LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos tūrisma aģentūras «Kolumbs» valdes locekles Sanitas Ruginas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Tūrisma aģentūra «Kolumbs» nākamgad iesoļos trešajā gadu desmitā, kā viena no vadošajām Latvijā. Taču tās veiksmes stāsts lielā mērā saistīts ar valdes locekles Sanitas Ruginas uzņēmību, spēju ieraudzīt un paņemt līdzās esošās iespējas, saprast, ka katrai mūsdienu modernajai tehnoloģijai aizmugurē ir cilvēks – tūrisma aģentūras darbinieks.

Reklāma

BalticTravelnews.com: Kāds šis gads ir bijis tūrisma aģentūrai “Kolumbs”? Vai lietainais laiks, līdzīgi kā citām ceļojumu aģentūrām, ir devis lielāku ceļotāju pieplūdumu?

Sanita Rugina: Gads vēl nav noslēdzies, bet redzam, ka tas ir veiksmīgs. Lielu daļu biznesa mums veido korporatīvā tūrisma apkalpošana, bet, jā, arī ceļotāju uz siltajām valstīm ir daudz – tūroperatoru lidmašīnas ir pilnas.

BalticTravelnews.com: Ja ceļojumi ir savlaicīgi pārdoti, bet cilvēki nāk un jautā Jums par iespēju ceļot, ko viņiem piedāvājat?

Sanita Rugina: Atkarībā no situācijas – citu datumu, citu galamērķi. Protams, ka mēs vienmēr meklējam risinājumus!

BalticTravelnews.com: Ja jau ir tik liels pieprasījums, varbūt tūroperatori varētu pielikt papildu reisus, lai varat pārdot vairāk ceļojumu?

Sanita Rugina: Tūroperatori savus plānus gatavo vismaz gadam uz priekšu un nevar uz tirgus izmaiņām tik strauji reaģēt. Turklāt gandrīz nevienam tūroperatoram nepieder lidmašīnas. To skaits visā pasaulē ir ierobežots, pat aviokompānijas tās nevar iegādāties tik ātri, cik vēlētos.

BalticTravelnews.com: Pašreizējā aktualitāte ir, ka tiek spriests par nacionālās aviokompānijas airBaltic privatizāciju. Mūsuprāt, jaunais īpašnieks varētu tālāk rīkoties dažādi. Kā Jums šķiet, vai ar šo jautājumu saistītie tālākie notikumi nevar radīt Latvijas tūrisma nozarē nopietnas izmaiņas?

Sanita Rugina: Mūsu līmenī tūrisma industrija netiek iesaistītā šī jautājuma apspriešanā. Dzīve ir neprognozējama, un kopumā mēs par stabilitāti nozarē tāpat nevaram runāt. Šaubos vai airBaltic bāzes staciju pārcels uz citu kaimiņvalsti. Iemesli pārcelšanai no ekonomiskā viedokļa vajadzētu būt – lētāks darbaspēks un sakārtotāka infrastruktūra, bet tik laba lidosta kā Rīgā, tuvējās kaimiņvalstīs nekur nav.

Vienlaikus nekas neliecina, ka airBaltic ar savu monopolstāvokli būtu ļoti izdevīgs ceļojumu aģentūrai vai gala patērētājam, kurš lido. Pārsteidzoši, ka daudziem ir vēl mīts par airBaltic zemajām cenām! Pēc biļešu pārdošanas redzam, ka airBaltic visbiežāk ir līderis, bet ļoti tuvu ir arī citas aviokompānijas, visbiežāk Lufthansa vai Turkish Airways.

BalticTravelnews.com: Vienlaikus novērojams, ka airBaltic klienti ne reizi vien sūdzas, ka atstāti lidostā, jo lidmašīna ir pilna. Tas nekas, ka arī šim atstātajam klientam ir biļete...

