LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie viesnīcas «Grand Palace Hotel Rīga» vadītāja Bernharda Loeva

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

Bernhards Loevs (Bernhard Loew) Rīgā dzīvo jau deviņpadsmit gadus, lai gan sākotnēji bija plānojis šeit pavadīt tikai neilgu brīdi. "Grand Palace Hotel Rīga" vadītājs dēvē Rīgu par vienu no Eiropas vislabāk glabātājiem noslēpumiem, norādot, ka ir pienācis laiks atklāt to plašākai pasaulei. Tāpat viņš uzsver, ka viesnīcu vadītāji Latvijā saskaras ar virkni izaicinājumu – konkurenci, ko rada Airbnb, cenu dempingu u.tml., taču atzīst, ka uzlabojumi ir iespējami. Lai tos panāktu, ir nepieciešama uzņēmība, kā arī valsts un privātā sektora sadarbība.

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat to, ka Rīgā aktīvi ienāk jaunas viesnīcas?

Reklāma

Bernhards Loevs: Patiesībā viena no būtiskākajām problēmām tūrisma jomā Rīgā ir pārāk daudz viesnīcu un gultasvietu. Kamēr politikas veidotāji neapzināsies, cik būtiski ir reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, veidosies situācija, kas nav pieņemama nevienam viesnīcu vadītājam vai īpašniekam. Gadā Rīgu apmeklē nepilni četri miljoni viesu, kas ir ļoti maz. Paraugoties uz līdzīgām pilsētām Eiropā, varam redzēt, ka viesu skaits ir vairākas reizes lielāks. Tas ir skaidrs signāls, ka jāsāk ļoti nopietni strādāt pie Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanas. Rīgas viesnīcās kopumā ir aptuveni 8 000 gultasvietu, kuras ir jāaizpilda, turklāt tas jādara ne tikai aktīvajā tūrisma sezonā. Cilvēki ceļo arī ziemā! Neskaitāmi ceļotāji ik gadu apmeklē Norvēģiju, Zviedriju un Somiju, tajā pašā laikā Latvijā cenas ir daudz demokrātiskākas. Rīgā ir Ziemassvētku tirdziņš, kas netiek pienācīgi reklamēts ārvalstu viesiem. Es to zinu, jo biju viens no tā dibinātājiem. Nākamajos gados jādara viss iespējamais, lai viesu skaits Rīgā pieaugtu vismaz par vienu vai pusotru miljonu gadā.

BalticTravelnews.com: Ja paraugāmies Booking.com, varam redzēt, ka cena par naktsmītni visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētas ļoti atšķiras. Nakšņošana Rīgā ir daudz lētāka kā Tallinā. Kāpēc izveidojusies šāda situācija?

Bernhards Loevs: Tāpēc, ka daži viesnīcu īpašnieki nav profesionāļi šī vārda labākajā nozīmē. Viņi atver viesnīcu bez izpratnes par nozari un tad krīt panikā, jo trūkst viesu. Lai uzlabotu situāciju, viņi samazina cenu, radot aplamu situāciju. Raugoties uz šādu rīcību, bieži domāju, kāpēc šie cilvēki darbojas viesnīcu biznesā un kur tas mūs novedīs?! Ja šāda viesnīcas īpašnieka konkurents arī nav profesionālis, viņš rīkosies tāpat un samazinās cenu, kopīgi kropļojot tirgu. Tieši tāpēc vidējās izmaksas par naktsmītni Tallinā ir daudz augstākas nekā Rīgā. Ja cena tiks paaugstināta, taču tajā pašā laikā tiks piedāvāts kvalitatīvs un pārdomāts produkts, bizness no tā necietīs. Par laimi, Rīgā un Latvijā ir arī viesnīcu īpašnieki, kuri ir savas jomas profesionāļi un izprot situāciju. Viņi cenšas saglabāt izmaksas par nakšņošanu noteiktā līmenī, bet, ienākot aizvien jauniem tirgus spēlētājiem, protams, satraukums pieaug.

