NBS virsseržants Ilmārs Veide: Lāčplēša diena iezīmē karavīru gara spēka uzvaru!

Autors: Aija Eriņa
Avots: Biznesa augstskola Turība

Tuvojoties Lāčplēša dienai, kas ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, aktualizējas interese arī par tiem, kuru rokās ir mūsdienu Latvijas drošība. Par tiem, kuri sargā Latvijas mieru, tiem, kuri mācās, lai spētu aizstāvēt Latviju, un tiem, kuri sniedz šīs zināšanas. Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas instruktors, Biznesa augstskolas Turība absolvents, virsseržants Ilmārs Veide piemiņas dienas priekšvakarā dalās savā viedoklī par to, kādām īpašībām jāpiemīt izcilam karavīram, un ikvienam novēl būt uzticīgam savai tautai un dzimtenei.

No Barikādēm līdz Instruktoru skolai

Reklāma

Iesaistīties Nacionālajos bruņotajos spēkos mani pamudināja Barikādes. Pēc dienesta padomju armijā bija izlēmis, ka dienestu vairs neturpināšu. Bija arī piedāvājumi strādāt milicijā, taču nebija vēlēšanās. Barikādes visu apgrieza ar kājām gaisā. Sākoties Barikādēm, izplatījās uzsaukums ar aicinājumu visiem, kas kādreiz dienējuši armijā, iespēju robežās sniegt atbalstu un ieguldījumu dzimtenes aizstāvēšanā un neatkarības iegūšanā. Šis uzsaukums apvienoja daudz bijušo karavīru, kas vēlāk kļuva par ļoti spēcīgu kolektīvu, noteikti esat dzirdējuši par 1. Policijas bataljonu jeb t.s. baltajām beretēm. Uz šīs bāzes arī tika izveidots Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienests, 1992. gada sākumā to pārdēvēja par Latvijas Republikas Drošības dienestu, no kura tika izveidota pašreizējā Militārā policija. Paralēli Drošības dienestam Latvijā tika izveidota vēl viena vienība -  Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (tolaik Aizsardzības spēku) Izlūkdesanta bataljons, kurā vēlāk nonācu. Tā pakāpeniski veidojās mana karjera bruņotajos spēkos  - dienesta ikdiena, mācības, starptautiskās misijas un mācības, dažādi kursi gan Latvijā, gan ārzemēs, kamēr nonācu līdz NBS Instruktoru skolai.

24 gadi nepārtraukta dienesta

Sapratu, ka pa šo laiku esmu uzkrājis zināmu zināšanu bagāžu un vēlos to nodot citiem, tāpēc Instruktoru skola bija lieliska iespēja. Protams, lai gaitā viss mainās un pilnveidojas, sākotnēji mums bija tikai tā pieredze un zināšanas, kas gūtas padomju armijā. Latvijas armijā esmu kopš 1991. gada – tie ir 24 gadi nepārtraukta dienesta, kura laikā bija iespēja sevi pilnveidot, attīstīties, mācīties, gūt jaunu pieredzi un likt lietā jau esošo.

Jauniešu interese par bruņotajiem spēkiem aug

Pēdējā laikā aizvien vairāk jauniešu izvēlas savu nākotni saistīt ar Nacionālajiem bruņotājiem spēkiem – daļu ietekmē politiskā situācijā pasaulē un Latvijas kaimiņos, daļu vada patriotisms, bet ļoti liela daļa apzinās, ka dienests nozīmē stabilitāti – stabilu darbu, atalgojumu, plašas izaugsmes un karjeras iespējas, izglītības pilnveidošana augstskolās Latvijā un ārzemēs, kā arī sociālās garantijas. Kopumā interese par bruņotajiem spēkiem aug, taču daļai interesentu pietrūkst atbilstošās fiziskās attīstības, nepieciešamās veselības vai gribasspēka, lai noietu šo ceļu līdz galam. Instruktoru skolā mācās topošie instruktori un līderi. Ar katru gadu paliek aizvien vairāk arī to jauniešu, kuri izteikuši vēlēšanos mācīties par virsniekiem, un pirmās jaunāko vadītāju militāras  iemaņas iegūst Instruktoru skolā.

Dienests nozīmē stabilitāti

Dienests bruņotajos spēkos sniedz stabilitāti, piemēram, darbs kādā parastā uzņēmumā var būt nenoturīgs – šodien kompānija pastāv, bet līdz ar izmaiņām ekonomikā, tā var tikt likvidēta. Dienests nekur nepazudīs, neraugoties uz ekonomisko krīzi vai ko citu. Iespējams, salīdzinot ar t.s. civilo tirgu, bruņotajiem spēkos ir pozīcijas, kurās nav pats lielākais atalgojums, taču es arī neteiktu, ka tas būtu zems.

Jauniešiem jābūt mērķtiecīgākiem

Kā jau minēju, sastopoties ar pirmajām grūtībām, daudzi met plinti krūmos. Nevar nodalīt tikai fiziskos vai tikai morālos aspektus – tiem jauniešiem, kuri vēlas veidot karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir skaidri jāapzinās, ko viņi vēlas, uz kurieni viņi iet, un, kāda būs viņu nākotne. Gribētos lielāku mērķtiecību, jo, sastopoties ar pirmajām grūtībām, liela daļa pārdomā.