Sanita Rugina: Ja tas attiecas uz mūsu korporatīvajiem klientiem, un, ja mēs to zinām vairāk vai mazāk savlaicīgi, mēs cenšamies palīdzēt un nokārtot, ka mūsu klients aizlido. Bieži tas notiek pēdējā mirklī, kad mūsu iespējas jau ir ierobežotas. Gribu atgādināt, ka saskaņā ar ES noteikumiem, šādās situācijās aviokompānijai ir gan jānogādā pasažieris galamērķī ar citu reisu, gan arī jāizmaksā kompensācija, īso Eiropas lidojumu gadījumā tie ir 250 eiro. Reizēm kādiem cilvēkiem varbūt ir pat izdevīgi saņemt kompensāciju un aizlidot mazliet vēlāk. Protams, ja situācija ir tāda, ka noteikti tobrīd jālido, atliek par sevi vairāk cīnīties – lai kāds cits paliek lidostā, kādēļ tieši es?

BalticTravelnews.com: Jūs pārdodat tūkstošiem viesnīcu rezervāciju un arī noteikti redzat, ka Rīgā viesnīcu cenas ir ļoti zemas.

Sanita Rugina: Viesnīcu Rīgā ir par daudz, tās aktīvi konkurē savā starpā, tāpēc notiek cenu dempings. Latvijā arī viesnīcas galvenokārt izmanto ārzemju viesi. Piemēram, Vācijā, Polijā attālumi ir daudz lielāki, tur aizbraucot no vienas pilsētas uz otru, jāmeklē naktsmājas. Latvijā vietējie iedzīvotāji, piemēram, pēc Rīgas apmeklējuma vakarā dodas mājup.

BalticTravelnews.com: Kādas ir ceļojumu tendences?

Sanita Rugina: Cilvēki drosmīgi izvēlas jaunus galamērķus un aizvien jautā: “Ko jaunu Jūs varat mums piedāvāt?” Agrāk mums šādas iespējas bija diezgan minimālas, pamatā aptverot Ēģipti, Turciju, Grieķiju. Manuprāt, tūroperatoru piedāvājums nupat jau ir pat par plašu. Gan viņiem, gan mums ir vairāk darba šo visu organizējot, bet arī cilvēkiem grūtāk izvēlēties ceļojuma galamērķi. Tomēr tagad cilvēki arī jautā par drošību. Paldies Dievam, ka spridzināšanas gadījumu skaits ir mazinājies, bet vienalga ir gadījumi, kad cilvēkos iebrauc ar automašīnām.

Ja agrāk Turcija bija ceļojumu galamērķis numur viens, tad tagad to ieņēmusi Grieķija. Tam ir tikai viens iemesls – augstāka drošība. Lai gan es joprojām uzskatu, ka Turcija ar savu klimatu, pludmalēm, cenām, nokļūšanas laiku, viesnīcu kvalitāti ir vislabākais galamērķis ceļotājiem. Grieķijā viesnīcas ir vairāk novecojušas, pludmalēs nav tādu smilšu kā Turcijā utt. Pēc personīgās pieredzes jāsaka, ka tieši Turcijā man ar trim meitām bija viesnīcās vieglāk atrast savienojošos numurus. Citās valstīs ir gadījies, ka ar vīru, katrs ar kādu no meitām dzīvojam atsevišķos numuros.

BalticTravelnews.com: Kādi panākumi varētu būt pielāgotajiem jaunajiem galamērķiem, piemēram, Marokai?

Sanita Rugina: Ziemā varam aizlidot atpūsties uz Ēģipti, Tenerifi, Kanārijas salām, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Uz Ēģipti cilvēki aizvien baidās lidot, jo tur uzspridzināja Krievijas lidmašīnu. Daudziem nav pieņemama arī turienes mentalitāte. Savukārt Tenerife ir divreiz dārgāka, nekā pārējās Kanārijas salas. Apvienotie Arābu Emirāti kvalitātes ziņā ir ļoti laba vieta atpūtai, bet, protams, jārēķinās ar augstu cenu. Ja jautājat tieši par Maroku, tad tas ir pozitīvi, ka tūroperatori piedāvā jaunus galamērķus. Es gan kopumā rezervēti skatos uz musulmaņu valstīm un visu šo reģionu.