BalticTravelnews.com: Pēdējā laikā plaši tiek apspriests Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs jeb "Live Riga" un tā darbība. Kā Jūs to vērtējat – kuri ir labākie īstenotie projekti un kuri - ne tie veiksmīgākie?

Bernhards Loevs: Godīgi?! Nevaru īsti atbildēt, jo neesmu pamanījis viņu darbību. Nesaku, ka viņi nav paveikuši neko labu un vērtīgu, taču tas tiek darīts ļoti nemanāmi un tūrisma nozarē par to daudz neesam dzirdējuši. Ja visi kopīgi darbojamies tūrisma un viesmīlības nozarē, vai mums nebūtu jāzina par to, ko dara iesaistītās puses?! Patiesībā tieši tas ir mūsu valsts tūrisma jomas lielākais trūkums – neprasme sevi reklamēt. Lielākoties tas izpaužas tieši valsts un pašvaldību aģentūrās un organizācijās. Viņi nezina, kā reklamēt Rīgu kā tūrisma galamērķi. Pirms dažiem gadiem tūrisma nozares pārstāvjiem bija vairākas tikšanās ar ekonomikas ministru, jo vēlējāmies saprast, ar ko tieši nodarbojas tūrisma attīstības organizācijas. Viņi nezināja, kas notiek privātajā sektorā, bet mēs – kas notiek valsts sektorā. Vēlējāmies sanākt kopā pie viena galda, pārrunāt situāciju un rast idejas, kā popularizēt Rīgu. Pēc vairākām sapulcēm mēs tikām iepazīstināti ar šo iestāžu budžeta pārskatu un tas arī viss. Tūrisma nozares privātais sektors joprojām ir gatavs sadarboties, taču veiksmīgam rezultātam nepieciešama abpusēja vēlme. Pagaidām mēs saņemam skaidru signālu, ka otra puse nevēlas sadarboties.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs vērtējat Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" darbību un ietekmi uz tūrisma nozari kopumā?

Bernhards Loevs: Lidsabiedrība "airBaltic" ir veikusi lielu attīstība ceļa posmu – sekmējusi peļņas pieaugumu, papildinājusi galamērķu klāstu un daudz strādājusi ar masu medijiem, lai par to uzzinātu plašāka sabiedrība. Tas, protams, rada ietekmi uz tūrisma nozari kopumā, jo Latvijas vai Rīgas tēla veidošana sākas tajā valstī, no kuras lidmašīnas dodas uz Rīgu. Ikvienā valstī, no kuras ir lidojums uz Rīgu, "airBaltic" piedāvātā servisa kvalitāte rada pirmos iespaidus par Latviju.

BalticTravelnews.com: Runājot par pirmajiem, kas attiecas uz Rīgu un Latviju kopumā, vēlamies jautāt, kā vērtējat dažādo taksometru kompāniju piedāvājuma kvalitāti?

Bernhards Loevs: Dažreiz esam saņēmuši sūdzības par taksometru cenu vai kvalitāti no tiem viesiem, kuri Rīgā ir pirmo reizi un ir sašutuši par augstajām cenām. Parasti, kad viesi veic rezervāciju, mēs piedāvājam nodrošināt transfēra pakalpojumus no lidostas līdz viesnīcai, atklāti norādot, ka tas būs daudz racionālāk, nekā vienas vai otras taksometru kompānijas pakalpojumi. Tāpat jāpiemin, ka mums ir sadarbības līgums ar kompāniju "Baltic Taxi" un viesi ir ļoti apmierināti ar tās piedāvātajiem pakalpojumiem, cenu un kvalitāti. Melnās avis ir jebkurā nozarē, taču būtiskākā problēma ir tā, ka nereti tieši viņi veido pirmo iespaidu par Rīgu.

BalticTravelnews.com: Šobrīd Latvijā PVN likme viesnīcām ir 12%, kamēr restorāniem joprojām saglabājas 21%. Kā vērtējat centienus panākt, lai arī restorānu jomā tiktu piemērota pazemināta PVN likme?

