Autors: Liene Ozola
Avots: Rop.lv
Apliecinot zaļas ostas principu ievērošanu un rūpējoties par bioloģiskās sugu daudzveidības saglabāšanu Rīgas ostas teritorijā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir iesaistījusies Mangaļsalas fortu – sikspārņu ziemošanai nozīmīga objekta – sakārtošanā. Aizvadītajā nedēļā drošai sikspārņu ziemošanai iekārtots jau trešais Mangaļsalas fortu bunkurs – tā telpas attīrītas no atkritumiem un uzstādītas slēdzamas, režģotas ieejas durvis, lai pasargātu fortos ziemojošās sikspārņu sugas no ziņkārīgajiem apmeklētājiem, kas var traucēt šo aizsargājamo dzīvnieku ziemas miegu.
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, Mangaļsalas forti, kas ir daļa no vēsturiskajiem Daugavas grīvas nocietinājumiem, veido vienu no nozīmīgākajām sikspārņu ziemošanas vietām Latvijā pēc uzskaitīto dzīvnieku skaita. Fortos ziemo apmēram 1/3 no visiem Daugavas grīvas ziemojošās populācijas sikspārņiem, vidēji 70-80, maksimāli līdz 123 sikspārņiem ziemā.
Reklāma
Visas Latvijā ziemojošās sikspārņu sugas var veikt ievērojamus attālumus (līdz 100 km un vairāk) no vasaras mītnes līdz ziemas mītnes vietām, līdz ar to Daugavas grīvas nocietinājumi uzskatāmi par nozīmīgu lokāciju, kur uz ziemošanu ierodas sikspārņi no plašas apkārtnes. Ziemas guļā sikspārņa ķermeņa temperatūra pazeminās līdz dažiem grādiem virs nulles, palēninās visi fizioloģiskie procesi un elpošana (ziemojot sikspārņi ieelpo tikai reizi 90 minūtēs), tāpēc ļoti būtiski šajā periodā ir tos netraucēt.
“Sikspārņiem ļoti svarīgs ir netraucēts miers. Ziemošanas periodā sikspārņi no miega var uzmosties arī paši, taču būtiski, lai to neietekmētu kāds cits. Pie katras neparedzētas uzmošanās sikspārnis tērē tauku rezerves, lai pamostos, uzsildītu savu ķermeni un pārvietotos uz drošāku vietu. Biežas uzmošanās var novest pie dzīvnieku bojāejas. Visas sikspārņu sugas ir Latvijā un arī Eiropā aizsargājamas,” norāda Dr.biol., sertificēts sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis.
Biežāk sastopamās ziemojošo sikspārņu sugas Latvijā ir ziemeļu sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis un garausainais sikspārnis. Sikspārņi pie ziemošanas vietām sāk parādīties jau no augusta, bet ziemas miegā dodas aptuveni no oktobra līdz martam/aprīlim, reizēm pat maijam. Ziemošanas perioda ilgums dažādām sugām ir atšķirīgs, tāpat to var ietekmēt arī klimats.
Sikspārņu dzīvošanas ilgums ir atkarīgs no apkārtējās vides apstākļiem, taču caurvijoši tas ir 2-5 gadi, visbiežāk 5 gadi. Tomēr novēroti gadījumi, kad sikspārņi nodzīvo arī līdz pat 30 gadiem. Tas ir ļoti atkarīgs no apkārtējās vides mikroklimata un miera ziemošanas periodā. Sikspārņiem labvēlīga vide ir zemas temperatūras, kas nepārsniedz +8 C grādus. Savukārt, ja kādreiz stipri bargās ziemās šī temperatūra ir ļoti zema, tad liela priekšrocība ir Mangaļsalas fortu atrašanās tuvu citam no cita, kas ļauj sikspārnim ātri pārlidot uz bunkuru, meklējot piemērotāko temperatūru.
Rīgas brīvostas pārvalde aicina iedzīvotājus netraucēt sikspārņus ziemošanas periodā, jo tas ir viens no izšķirošajiem izdzīvošanas periodiem sikspārņu gada ciklā, kā arī norāda, ka sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ka sikspārņu ziemošanas mītņu iznīcināšana vai sikspārņu traucēšana tajās ir aizliegtas darbības.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