BalticTravelnews.com: Agrāk “Kolumbs” aktīvi organizēja īsos ceļojumus nedēļas nogalēm. Vai tādi joprojām ir pieprasīti? Vai tomēr cilvēki tādus ir iemācījušies rezervēt paši?

Sanita Rugina: Aizvien piedāvājam šādus īsos ceļojumus, ko cilvēki izpērk pēdējā brīdī. Galvenokārt tie ir klienti, kuri tieši šobrīd ir sapratuši, ka var aizbraukt. Turklāt par ceļojuma norisi atbildību uzņemas “Kolumbs”, ja vajadzēs, būs mūsu atbalsts. Protams, ka cilvēki tagad daudz vairāk paši organizē sev šāda veida ceļojumus. Bet bieži vien tiek ieguldīts pārāk daudz laika, lai atrastu sev piemērotāko variantu. Piemēram, mana paziņa palepojās man, cik veiksmīgi un lēti sakombinējusi sev ceļojumu uz Honkongu, bet tad atzina tas prasījis sešu dienu darbu! Ja kādam šis process dara prieku, jauki! Man personīgi ir žēl sava laika.

Vēl viena tendence, ka cilvēki neapdomīgi arī uzticas jebkuram piedāvājumam, portālam un vēlāk piedzīvo vilšanos. Lielākajā daļā gadījumu viss ir kārtībā. Man personīgi bija šovasar gadījums, kad mana tante no ASV lidoja uz Latviju. Šurp atlidoja veiksmīgi, bet atpakaļ mēs tantei nopirkām jaunu biļeti, jo radušos sarežģījumus nebija iespējams atrisināt, zvanot uz norādītajiem telefoniem, uz kuriem atbildes mums sniedza Indijā strādājoši operatori.

Pirms gadiem dzirdējām, kā viss būs tiešsaistē, bet tā nav un nebūs! 40% cilvēku ceļojumus rezervē ar aģentūru palīdzību, līdzīga tendence saglabāsies.

BalticTravelnews.com: Kas ceļojumu aģentūras tehnoloģiju ziņā varētu sagaidīt nākotnē, vai mākslīgais intelekts varētu pastāvēt?

Sanita Rugina: Gan jau būs arī mākslīgais intelekts, kur tas paliks?! Domāju, ka vēl vairāk attīstīsies iespējas sekot potenciālā klienta darbībām, ja vien viņš ir internetā ieinteresējies par kādu no mūsu piedāvājumiem. Tiešsaistes rezervēšanas iespējas noteikti attīstīsies vēl vairāk. Piemēram, jau pašreiz, pašiem meklējot lielu kompāniju mājaslapās piedāvājumu, tagad var būt tā, ka, apskatoties pirmoreiz, ir viena cena, bet otrreiz jau augstāka – sistēma saprot, ka tev ir interese, tātad var palielināt cenu. Vienīgi varu ieteikt meklēt gala cenu jau no citas IP adreses. Tiešsaistē biznesa cīniņš ir diezgan liels. Tas viss var aiziet galējībās, un man zināma ļoti liela ceļojumu aģentūra ar galveno biroju Rumānijā, kura nesen bankrotēja, vairs nespējot turēt līdzi šo sistēmu radītajiem procesiem, algoritmiem, ciešot zaudējumus. Noteikti ir vērts jau tagad vairāk domāt par kiberdrošību, kurai netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Kad veidoja internetu, tad nevienam neienāca prātā, ka šo visu varēs izmantot tik plaši un diemžēl arī sliktiem mērķiem.

BalticTravelnews.com: Kādas tendences ir korporatīvu klientu apkalpošanā? Stabilitātes dēļ ceļojumu aģentūras šim jautājumam pievērš aizvien lielāku uzmanību.

