LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie 3 pavāru restorāna «Tam labam būs augt» līdzīpašnieka un pavāra Mārtiņa Sirmā

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Rīgas restorānu vidū pozitīvi izceļas 3 pavāru restorāns "Tam labam būs augt", un viens no tā īpašniekiem – pavārs Mārtiņš Sirmais. Mārtiņš ar savu enerģiju un īpašo humoru pamanās pabūt gan virtuvē, gan viesus sagaidīt, darbiniekus pamācīt, gan atvest jaunas pasaules vēsmas no svešzemju laukiem un virtuvēm.

BalticTravelnews.com: Jūs esat daudz ceļojis pa pasauli, redzējis dažādu tautu virtuvi. Kam no tās Latvijā būtu vēl iespēja ienākt vairāk?

Reklāma

Mārtiņš Sirmais: Gribētu šeit redzēt vairāk Āzijas – Taizemes, Ķīnas, Vjetnamas virtuvi. Viņu ēdieni ir lēti un veselīgi, ātri pagatavojami.

BalticTravelnews.com: Tas nozīmētu vēl vairāk produktu importēt no tūkstošiem kilometru tālām valstīm.

Mārtiņš Sirmais: Bet visu jau ved! Jūs taču gribat ēst arī sparģeļus, pirms tie ir izauguši Latvijā. Labprāt daudz ko audzētu arī šeit, bet mums tā siltā sezona ir tik īsa, ka tas nav iespējams. Ja runājam par Āzijas produktiem, tad tur vēl ir iemanījušies ļoti daudz ko konservēt. Āzijas virtuve noteikti ienāks vēl vairāk arī pie mums, jo, ja paskatāmies uz tuvākajām lielajām pilsētām – Berlīni, Varšavu u.c., tad visur tā ir pieejama daudz lielākā apjomā. Turklāt lielu daļu vēsturiski saglabāto ēdienu receptes mūsdienās vairs neder, jo cilvēki gluži vienkārši tādus ēdienus vairs nevar ikdienā ieēst. Paldies senčiem par ieguldījumu, tas ir svēts ēdiens, bet ne vairs šodienai. Latvijā studē dažādu tautību cilvēki, un mēs jau redzam, ka atver aizvien kādu jaunu indiešu restorānu, kebabu ēstuvi. Manuprāt, ļoti labi, ja arī Latvijā globalizācija sāksies ēdiena ziņā, jo tas ir spēriens visiem ēdinātājiem. Līdz šim citu tautu virtuve nebija tik jūtama, jo esam ļoti nacionāli noskaņota tauta, jauno pieņemam ilgi. Šis arī gan saistīts ar to murgu, ko nozīmē Latvijā dabūt darba atļauju. Lai es darbā pieņemtu ukraini vai beļģi, man par viņu jāuzņemas 100% atbildība, kur viņš ies un ko izdarīs.

BalticTravelnews.com: Kas vēl būtu nepieciešams, lai Latvijā restorānu kultūra būtu dažādāka?

Mārtiņš Sirmais: Kulinārijas modernās tendences te atnāk ar trīs, četru gadu novēlošanos. Atkal tāpēc, ka mēs visu pieņemam lēni. Bet, kad atnāk, tad atkal tā visa ir par daudz. Piemēram, pēkšņi atnāk burgernīcu bums, bet pēc pusgada, gada jau liela daļa jau vairs nav. Jo mūsu cilvēki arī nav tādi, kuri šādām modernajām tendencēm ļoti sekotu. Aiziet, sākumā paskatās un viss, gaida ko nākamo. Realitātē 3 pavāru restorānā mums jāstrādā gan ar vietējo, gan ārzemju publiku, un mēs nevaram pasniegt kaut ko tādu, kas Berlīnē bija tendence pirms pieciem gadiem. Atbrauks vācieši un smiesies!

BalticTravelnews.com: Kādi jūsu skatījumā ir viesmīļi Latvijā, viņu profesionālā sagatavotība, attieksme pret klientu?