Armijā jāprot pakļauties

Manuprāt, jau skolās nepieciešama lielāka valstiski patriotiskā audzināšana un, iespēju robežās, vairāk informācijas par Latvijas bruņotajiem spēkiem, tas arī jauniešiem palīdzēs saprast, kas ir kas, un, ko viņi dzīvē vēlas. Tas veidotu arī lielāku izpratni par bruņotajiem spēkiem, lai pirmās grūtības nesagādātu vilšanos. Novērojumi liecina, ka morālos šķēršļus pārvarēt ir grūtāk, nekā fiziskos – ja atnāk jaunietis, kuram nav izcila fiziskā sagatavotība, daudz ko var uzlabot un uztrenēt, galvenais, lai viss ir kārtībā ar veselību. Būtiska ir arī morālā noturība – cilvēkam ir jāspēj pakļauties komandierim, ievērot disciplīnu un noteikto kārtību, kas daļai mūsdienu jauniešu, iespējams, nav pieņemami.

Slikts ir tas kareivis, kurš negrib būt ģenerālis

Instruktoru skolā māca kļūt par vadītājiem un līderiem, tiek apgūta militārā vadība, pedagoģija un psiholoģija. Mēs mācāmies paši un mācām citus strādāt ar cilvēkiem. Ir tāds teiciens – slikts ir tas kareivis, kurš negrib būt ģenerālis. Instruktoru skolu izvēlas tie, kuri vēlas būt vadītāji. Manuprāt, tam karavīram, kurš nākotnē vēlas ieņemt vadošas pozīcijas bruņotajos spēkos, jābūt mērķtiecīgam, neatlaidīgam, fiziski un morāli stipram, elastīgam, jāspēj strādāt komandā, jābūt atbildīgam, spējīgam pieņemt atbilstošus lēmumus un būt paraugam citiem.

Instruktoru skolā nav tikai fiziskā sagatavotība, aizsardzības, kaujas procedūras un kara taktikas apgūšana, lielu daļu veido vēstures, likumi un reglamentu, plānošanas un apgādes mācība, patriotisma u.c. elementi. Tie ir vieni no pamatapmācības priekšmetiem, lai veidotu un veicinātu karavīru vērtības un standartus, lai audzinātu jaunākos vadītājus, līderus un savas valsts patriotus. Instruktoru skolā katrā kursā ir vēstures nodarbības, valstiski patriotiskā audzināšana, kas tiek nostiprināta ne tikai 11. un 18 novembrī, bet visa gada griezumā – atbalsts pašvaldībām, civiliedzīvotājiem, muzejiem, karavīru piemiņas brīži utt. Tāpat mēs cenšamies nodot šīs vērtības un patriotismu arī mūsu bērniem un ģimenēm. Mūsu izaicinājums ir ieaudzināt šīs vērtības arī jauniešiem un skolēniem – gan braucot uz skolām, gan uzņemot viņu ciemos.

Īpaši liels prieks ir par tiem bērniem, kuri pievienojas Jaunsardzei – viņi visbiežāk ir disciplinētāki un mērķtiecīgāki par saviem vienaudžiem. Tiem, kuri apguvuši pamatus Jaunsardzē, pēc tam ir daudz vieglāk arī iejusties bruņotajos spēkos. Es ieteiktu padomāt par Jaunsardzi arī tiem jauniešiem, kuri neplāno nākotni saistīt ar armiju, jo tas ir arī labs veids, kā veicināt individuālo izaugsmi, zināšanas, prasmes, patriotismu, izzināt vēsturi, audzināt raksturu, kā arī apgūt ikdienā noderīgas un praktiskas lietas.

Tradīcijas veido tautas spēku!

Strauji tuvojas 11. novembris, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 11. novembris ir notikumiem un darbiem pilna diena – dienas sākumā apmeklējam Lāčplēša ordeņa kavalieru atdusas vietas un noliekam svecītes, vakarā organizējam lāpu gājienus, kas, sadarbībā ar pašvaldībām, notiek dažādās Latvijas vietās. Noslēgumā skolās tiek rīkoti piemiņas dienas saieti. Neraugoties uz darbiem, šajā dienā ir īpaši svinīga noskaņa, īpaši vakarā, kad ir satumsis un visur iedegtas svecītes. Piemēram, Cēsu pils parkā katru gadu pulcējas aizvien vairāk cilvēku – tas liecina, ka patriotisms Latvijā pastāv un būs, un kļūs tikai spēcīgāks. Tas veido tautas spēku! Tikai vienoti mēs būsim spēcīgi!

Būsim atbildīgi par tiem, ko aizstāvam!

Lāčplēša dienā visai Latvijai novēlu - būt stipriem! Būt mērķtiecīgiem! Gribētos jau novēlēt, lai būtu viss, ko vēlas, bet galvenais, lai ir mērķis, uz ko tiekties! Lai katrs būtu atbildīgs par to, ko dara, lai rūpētos par saviem tuviniekiem, un, lai vienmēr būtu gatavi aizstāvēt savu zemi!

Būt uzticīgiem savai ģimenei, tautai un savai dzimtenei, neatkāpties grūtību priekšā! Būt motivētiem, pilnveidot sevi un palīdzēt citiem. Būt atbildīgiem par tiem, ko aizstāvam!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

lāčplēša diena