Sanita Rugina: Mani vērojumi ir, ka valsts iestādes, kuras galvenokārt ir šī pakalpojuma klienti, neizmanto visu pakalpojumus, ko ceļojumu aģentūra viņiem var sniegt. Tendence ir tāda, ka vairākas ministrijas – mūsu klienti saņem pieeju atsevišķiem rezervēšanas rīkiem, lai pašas varētu operatīvāk saņemt šo pakalpojumu. Tas, vai iestāde spēs sekmīgi izmantot šo pakalpojumu, atkarīgs arī no tā, cik zinoša ir ministrijas atbildīgā amatpersona. Atsevišķas aviokompānijas, apdrošināšanas kompānijas ir sagatavojušas interesantus piedāvājumus tieši korporatīvajiem klientiem, kas arī ir jauna tendence.

Ārzemēs lielām valsts iestādēm ir izstrādāta iekšēja ceļošanas politika – ar ko lidot, kur apmesties, kuru biļeti apstiprina augstāka amatpersona un kuru var apstiprināt bez liekas birokrātijas. Pie mums katram speciālistam, kurš dodas darījuma braucienā, jāsaņem vismaz vairāki apstiprinājumi no augstākstāvošiem kolēģiem. Realitāte ir tāda, ka lidojumu, ja rezervē, tas jāapmaksā ļoti drīz, bet apstiprināšana var ieilgt līdz divām nedēļām, bet biļetes cena jau ir mainījusies.

Iepirkumos valsts iestādes prasa tikai vislētāko piedāvājumu. Diemžēl tā nevar sasniegt labāko rezultātu, jo svarīgi, lai speciālists arī aizlidotu ātri un ērti, nevis galamērķi sasniegtu trīsreiz pārsēžoties. Lētākās biļetes arī nevar atgriezt, ja lidojums nenotiek. Diezgan biežas ir situācijas, kad valsts iestāde atceļ braucienu un nauda par biļeti netiek atgriezta, jo to neparedz aviokompānijas noteikumi, tā kā beigu beigās tomēr sanāk valsts līdzekļu izniekošana. Mēs arī neredzam ilgtermiņa budžetus, tad varētu ilgākam laikam plānot, piemēram, zinot, ka šim darbiniekam gadā ir apstiprināti pieci komandējumi, jau laicīgi tos norezervējot.

Vēl nelāga tendence ir, ka atsevišķas ministrijas iepirkumā noslēdz vienošanos, piemēram, ar piecām aģentūrām. Kad nepieciešams iegādāties konkrētu ceļojumu, valsts iestāde izsūta pieprasījumu uz visām piecām aģentūrām, visas piecas aģentūras strādā, sistēmā tiek veiktas piecas rezervācijas, kas rada zaudējumus aviokompānijai, bet valsts iestādes darbinieks strādā ar piecām aģentūrām, lai salīdzinātu cenas. Tas viss kopumā ir gan valsts, gan privātā sektora resursu izniekošana, jo pārliecināties, ka aģentūra piedāvā labāko cenu un lidojumu var citādos, daudz efektīvākos veidos. Zinu, ka citās valstīs, ja arī strādā ar vairākām aģentūrām, kopējā summa tiek sadalīta proporcionāli. Vispirms iztērē konkrētu summu viena ceļojumu aģentūra, tad nākamā. Pēc tam jau nākamajā gadā var paskatīties, kā katra aģentūra strādājusi, un izvēlēties darbam vienu. Sekmīga savstarpēja sastrādāšanās starp ceļojumu aģentūru un valsts iestādi arī ir svarīga, bet, strādājot ar piecām aģentūrām, ir ļoti grūti izprast pasūtītāja paradumus, prasības utt., jo šāda veida izpratne par klientu rodas tikai ilgtermiņā.

BalticTravelnews.com: Latvija aizvien vairāk tiek starptautiski pārstāvēta. Vai arī valsts iestāžu darbinieki vairāk dodas komandējumos?