Mārtiņš Sirmais: Realitātē par viesmīļiem šobrīd strādā ļoti jauni cilvēki, ar retiem izņēmumiem. Paskatos kolektīva Ziemassvētku fotogrāfiju – bērnu pulks. Tas ir likumsakarīgi, jo līdz ar padomju laika virtuvi sabruka arī tradīcijas šajā jomā, no viesmīļu aprites izgāja vesela paaudze. Varbūt kādi ir restorānu īpašnieki, bet viņi nepazemo sevi, ejot zālē klāt galdus. Padomju laika restorānos bija ļoti labs apkalpošanas līmenis, viesmīļi vismaz zināja, ko viņi dara. Tagad mums ir jaunieši, pret kuriem restorānu īpašnieki izturas dažādi. Ir tādi, kuri saka: "Nes šķīvi!" Un ir tādi, kuri jaunos māca. Pie mums katru dienu ir sapulces, katru nedēļu pārrunājam, pagaršojam piedāvātos ēdienus, vīnus utt. Tikai liela daļa izmācīto viesmīļu aiziet prom, jo tā ir kā pagaidu profesija studiju laikā utml. Ir arī izņēmumi, turklāt tagad viesmīļiem ir labas algas. Manuprāt, labam galvenajam viesmīlim restorānā ir jābūt Dievam – jāredz viss no augšas, jābūt lietas kursā par pilnīgi visu restorānā notiekošo. Mūsu labākais viesmīlis ir ar jurista izglītību, strādājis prokuratūrā, bet sapratis, ka visu mūžu nevēlēsies sekot noziegumu procesiem. Viņa aicinājums ir restorānā. Savukārt mūsu šefpavārs pēc profesijas ir programmētājs.  

BalticTravelnews.com: Restorāni Latvijā no finansiālās puses šobrīd ir nevienlīdzīgā situācijā, jo vieniem tas ir pamata bizness, savukārt citiem nevar saprast, no kurienes nauda nāk.

Mārtiņš Sirmais: Tas ir brīvais tirgus, kurā jādzīvo – kā džungļos. Ja vienam visā pasaulē braukā astoņi tankeri, bet restorāns šeit biznesmenim ir kā viņa viesistaba, kas to var liegt?! Tāda konkurence ir visā pasaulē. Nodokļi gan Latvijā ir par lielu.

BalticTravelnews.com: Latvijā tagad ļoti cīnās par to, lai katrs iedotais cents būtu oficiāli uzskaitīts. Viena no jomām, kur klients iedod papildu naudu, ir restorāni. Vai citās valstīs tas ir oficiāli noregulēts?

Mārtiņš Sirmais: Manuprāt, situācija pati saregulējas. Tējas nauda ir labs restorāna darbinieku motivators. Turklāt amerikāņu dāsnuma dēļ to apjoms vietām sasniedzis jau 20% no kopējā rēķina. Daudzviet ASV tējas nauda būtībā ir viesmīļa alga. Piekrītu, ka Krievijas tūristi arī ir dāsni, bet labi, ka pie mums ierodas tādi, kuri ir bijuši savā dzīvē tālāk par Jūrmalu. Tā ir savādāka publika. Kad es kādreiz sāku, tējas nauda bija 5%. Mūsu restorānā ir pieņemts, ka viesmīļi tējas naudā procentuāli dalās ar visu kolektīvu. Tas nozīmē, ka visi ir ieinteresēti strādāt pēc iespējas labāk.

BalticTravelnews.com: Kas jums ir paticis citās valstīs? Vai ir kas tāds, ko Jūs no tur redzētā ieviešat vai gribētu ieviest?

Mārtiņš Sirmais: Mēs ar draugiem esam runājuši par to, ka ir vietas pasaulē, kur tu sev uzdod jautājumu – vai es šeit varētu dzīvot? O, ir tik forši! Vai gluži otrādi – nekad mūžā te nedzīvotu! Japānas laukos, Sanfrancisko, Kalifornijā un Etiopijā man ir radušies sajūtas mirkļi, ka es tur varētu dzīvot. Līdz ar to, protams, kādas foršas lietas arī ieviešu Latvijā un ne tikai ēdienā. Piemēram, pie mums tapa atraktīvi krāsojumi uz sienām, tagad tādi ir arī citiem... Katrā ziņā kaut ko jaunu veidojot, man pašam vajag divus, trīs gadus, lai pārliecinātos, ka šī patiešām ir laba ideja, kas strādās Latvijā.

BalticTravelnews.com: Kā ārzemēs atrast labāko restorānu, kurā doties iekšā un baudīt vietējo maltīti?

