Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis jaunu grāmatu «Dzintara laikmets»

Autors: Nataļja Sujunšalijeva
Avots: LNMM

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis grāmatu ''Dzintara laikmets''. Šis atraktīvs un izzinošs plašai auditorijai domāts izdevums ar tekstiem latviešu un angļu valodā var kalpot kā alternatīvs Latvijas suvenīrs.

Grāmatas ideja ir iepazīstināt un popularizēt Latviju caur dzintaru kā latviešu identitātes simbolu. Tā kaleidoskopiski ilustrē un dokumentē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) no 2014. gada 20. septembra līdz 26. oktobrim notikušo Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādi ''Dzintara laikmets''. Atbilstoši ekspozīcijas sadaļām, informācija katalogā strukturēta tematiskajos blokos: ''Dzintars un latvietis'', ''Dzintara meistari'', ''Dzintara meklētāji'', ''Dzintars – suvenīrs'', ''Dzintars – zīmols'', ''Dzintars – personvārds'', ''Dzintars muzejā''. Īpaši šim izdevumam eseju par dzintaru veltījusi pazīstamā rakstniece Inga Žolude.

Reklāma

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs iekļāvās ''Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā'' programmas tematiskajā līnijā ''Dzintara ādere'', veidojot savu stāstu par dzintara fenomenu Latvijā ar ietilpīgu nosaukumu ''Dzintara laikmets''. Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā vienmēr var aplūkot dekoratīvi lietišķās mākslas objektus no dzintara vai ar dzintara rotājumu, daudz šādu darbu glabājas arī DMDM kolekcijā. Tomēr projekta mērķis bija ne tikai izstādīt skaistu un daudzveidīgu dzintaru, bet arī parādīt to jaunā gaismā – kā savdabīgu latviešu nacionālo simbolu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Izstāde nav bijis zinātnisks pētījums šī vārda tradicionālā izpratnē, drīzāk intuitīvs eksperiments ar vēlmi atklāt dzintara jēdzienu daudzos aspektus – dzintars kā mākslas objekts, kā dizaina elements, zīmola nosaukums, vietvārds, personvārds, kā suvenīrs, kā literāra teksta iedvesmotājs utt. Šo meklējumu un atradumu kaleidoskopu veidoja dažādi dizaina priekšmeti, gleznas, fotogrāfijas, tēlniecības objekti, instalācijas, sadzīves priekšmeti un suvenīri, kino arhīva materiāli, teksti, sarunas, dziesmas, smaržas un vēl daudz kas cits, jo dzintars katram asociējas ar kaut ko savu.

Meklējot ''dzintara pēdas'' gan priekšmetiskajās liecībās, gan cilvēku izjūtās un atmiņās, apsekoti vairāku muzeju krājumi un pētīti Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli. Projekta norises laikā veiktas publiskas akcijas, aptaujas un diskusijas, meklējot viedokļu daudzveidībā atbildi uz jautājumu: kas mūsdienās ir dzintars latvietim? Iegūtās atbildes tika izmantotas izstādes konteksta paplašināšanai, mēģinot atspoguļot, kādi virzieni vai asociācijas veido dzintaru par latviešu simbolu.

Izstādes un grāmatas tapšanā tika iesaistīti izcili dažādu nozaru Latvijas mākslinieki (gleznotāji, tēlnieki, fotogrāfi, video mākslinieki) ar aicinājumu radīt jaunus darbus par dzintara tēmu, tai skaitā Kristians Brekte, Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Māris Maskalāns, Ivars Drulle. Projekta idejas iedvesmota, modes māksliniece Aļona Bauska (zīmols ''QooQoo'') savus iespaidus atklājusi jaunajā tērpu kolekcijā ''Saules asaras'', auduma rakstos izmantojot LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darbu motīvus.

Grāmata ''Dzintara laikmets'' nopērkama Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Ziņas par izdevumu:

Dzintara laikmets

Izstādes katalogs latviešu un angļu valodā.

Projekts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (20.09.–26.10.2014) programmas ''Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā'' ietvaros.

Sastādītājas: Ilze Amoliņa, Inese Baranovska, Līga Turjanska.

Tekstu redaktori: Cilda Redliha (latviešu val.), Dace Ļaviņa, Edvards Lavrinovičs (angļu val.).

Tulkotāji: Uldis Verners Brūns, Dace Ļaviņa.

Māksliniece: Una Bergmane.

Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2014

192 lpp., 89 krāsaini attēli un 19 melnbalti attēli

(Daļa attēlu reproducēti pirmo reizi.)

Tirāža: 1000 eksemplāri

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

6. decembris vēsturē: Rīgas vēsturisko centru iekļauj UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā (27.11.2024)

30. novembris vēsturē: Atklāj Latvijas Nacionālo teātri (26.11.2021)

Jauna atpūtas un nakšņošanas vieta Strenčos - GAUJAS NAMIŅI (28.11.2024)

Aicina uz papildinātā Putnu noteicēja atvēršanas svētkiem (28.11.2024)

Melngalvju nams aicina uz eglīšu rotājumu meklēšanas aktivitāti (28.11.2024)