Sanita Rugina: Jā, piešķirtie budžeti šim mērķim arī nedaudz ir palielinājušies. Tāpat līdz 2020. gadam mums vēl ienāks Eiropas Savienības līdzfinansējums dažādos projektos. Ja arī tiekam baidīti ar nākamo ekonomisko krīzi, pagaidām man neviens argumentēti nevar paskaidrot, no kā gan tā radīsies?!

BalticTravelnews.com: Diezgan nepatīkams jautājums tūrisma nozarē ir saistībā ar godprātīgu nodokļu maksāšanu. Kā Jūs šo problēmu saredzat?

Sanita Rugina: Piemēram, ja valsts iepirkumu konkursā piedalās vairākas vadošās ceļojumu aģentūras, kurās darbinieku vidējā alga ir ap tūkstoti eiro, bet tāpat piedalās arī mazās aģentūras, kuras maksā minimālās algas, bet konkursā norāda samaksātos 380 EUR kā ceturtdaļslodzi vai pusslodzi, tas nav normāli. Piedaloties iepirkumā, jāiesniedz tikai VID izziņa, kurā jānorāda darbinieku algas salīdzinājumā ar nozares vidējām algām. Ja darbinieks ir noformēts uz ceturdaļslodzi par 380 EUR, tad jau pareizinot šo ciparu ar 4 un iegūstot pilno slodzi, it kā alga nav nemaz tik maza. Taču skaidri saprotams, ka šie darbinieki strādā uz pilnu slodzi, bet oficiālo saņem algu par ceturdaļslodzi, pārējo, acīmredzot aploksnē. Manuprāt, ir skaidri saprotams, kas īsti notiek šajās ceļojumu aģentūrās, un tādas nevar piedalīties valsts iepirkumos. Diezgan bēdīgi, ka valsts iestādes pašas piever acis uz šo situāciju.

BalticTravelnews.com: Kā tirgus ir sadalīts tūrisma aģentūru vidū? Aizvadītajos gados jaunas un spēcīgas aģentūras vairs neparādās.

Sanita Rugina: Par monopolu nevaram runāt, jo pat dažām vadošajām ceļojumu aģentūrām katrai ir tikai kādi aptuveni 14% no tirgus izdevies piesaistīt. Faktiski šie 14% ir tikai pārmaiņus pa gadiem tikai mums un Latvia Tours. Tirgus ir ļoti sadrumstalots.

BalticTravelnews.com: Kā “Kolumbs” sāka darbu?

Sanita Rugina: Sākām birojā Raiņa bulvārī un izplatījām studentiem ISIC kartes, tas bija jaunums! Mēs bijām augstu novērtēti, jo izplatījām 60 000 ISIC kartes, bet valstī bija pavisam 80 000 studentu. 1997. gadā mūs uzrunāja STA Travel, kas izplatīja biļetes studentiem un jauniešiem līdz 26 gadiem. Tām bija ļoti labi nosacījumi, biļetes bija ļoti pieprasītas. 2004. gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ienāca vēl jaunas aviokompānijas, bija pieejami jauni galamērķi un bija jāpārorientējas.

Tirgus bija daudz tukšāks, un mums bija vieglāk nostāties uz kājām. Ja tagad domāju, ko manas meitas darīs nākotnē, tad secinu, ka jebkurā jomā tirgus ir daudz piesātinātāks. Pašreiz izstrādāju doktora darbu, pētot Igaunijas uzņēmējas. Šeit saskaros ar jēdzienu – iespējas izmantošana un to, kāpēc vieni paņem šo iespēju, bet citi to neizdara. Iespējas ir mums visiem! Pirmais – cik mēs tās ieraugām. Otrais – cik mēs tās izmantojam. Abi ir savstarpēji nesaistīti faktori.

BalticTravelnews.com: Ko Jūsu aģentūra plāno sasniegt nākamajos 10 gados?