Mārtiņš Sirmais: Šādu restorānu nevar atrast pēc kaut kādiem sazin kā veidotiem topiem, kur bieži vieni vai otri ir pārvērtēti, taču labākie nemaz nav iekļauti. Visas labākās vietas, kur es esmu ēdis, nav nevienā ceļvedī! Vienu vakaru vajag pašam doties meklējumos, kas balstās uz turienes kultūrvidi, bet noteikti nevajag iet izsalkušam. Ja esi badā, tad gandrīz 100% iekulsies tādā vietā, kurā nepavisam nevajadzētu iet. Ļoti svarīga ir piegādes ieeja, jo redzi kastes, piegādes galdu, kam visam jāizskatās lietotam, pārdomātam – jābūt apliecinājumam, ka te iet cauri apjoms. Restorāns var būt pilns ar cilvēkiem, bet ne vienmēr. Mēs esam pieraduši ēst ap sešiem vakarā, un mums gribas ēst ātrāk, bet dienvidu zemēs, viņi dodas uz restorānu astoņos, deviņos vakarā. Var gadīties, ka ieej viens pats restorānā, bet pēc pusstundas tur ir pilns. Bieži vien jautāju vietējiem iedzīvotājiem, kurp iet paēst. Tāpat ļoti labus ieteikumus var dot viesnīcā, vai pat vēl vairāk – iegūt galdiņa rezervāciju, kur tu pēdējā brīdī pats nemaz nevari pats tikt. Ja jāpaļaujas uz interneta ieteikumu, lai cik paradoksāli tas nebūtu, man noder Tripadvisor.com. Šī resursa dati par Rīgas restorāniem ir pilnīgi neobjektīvi, ja vērtējumu devuši 700 cilvēki, no kuriem vēl daļa paši restorāni par sevi. Savukārt Ņujorkā, ja par restorānu izteikušies pusmiljons cilvēku, tad tas ir cits rādītājs.

BalticTravelnews.com: Jūs ar kolēģi Ēriku Dreibantu esat Latvijā labi pazīstamas personības, līdz ar to arī 3 pavāru restorāns asociējas ar jūsu vārdu. Taču ir restorāni, kuri nereklamē savu šefpavāru, jo varbūt rēķinās ar risku, ka viņš aizies strādāt citur. Kāds variants šodienas restorānu biznesā ir labāks?

Mārtiņš Sirmais: Ja es šodien būtu vienkārši potenciālais restorāna īpašnieks, kam ir nauda, es to darītu kopā ar galveno viesmīli un šefpavāru. Viens pats tu neesi karognesējs – jo citā modelī tev būs tik daudz jācīnās ar iekšējo virtuvi, ka netiksi galā. To var izdomāt, vai pārējiem ir mazākas uzņēmuma daļas vai kā citādi. Daļēji taisnība, ka labāk, ja viens īpašnieks, kurš par visu pieņem lēmumus, bet tā ir pavisam cita sistēma. Latvijā nezinu nevienu tādu, kuram vienam pašam bez padziļinātām zināšanām par visu restorānā notiekošo, būtu izdevies atvērt restorānu, kas būtu aizgājis uz urrā.

BalticTravelnews.com: Restorānu ir simtiem, arī jūs kādus desmit atzīstiet par tādiem, kuri var nest restorāna vārdu, taču realitātē produktu piegādes visiem nodrošina vieni un tie paši lielie vairumtirgotāji. To apzinoties, ilūzija par modernu latvisko virtuvi, tomēr zūd.

Mārtiņš Sirmais: Uz to var skatīties dažādi. Produkti mainās. Jā, mums ir laba rupjmaize, to šodien var moderni pagatavot rupjmaizes kārtojumā, bet neviens īsti to negribēs ēst atsevišķi. Var skatīties uz šo tā, ka no Vācijas produktus pasūtīt ir lētāk. Bet ir arī cits virziens. Piemēram, mums vairs nav importa sulu. Paši cepam baltmaizi ar kaņepju sēklām. Kad ir sezona, tad es ņemu vietējās pīles, bet nesezonā sūtu tās no Vācijas. Tas tāpēc, ka man ir vajadzīga kvalitatīva gaļa, ne tā nosalusī Latvijas pīle, kas tobrīd ēdusi vēl sliktāku kombikormu nekā Vācijas pīle. Laba vai slikta pīle, es uzreiz varu pateikt pēc gaļas izskata. Es esmu par nacionālo virtuvē, bet tādu gudru, kam ir pamatojums. Jo vairāk braucu pa pasauli, jo vairāk es to saprotu.

