īpaši lielu interesi izraisīja vēsturiskās multigrāfijas tehnikā veidotie pašportreti, ko gatavot varēja šā gada septembrī Bolderājā. "Rīgas paš | portretu" darbi papildinās 2014. gada maijā gaidāmo "Rīgas Fotomēnesi".
"Horizontu meklējot": Oļega Kuļika runas performance Rīgā
2013. gadā notika vairākas nākamgad gaidāmās starptautiskās laikmetīgās mākslas izstādes „Horizontu meklējot” radošās laboratorijas, taču visplašāko rezonansi guva skandalozu slavu iemantojušā Krievijas mākslinieka Oļega Kuļika runas performance "Sarkanā pateicība" kinoteātrī "KSuns". Tā notika „Horizontu meklējot” radošās darbnīcas "Miers" ietvaros. Performances laikā mākslinieks runāja gan par sevi, gan lietām, ko esam aizmirsuši un varbūt pat negribam atcerēties. "Kā "cilvēkēdāju" zemes pārstāvi mani jūsu demokrātija pagaidām nepārliecina. Taču es sevi šeit centīšos atrast otrreiz,” tā savā priekšnesumā teica Oļegs Kuļiks, bet tās noslēgumā nomētāja publiku ar tomātiem.
"Es būšu muzejā". Naivās mākslas šarms
Ne tikai muzejā vai galerijā aplūkojami mākslas šedevri ir kultūra, patiesu baudījumu var sagādāt ar sirsnību vilkti neprofesionāļa otas triepieni. Uzdrīkstēties, piepildīt sapni un radīt – tāda varētu būt "Rīga 2014" projekta "Es būšu muzejā" paveiktā devīze. Sadarbībā ar Latvijas Naivās mākslas muzeju 2013. gadā notikuši plenēri un izstāde, kas peldošajā galerijā "Noass" bija aplūkojama no 1. oktobra. Galerijas "Noass" vadītājs Dzintars Zilgalvis uzskata, ka nosaukumam "Naivās mākslas muzejs" nevajadzētu cilvēkus mulsināt vai atbaidīt: "Cerams, viņi jūt, ka tas nav nekas nievājošs. Muzejs ir īpaša un jauka vieta māksliniekiem, kur izstādīt savus darbus! Tāpēc laipni aicināts ikviens: nākt, skatīties un iedvesmoties!" Projekts "Es būšu muzejā" turpināsies arī 2014. gadā, pierādot, ka ikvienā no mums slēpjas kāds radošais potenciāls.
Eiropas kinorežisori stāstos par Rīgu
2013. gada laikā norisinājās intensīvs darbs pie filmas "Force Majeure. Rīga" – septiņiem dokumentāliem stāstiem, ko veido pazīstami mūsdienu Eiropas kinodokumentālisti. Darbi tapuši, sadarbojoties ar Latvijas sociālantropologiem, tie vēsta par Rīgas apkaimēm un iedzīvotāju stāstījumiem par dzīvi Rīgā. Kopējā sižetiskajā līnijā īsfilmas apvienos režisors Dāvis Sīmanis. Filmas tapšanas laikā, šā gada oktobrī, Rīgā strādāja igauņu režisors Jāks Kilmi (Jaak Kilmi), kurš veido filmu par Lucavsalu un tās mazdārziņiem. Portāla "Rīga 2014" sarunu ar Jāku Kilmi lasi šeit! Tāpat filmas tapšanā piedalās arī Rainers Komerss (Rainer Komers) no Vācijas, Ivars Seleckis no Latvijas, Betina Henkele (Bettina Henkel) no Austrijas, Audrus Stonis (Audrius Stonys) no Lietuvas, Jons Bangs Karlsens (Jon Bang Carlsen) no Dānijas un Sergejs Lozņica (Sergei Loznitsa) no Baltkrievijas.
Staro, Rīga!
Šogad pilsētas tradicionālais gaismas festivāls "Staro Rīga" ar devīzi "Ieslēdz prieku!" pieteica gaidāmo Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu. Kopumā 30 objektos tika paustas "Rīga 2014" tematisko līniju idejas un pasākumi. Tomēr būtiski akcentēt, ka 2013. gada novembrī gaismas festivālā tika realizēta daļa no pieteiktajiem objektiem, jo citas radošās idejas būs skatāmas Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas nedēļas nogalē no 2014. gada 17. līdz 19. janvārim, kad līdztekus citiem atklāšanas notikumiem rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs "Staro Rīga" speciālizlaidums.
Konference par Pirmā pasaules kara radītajām pārmaiņām Eiropā
Viens no vērienīgākajiem "Rīga 2014" pilotprojektiem šoruden bija novembrī notikušais starptautiskais forums "Pagrieziena punkts – pirms un pēc I Pasaules kara, vēsture un mūsdienas. Latvija un Eiropa". Konferencē Eiropas un Latvijas pētnieki diskutēja par cilvēces domas un varas attiecību paradigmas maiņu, ko Eiropā aizsāka Pirmais pasaules karš, tādējādi iezīmējot vienu no "Rīga 2014" tematiskajām līnijām "Brīvības iela".
Parunāsim par modi? "Dāmu paradīze"
2013. gada nogalē ir noslēdzies darbs pie modes vēstures projekta "Dāmu paradīze" iestudētā kinoarhīva filmēšanas, kas sniedz ieskatu 150 laikmetam raksturīgās sadzīves ainās un pagājušā gadsimta modes tendencēs. Šie nofilmētie materiāli būs daļa no 10 brīvdabas izrādēm par Eiropas modes vēsturi, aptverot Eiropas modes attīstības tendences no 1900. līdz 2000. gadam. Izrādes 2014. gada jūlijā būs skatāmas kultūras vasarnīcā "Esplanāde".
Latvijas dalība Eiropas Kinoakadēmijā
Latviešu kino ēra Eiropas Kinoakadēmijā sāksies tieši 2013. gada 7. decembrī, tā pirms šā gada Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas Berlīnē teica kinokritiķe Daira Āboliņa. Viņa un Dita Rietuma šogad tika uzņemtas Eiropas Kinoakadēmijas biedru rindās un piedalījās filmu vērtēšanā. Tāpat pirmo reizi uz Berlīni devās Latvijas Televīzija, kā arī "Rīga 2014" pārstāvji, lai vērotu svinīgo pasākumu klātienē un sagatavotos balvas ceremonijai, kas 2014. gadā notiks Rīgā. "Šis laiks, gaidot notikumu Rīgā, ir svarīgs un izšķirošs – esam uzlikti uz skrejceļa, un tikai no pašiem filmu veidotājiem ir atkarīgs, vai pašmāju kinematogrāfs var stāties līdzās citām Eiropas kino valstīm," pauda Daira Āboliņa
.jpg "Ziemassvētku koncerti Mazmežotnes muižā Bauskas TIC")