Sanita Rugina: Palielināt darba efektivitāti – katra darbinieka (izglītojot). Inovācijas nav tikai tehnoloģijas, bet arī, kā es vadu darbiniekus, kā strādā mārketinga speciālists utt. Jebkuram digitālajam risinājumam aizmugurē ir cilvēki, un tehnoloģijas vien neatrisinās mūsu dzīves problēmas. Katrai tehnoloģijai ir vajadzīgs cilvēks, kurš iedod algoritmu. Mums ir pārdošanas punkti lielveikalos “Spice” un “Alfa”, jo tur ir cilvēku plūsma – tāpat kā internetā. Arī nākotnē sekosim klientiem – kurp dosies viņi, turp arī mēs. Kopumā man šis laiks patīk, mēs varam izdarīt ļoti daudz.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nonācāt tūrismā?

Sanita Rugina: Esmu uzaugusi Jaunolainē, Pionieru ielā. Mācījos labi, bet absolūtās teicamnieces sindroms man nebija. Rīgā pabeidzu Rīgas 4. vidusskolu (tagadējo Rīgas Angļu ģimnāziju – red.) un iestājos LU studēt svešvalodas. Jau tad daudz tulkoju, lingvistika man vēl tagad šķiet interesanta. Bez angļu valodas esmu mācījusies arī zviedru un vācu valodu, tas viss ir tik interesanti! Tomēr svešvalodu studijas nepabeidzu, jo iestājos Rīgas Ekonomiskajā augstskolā jeb Zviedru augstskolā. LU paralēli darbojos fondā, kas izplatīja ISIC studentu kartes. Kad šis pajuka, es izpirku daļas un sāku pati tālāk veiksmīgi attīstīt. Sekmīgi veidoju kartei piesaistīto atlaižu tīklu Latvijā. Tad sekoja jau pieminētā studentu lidojumu pārdošana, pamazām biznesam attīstoties tālāk un tālāk.

Tas viss kopā kaut kā tā sanāca, jo īstas skaidrības, ko darīt pēc augstskolas, man nebija. Dzīvē pirmajā vietā man ir ģimene, bet tālākās vērtības – lai man ir interesanti, lai es jūtos neatkarīga. Meitas ir paaugušās, un es izlēmu Lielbritānijā studēt doktorantūrā. Izvēlējos pētīt sievietes uzņēmējdarbībā, jo tas ir par mani. Savukārt tieši Igaunijas uzņēmējas pētīt izvēlējos tāpēc ka, lai arī visdažādākie ekonomikas attīstības rādītāji kaimiņvalstī ir augsti, tomēr dzimumu stereotipiem – ko var un ko nevar darīt sievietes – tur arī ir augsti rādītāji. Veicu kvalitatīvo pētījumu, klātienē intervēju Igaunijas uzņēmējas. Pagaidām vēl neesmu nonākusi līdz darba hipotēzei... Domāju.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raugāties uz Latvijā notiekošo, ka eksaktās zinātnes pamazām tiek izceltas kā pārākas par sociālajām zinātnēm?

Sanita Rugina: Tas tā ir pilnīgi noteikti, turklāt visvairāk valsts finansējums tiek Rīgas Tehniskajai universitātei. Te mēs atgriežamies pie manis pieminētā, cik būtiska loma ir cilvēkam. Valdības prātā ir, ka vislielākā nozīme ir tehnoloģijām, bet tas tā nav! Svarīgākais ir cilvēks, kurš tās vada un rada. Mēs redzam Igaunijas digitālo paradīzi, domājam, ka uzcelsim tādu pašu, bet vai tajā programmētājs ir būtiskākais? Vadošie darbinieki, projektu vadītāji arī nākotnē būs ārkārtīgi svarīgi. Lai cik gudrs ir programmētājs, no tā vien bizness nesanāk – ir vajadzīga pavadošā komanda, kas to visu bīda, organizē, pārdod. Nav pareizi sociālās zinātnes noniecināt, bet Latvijas izglītības sistēma ir atsevišķs jautājums...