BalticTravelnews.com: Jūs ne tikai pazīstat gaļu pēc skata, bet protat arī atkaulot. No kurienes šādas zināšanas, jo par miesnieku taču neesat mācījies?!

Mārtiņš Sirmais: Praktiskā darbā šo to esmu iemācījies, esmu arī gājis pie miesnieka skatīties kā to dara. Vislabāk man patīk strādāt ar jēru, bet tāpat esmu atkaulojis arī cūkas, aļņus u.c. Protams, ka miesnieks šo darbu izdara vislabāk, bet Latvijā bieži vien viņi strādā parupji, kamēr šefpavāriem vajag, lai gaļa ir sagatavota akurāti. Darot šo darbu, es labāk iepazīstu gaļas struktūru, zinu, kā kurš gabals uzvedīsies uz pannas un vēlāk uz šķīvja. Jērus vairāk ņemu pagatavot mājās. 

BalticTravelnews.com: Jūs diezgan daudz uzsverat latviskās virtuves būtību, uz ko liels akcents likts arī 3 pavāru restorānā. Pastāstiet savu redzējumu, kāda tā šodien ir, kā reāli tiek realizēta dzīvē?

Mārtiņš Sirmais: Visiem šķiet, ka tas ir kāds likums, "karotīte" vai ekosertifikāts. Tā nav! Modernās latviskās virtuves manifests ir ievirze, uz kurieni mēs ejam vai censties doties citiem pavāriem. Savā ziņā tas ir pavāru ētikas kodekss. Savu reizi no tā atkāpjamies, piemēram, ja izbraukumā uz lauka jārīko bankets pāris tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus ēdienkartē mums ir tādi brīnumi, kuri ir pilnībā gatavoti pēc šīm mūsu noteiktajām vērtībām. Esmu dzīvs cilvēks, kuram riebjas ierobežojumi un likumi. Cilvēka brīvība ir pati augstākā – arī virtuvē. Turklāt es tāpat savu reizi aizeju paēst ātro ēdienu ēstuvēs.

BalticTravelnews.com: Pats esat no Dikļiem, un lauku dzīve jums ir saprotama. Kā jūs komentētu pašreizējo pieeju, ka mazās saimniecībās tiek izaudzētas ļoti labas lietas, bet viņi nav oficiāli savu darbību noformējuši un nevar pārdot restorānam. Vai šefpavārs varētu uzņemties atbildību, lai ņemtu produktus no šīm saimniecībām, nevis dažiem importa vairumtirgotājiem?

Mārtiņš Sirmais: Es pats arī uztaisu mājās ballīti 50 cilvēkiem, pats visu sagādāju visdažādākā veidā, pats par visu atbildu, bet tas nav profesionāli. Savukārt, ja es kā šefpavārs uzņemos atbildību par cilvēkiem, kuri nāk pie manis ēst restorānā, man ir jābūt visiem sertifikātiem. Nav variantu! Piemēram, ir zināma tante, kura audzē ideālu cūku, bet tai tomēr būs baisa slimība gadījusies, cūkgaļu būs apēdis kāds restorāna viesis un nomirs. Ko es tālāk iesākšu? Visa atbildība taču būs uz mani, sekos tiesa. Man jau pietiek ar to, ka katru vakaru man ir viesu saraksts, kuriem ir glutēna nepanesība utt., un mums stingri jāskatās, ko viņiem varam un ko nevaram piedāvāt. Jo augstāka pakāpe, jo lielāka atbildība. Vienlaikus visā pasaulē ir arī neprofesionālie restorāniņi, kur saimnieko tēvs ar dēlu, visu 100% pārzina, un tur nav nekādu sertifikātu. Itālijā ostā esmu redzējis vīrus grilējam zivis, un visi nāk tās ēst. Lai ko saka likums, es saredzu, ka šāda līmeņa ēstuves bez sertifikātiem laukos varētu būt, jo valsts pieder cilvēkiem. Ja tev ir sava māja, neuzliec izkārtni ar nosaukumu, un aicini draugus, radus ciemos paēst. Stāv bundža, ja kāds grib, iemet naudu un viss! Kas to var aizliegt?! Parīze ir pilna ar šādiem piedāvājumiem.  

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat dzeršanas kultūru Latvijā un ko vajadzētu pasniegt viesiem?

