Nupat 6. septembrī kafejnīcā „Darbnīca” tika atklāta vēsturiskā izstāde “Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās”, ko sagatavojis ērģeļu vēsturnieks Mikus Dzenītis. Tālāk 15. Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls turpināsies ar poļu ērģeļnieka koncertu „Liepājas skartais“ piektdien, 9. septembrī pulksten 19 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē.
Koncertā „Liepājas skartais” uzstāsies poļu ērģelnieks Ježijs Dzjubiņskis (Jerzy Dziubinski), izpildot poļu ērģelnieka un komponista Mečislava Sužiņska darbus, kurš Liepājā, starp citu, ir aizsācis savu profesionālo ceļu, vadot baznīcas kori, spēlējot ērģeles un komponējot.
Ježijs Dzjubiņskis ir plaši atzīts poļu ērģeļnieks, koncertējis lielākajās Eiropas katedrāles, kā arī ASV un Dienvidamerikā. Dzjubiņskis ir profesors Frederika Šopēna Varšavas Mūzikas universitātē. Ērģeļnieka repertuārā, kas plešas no renesanses līdz pat mūsdienām, poļu komponistu darbi ieņem īpašu vietu, tai skaitā, izcilākā poļu ērģeļmūzikas komponista Mečislava Sužiņska kompozīcijas.
Koncerts “Liepājas skartais” ir veltīts komponista 150. dzimšanas gadadienai, godinot pilsētu, kurā 1892. gadā Sužiņskis 25 gadu vecumā iesāka savu profesionālo ceļu. Liepājā viņš strādājis salīdzinoši īsu laiku – tikai apmēram gadu. Taču neskatoties uz to, ir saglabājusies informācija tā laika presē par viņa darbību šajā Baltijas kūrortpilsētā. Piemēram, Sužiņskis, ikdienā pildot kormeistara un ērģelnieka pienākumus Sv. Jāzepa baznīcā, regulāri uzstājies arī Liepājas Kūrmājas koncertzālē. Tālāk komponista ceļi devās uz Pēterburgu, Saratovu, atpakaļ uz Varšavu, iemantojot plaši atzīta ērģeļmūzikas komponista slavu.
Līdzās Sužinska darbiem koncertā izskanēs vēl citi poļu komponisti, tai skaitā pasaulē zināmā klavieru virtuoza un komponista Ignācija Jana Paderevska (Ignacy Jan Paderewski, 1860–1941) kompozīcijas.
Šā gada Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls turpināsies sestdien, 10. septembrī pulksten 19 koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē ar koncertu “Venēcijas smiekli un asaras”. Tajā piedalīsies ērģelnieks Aigars Reinis kopā ar baroka mūzikas ansambli Lāsmas Melders-Šestakovas vadībā. Atskaņojot līdzi ņemtās pozitīvērģeles, koncertā dzirdēsim trīs itāļu komponistu darbus. Visi trīs meistari – Antonio Vivaldi, Antonio Kaldara un Džovanni Batista Ferrandīni – Venēciju var uzskatīt par savu šūpuli, jo šajā ūdens apņemtajā pilsētā viņi ir ne tikai dzimuši, bet caur savu mūziku vienmēr atgriezušies pie Venēcijas smiekliem un asarām. Pārvietojamas pozītīvērģeles festivāla vēsturē ir skanējušas vairākkārt, taču koncertzēlē “Lielais dzintars” šis mūzikas notikums viesosies pirmoreiz.
Starptautiskais Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls šogad svin savu piespadsmito jubileju un notiek no 6. līdz 30. septembrim Liepājā un Kuldīgā, pulcējot izcilus ērģeļmūzikas pazinējus no Latvijas, Polijas un Čehijas. Festivāls jau daudzus gadus priecē liepājniekus un pilsētas viesus ar brīnišķīgu mūziku Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Gadu laikā Ērģeļmūzikas festivāls ir attīstījies un mainījies. 2002. gadā pašvaldība sadarbībā ar pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu to iedibināja ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam – Sv. Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm. Tagad jau ceturto gadu festivālu rīko nodibinājums „Via Cultura” muzikoloģes Dace Bluķes vadībā, un tā norises vieta vairs nav tikai Liepāja, bet arī citas Kurzemes pilsētas.
Biļetes uz festivāla koncertiem jau šobrīd nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides.
15. Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls tiek rīkots sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti”, festivālu finansiāli atbalsta Valsts Kulūrkapitāla fonds un Liepājas Kultūras pārvalde. Plašāka informācija pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/ViaCulturaLv, draugiem.lv/viacultura/ un facebook.com.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