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Sanita Rugina: Pludmales volejbols. Pirms laika, slēpojot kalnos, muļķīgi piezemējoties no pacēlēja, saplēsu ceļa saites, vajadzīga operācija. Kad man tai izdosies izbrīvēt laiku, vēl vairāk laika, lai atveseļotos, tad arī noteikti atsākšu spēlēt pludmales volejbolu. Kalnos slēpoju, bet tas nav nopietni saucams par slēpošanu, ja mēs no Latvijas vienreiz gadā uz nedēļu aizbraucam paslēpot. Man patīk arī kinofilmas, teātra izrādes, ceļošana.

BalticTravelnews.com: Ja runā par ceļošanu, kas Jūsos izraisa patīkamu satraukumu, iekšēji kutina?

Sanita Rugina: Esmu tik daudz jau ceļojusi, ka vairs nekas! Esmu ceļojusi pilnīgi visādos veidos un visur – ar autobusu, ar lidmašīnu – plānoti un neplānoti. Viens no foršākajiem maniem ceļojumiem bijis pa Meksiku. Cik šī valsts ir krāsaina, kā katrs štats atšķiras, kā cilvēki staigā tautastērpos! Gribētu vēl aizbraukt uz Austrāliju, Jaunzēlandi, Ķīnu, Japānu, Čīli, Galapagu salām. Man nepatīk tāda mūsu ceļotājiem diezgan raksturīga iezīme – aizbrauc uz kādu valsti un grib paspēt redzēt visu! Tā man nav. Brīnišķīgi, ja kaut ko redzēšu, bet jauki arī tāpat atpūsties un neiespringstu, ja kaut ko nepaspēšu apskatīt.

Man gribētos vēl un vēl aizbraukt uz Ņujorku, jo tajā ir daudz iespēju baudīt kultūru. Metropolitēna opera vien ir ko vērts! Man ļoti aizrauj vietējo dzīves, cilvēku iepazīšana. Piemēram, nesen pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām man bija iespēja pavērot, kā viņi tām gatavojas, cik neuzbāzīgas ir politiskās reklāmas utt.

BalticTravelnews.com: Ar ko Jūs lepojaties Latvijā?

Sanita Rugina: Ar dabu, jo tādas nav nekur! Mums ir tik daudz skaistu vietu, tik daudz ūdens, kas pamazām kļūst par pasaules lielāko bagātību. Latvija ir brīnišķīga vieta dzīvošanai, kuru mēs pietiekami nenovērtējam.

Uzziņa

SIA „Tūrisma aģentūra Kolumbs” ir uzņēmums ar vairāk nekā 19 gadu pieredzi Latvijas tūrisma tirgū.

2013. gadā SIA „Tūrisma aģentūra Kolumbs” iegādājās ceļojumu biroju SIA „Averoja”, tādejādi pēc apgrozījuma kopā ar SIA „Averoja” kļūstot par vadošo tūrisma aģentūru Latvijā.

2001. gadā aģentūrā tika izveidota korporatīvo klientu nodaļa, kas nodrošina profesionālu servisu aģentūras korporatīvajiem klientiem.

“Kolumbs” pārvaldībā ir Latvijā pirmais avio interneta veikals Letasaviobiletes.lv

Trīs biroji – centrālais birojs Elizabetes ielā 65-16, kā arī divi brīvdienu biroji – tirdzniecības centrā „Spice” un tirdzniecības parkā „Alfa”.

Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) biedrs, un kopš 2002. gada SIA „Tūrisma aģentūra Kolumbs” iegūtais IATA aģenta statuss ļauj aģentūrai piedāvāt saviem klientiem visplašāko aviobiļešu klāstu visā pasaulē.

SIA „Tūrisma aģentūra Kolumbs” ir sabiedrības „ITP Travel Management” partneruzņēmums Latvijā. 1985. gadā dibinātā sabiedrība „ITP International Travel Partnership” ir pieredzes bagāta, globāla un strauji augoša alianse, kurā ietilpst uzņēmumi, kas organizē biznesa ceļojumus.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.