Mārtiņš Sirmais: Būsim atklāti! Latvijā dzer šņabi, viskiju, alu un vīnu. Latvijā aug graudi, lai uztaisītu šņabi, alu, var arī mēģināt viskiju, bet neviens nav sācis. Vīnogas Latvijā neaug, tātad vīnu uztaisīt nevar! Vīns ir kultūra un nevajadzētu taisīt to no visa pārējā un saukt par vīnu. Restorānā ļoti daudz lietojam "Abavas sidru", labprāt to pasniedzam grupām. Tomēr vīna kultūra ir vīna kultūra. Priekš kam ārzemniekiem dot alkoholisku dzērienu, kas gatavots Latvijā no pīlādžiem vai rabarberiem un tiek saukts par vīnu? Tam ar vīna kultūru, un ar to, ko ārzemnieki mājās pieraduši dzert, nav nekāda sakara. Ja paaudžu paaudzēs pie tā gaļas gabala ir dzerts sarkanvīns, tad viņš to vēlas arī šodien, un nekas cits tur neder!

BalticTravelnews.com: Kādi ir jūsu vērojumi par mūsu vietējiem cilvēkiem, kuri apmeklē restorānus, kādas ir viņu vēlmes, uzvedība? Vai jūs viņus saprotat?

Mārtiņš Sirmais: Mūsējos es saprotu vislabāk, viņus cienu, lai gan tā ir visgrūtākā auditorija. Vidējais latvietis restorānā ir uhuhū!!! Viņš zina visu, espektāciju līmenis ir augsts. Dažs pat tualeti iet fotografēt un tad ievieto bildes sociālā tīkla kontā, jo viņam liekas, ka tur ir par daudz tualetes papīrs. Šādi cilvēki pasaulē ir bijuši dažos restorānos, daudzās kafejnīcās, bistro, pat kaut ko palasījuši, un viņiem ir viedoklis. Mūsējie tagad ir iemācījušies, ka jābūt siltam šķīvim, ja tiek pasniegts siltais ēdiens, prasa uzreiz: "Kāpēc man nav silts šķīvis?" Restorānu kultūras pieredze kā tāda jau viņiem ir maza, bet iemācījušies dažas lietas un "piesienas". Liela Latvijas sabiedrības daļa visā savā ikdienā tā vien dzīvo, domājot kā un ko "nolikt". Tāpat viņi uzvedas ejot uz teātri, operu, hokeju, lasot ziņas utt. Taču par šādiem klientiem restorāniem tajā pašā laikā jāsaka paldies, jo aug mūsu kopējais līmenis. Līdz ar to, ja mēs šodien 3 pavāru restorānu vai vēl dažus no Rīgas labākajiem pārceļam uz Parīzi, tie uzreiz tur ir TOP 50 restorānu vidū. Tūristiem arī ir specifika, bet ar viņiem ir citādāk.

BalticTravelnews.com: Kā pilnveidojaties? Ko sniedz ceļošana pa pasauli?

Mārtiņš Sirmais: Ēst gatavošana, restorānu vide mani interesē (ir arī periodi, kad neinteresē), un es pilnveidošanos saskatu it visā. Es jau nezinu vai galu galā tieši redzētais kaut kā ietekmēs šķīvi mūsu restorānā. Man tagad ļoti interesē modernā māksla, savelku paralēles starp to un mūsdienu kulināriju. Speciāli aizbraucu uz Vīni staigāt pa galerijām. Jāmaina vide, lai kaut ko jaunu gūtu, un to var paveikt arī ceļojot. Pavāram, kad ir laiks, jādodas pa citiem restorāniem, tā var redzēt kas aktuāls. Jāēd ne tikai augstās virtuves restorānos, bet arī zvejas ostās. Sevi jātrenē!

BalticTravelnews.com: Kur Rīgā aizejat paēst?

Mārtiņš Sirmais: Visu laiku eju pie Valtera ("Valtera restorāns" – red.). Vēl eju uz "Food Box" ēst kebabus, uz ķīniešu restorānu Valdemāra ielā, netālu no Rīgas Dzemdību nama, Mangaļu šašliku ēstuvi. Reizi nedēļā Čiekurkalnā apmeklēju publisko pirti, kur mums ļoti labi dod ēst. Jaunatvērtos restorānus es neapmeklēju. Lai pastrādā gadu, tad aizeju. Es pats esmu atvēris restorānus un zinu, cik sākumā ir grūti, kad tas ir kā jaunpiedzimis bērns un nedrīkst tur ar savu koriģēšanu vēl jaukties. Rīgā noteikti turpinās atvērties aizvien jauni restorāni, lai cik aizdomīgi daži neizskatītos, domājot par to finansiālo pamatu. Tāpat tūlīt būs vilnis, kad restorāni velsies ārpus Rīgas.

