Autors: Liene Šņore
Avots: BalticTravelnews.com/telegraph.co.uk
Dodoties ceļojumā ar kuģi, lielākajai daļai pasažieru kaut reizi dzīvē rodas vēlme doties borta tuvumā, lai paskatītos uz viļņiem, kas rodas, kuģim pārvietojoties pa ūdeni. Vienam tas var likties apbrīnojami skaisti, bet citam izraisīt stindzinošas bailes. Bieži mēdz gadīties, ka cilvēki savas neapdomības dēļ rada draudus savai dzīvībai un iespējams, ne vienam vien ir radusies doma, ko darīt, ja gadītos pārkrīt pāri bortam.
Diemžēl, šāda veida nelaimes notiek diezgan bieži. Izkrītot no kuģa, ir jāzina, kādi apstākļi valda ūdeņos, pa kuriem dodas kuģis. Tas var palielināt izredzes izdzīvot. Daudz kas ir atkarīgs no tā, cik liels ir krišanas attālums, ūdens temperatūra un kādā stāvoklī atrodas jūra - mierīgā vai tomēr nē.
Reklāma
Krītot no liela augstuma, pastāv liela iespēja, ka sasniedzot ūdeni, ir risks lauzt kādu no ekstremitātēm, kā arī no kritiena var aizsisties elpa, kā rezultātā var ātri noslīkt. Jūtot elpas trūkumu, cilvēkam rodas reflekss, ka pēc iespējas vairāk jāuzņem gaisu, bet tajā brīdī cilvēks sāk aizrīties ar ūdeni, kam papildus ir baiļu un šoka stāvoklis.
Portsmouth Universitātes profesors Maiks Tiptons (Mike Tipton), kas ir izdzīvošanas eksperts, apgalvoja, ka 60 % nāves gadījumu ledus aukstajā ūdenī tiek konstatēta jau pirmajās minūtes, tiklīdz cilvēks ienirst ūdenī. Vēl 20% cilvēki padodas hipotermijai, kas iestājas 30 minūtes pēc iekrišanas ūdenī. Hipotermija ir ķermeņa temperatūras samazināšanās – tā ir zemāka par 35 °C.
Bet, kā galvenā izdzīvošanas atslēga tiek vērtēta ūdens temperatūra. Lielāka iespēja izdzīvot pastāv tad, ja kritiens ir tropiskajā Karību jūras reģionā nevis aukstajā Ziemeļjūrā. Ja ūdens temperatūra ir 5 ° C, tad cilvēkam līdz hipotermijas iestāšanai ir 60 minūtes, bet, ja 10 ° C, tad cilvēks spēj izturēt divas stundas aukstā ūdens. Respektīvi, jo zemāka temperatūra, jo cilvēks atdziest ātrāk.
Taču, ja ūdens temperatūra ir 25 ° C, tad nākamā problēma, kas seko aiz aukstuma, ir haizivis. Taču šādos apstākļos haizivju uzbrukumi ir retums.
Jāatceras, ka šoka reakcija, kas rodas iegrimstot ūdenī, pāriet pēc pāris minūtēm, tāpēc jāturpina peldēt. Brīdī, kad upura ķermeni pārņem aukstums, tas kļūst fiziski rīcībnespējīgāks, iespējams, pat nespēj noturēties uz peldierīcēm vai izmantot savas rokas. Profesors Tiptons iesaka tādā gadījumā kustināt tikai kājas, turot rokas uz priekšu, lai ķermenis neatdzistu.
Profesors Tiptons iesaka - ja nu kāds reiz nokļūst šādā vai līdzīgā situācijā, jācenšas nepadoties un, lai arī cik grūti tas neizklausītos, jābūt pozitīvi noskaņotiem,. Jādomā, ka cilvēks spēs izturēt šādu dzīves pavērsienu. Jāatceras - ja jūrā ir 15 grādu silts ūdens, tad tas nozīmē, ka cilvēkam ir 6 stundas laiks līdz hipotermijai, kas ir diezgan ilgs laiks, lai spētu izdzīvot.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