BalticTravelnews.com: Savā ziņā jūs esat brīvdomātājs, televīzijas ekrānos cilvēki labprāt ieklausās jūsu nedaudz sarkastiskajā humorā? No kurienes šādas īpašības? Iedzimtas vai apzināti veidotas?

Mārtiņš Sirmais: Mana personība automātiski tā ir veidojusies, man daudz kas šķiet smieklīgi, par daudz ko pasmejos, nevis ieslīgstu nomācošās pārdomās. Gribu pēc iespējas objektīvāk un taisnāk skatīties uz konkrētu lietu. Visbiežāk tas sanāk ļoti smieklīgi. Uz restorānu jau arī var paskatīties šādi. Nu kāpēc viesmīlim vajag baltus cimdus? Prasu: "Tu pirkstā iegriezi?" Un tādu piemēru visapkārt ir nepārtraukti. 

BalticTravelnews.com: Kur saredzat savas vecumdienas?

Mārtiņš Sirmais: Cik laiks ļauj, kopā ar ģimeni dodamies uz manas dzimtas mājām Dikļos. Lai cik es mīlu savu zemi, savas vecumdienas es pat varētu pavadīt Japānā. Arī tagad kādus četrus mēnešus gadā esmu ārpus Latvijas. Japānā man patīk turienes kultūra, dzīve. Tā ir arī viena no retajām valstīm, kurā ir kulinārais dziļums, par jebkuru ēdienu viņi var vēsturiski stāstīt un stāstīt. Cilvēkam jau uz vecumu tieši dziļums interesē vairāk, nevis līdzšinējais "ņigu ņegu".

BalticTravelnews.com: Kā vēl pavadāt savu brīvo laiku?  

Mārtiņš Sirmais: Kādus divus gadus regulāri eju uz pirti. Vasarā Valmierā spēlēju golfu. Fiziski neko vairāk brīvajā laikā nedaru. Ja ikdienā cilvēks strādā darbu tā tiešajā nozīmē, tad nekādas dīvainas sporta zāles nav vajadzīgas. Tās es nesaprotu. Mājās arī pats daudz gatavoju ēst, bet bērni vienmēr vairāk slavē mammas gatavoto.

BalticTravelnews.com: Kāda ir jūsu darba ikdiena?

Mārtiņš Sirmais: Katra diena ir atšķirīga. Daudz organizatoriskā un koordinējošā darba, bet pats palīdzu arī saklāt galdus, sagaidīt viesus un komunicēt ar viņiem. Mums tagad ir jauns šefpavārs Arturs Trinkuns, kuram arī lielāko daļu darba uzticam.

Rakstam pievienoto bilžu autors: Dāvis Doršs.

Uzziņa

3 pavāru restorāns „Tam labam būs augt" ir atklātās virtuves tipa restorāns. 2011. gadā to dibināja Latvijā pazīstamie pavāri Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants.

Restorāns strauji ieguvis popularitāti un vietu izcilāko Latvijas restorānu vidū, kā arī guvis jau vairākas godalgas, piemēram, Ekselences TOP 30 labākie restorānu vidū.

Oficiālā balvas GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2016 pasniegšanas ceremonijā nomināciju "Restorāna vadītājs 2016" ieguva Mārtiņš Sirmais (Trīs pavāru restorāns un Galerija Istaba).

3 pavāru restorāns organizē arī dažādas meistarklases, kopā gatavošanu, ģimenes pusdienas, organizē banketus ārpus restorāna telpām, ekskursijas uz Rīgas Centrāltirgu u.c. aktivitātes.

LTV skatītāji Mārtiņu Sirmo gadu gaitā iepazinuši raidījumā "Sirmais. Kulta ēdieni.", kuru filmēšana notikusi visdažādākajās pasaules valstīs – parādot šo valstu sadzīvi, kultūru, lauksaimniecību un ēst gatavošanas paradumus.

Mārtiņš Sirmais mācījies Smiltenes tehnikumā, pavāra zināšanas tālāk uzkrājis praksē, aktīvi iesaistījies dažādos ar ēst gatavošanu saistītos projektos.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.