Bernhards Loevs: Uzskatu, ka PVN likme 21% apmērā restorāniem ir atbilstoša, tāda pastāv daudzviet pasaulē, tikai dažās valstīs tiek piemēroti 18%. Mani vairāk uztrauc valdības plāni paaugstināt PVN viesnīcām. Tā ir būtiska problēma, jo ikvienas Rīgas viesnīcas lielākais konkurents ir Airbnb. Cilvēki, kuri Rīgā piedāvā savus dzīvokļus pilsētas viesiem, nemaksā PVN. Citu pasaules valstu galvaspilsētās pakāpeniski notiek cīņa ar šo fenomenu, piemērojot nodokļu likmes un regulējot to darbību. Vienmēr ir vieglāk paaugstināt nodokļus tiem, kas tos maksā, nekā klauvēt pie nemaksātāju durvīm un panākt, lai arī viņi iziet no tā saucamās pelēkās zonas. Taču tas ir jādara, un tiklīdz valdība uzsāks darbu pie nodokļu nemaksātāju apkarošanas tūrisma un viesmīlības nozarē, būsim pārsteigti, cik daudz papildus līdzekļu ieplūdīs valsts kasē. Rīga nav pilsēta ar zemām cenām un paaugstinot nodokļu slogu, uzņēmēji tiks iegrūsti pelēkajā zonā.

BalticTravelnews.com: Jūs minat, cik būtiski Rīgai ir piesaistīt aizvien vairāk ārvalstu viesus. Kādas ir mūsu būtiskākās priekšrocības, ar ko varam piesaistīt?

Bernhards Loevs: Liela daļa viesu, kas ierodas Rīgā, jau ir bijuši Prāgā, Vīnē, Budapeštā un daudzviet Eiropā, bet Rīga viņiem joprojām ir kas jauns. Patiesībā Rīga ir Eiropas vislabāk glabātais noslēpums. Tiklīdz cilvēki uzzinās, ka tikai divu stundu lidojumā no Rietumeiropas ir pilsēta, kura spēj piedāvāt tik daudz, viesu skaits pieaugs. Pilsēta aug un attīstītās, es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš, paviesojoties Rīgā tikai dažas dienas, negribētu šeit atgriezties atkal un atkal. Mūsu darbs ir palīdzēt spert pirmo soli un atbraukt šurp vismaz uz vienu nedēļas nogali. Tiekoties ar dažādiem veiksmīgiem un izglītotiem cilvēkiem visā pasaulē, bieži dzirdu jautājumu par to, kā tas ir – dzīvot Rīgā? Man nereti jautā, vai šeit ir jauki, kā var atlidot uz Rīgu u.tml.? Parasti atbildu, ka no neskaitāmām pilsētām uz Rīgu ved tiešie reisi, bet par to, vai šeit ir jauki, liecina fakts, ka dzīvoju Rīgā jau deviņpadsmit gadus.

BalticTravelnews.com: "Grand Palace Hotel Rīga" uzņem viesus jau deviņpadsmito gadu. Kā pa šo laiku ir mainījies tirgus kopumā un pati viesnīca?

Bernhards Loevs: Protams, izmaiņas ir vērojamas visur – Rīgā ienāk aizvien vairāk viesnīcas, tostarp lieli un starptautiski spēlētāji, taču tas mūs nesatrauc. Mēs neraizējamies par lietām, ko nevaram mainīt vai ietekmēt. Būtiskākā problēma, kā jau minēju, ir cenu dempings un Airbnb. "Grand Palace Hotel Rīga" gadu gaitā veidojusi spēcīgu saikni ar viesiem, radot tādus apstākļus, lai viņi vēlētos atgriezties atkal un atkal. Ir viesi, kuri viesojušies pie mums pat 130 reizes, un viņi atgriezīsies, neraugoties uz to, cik jaunas viesnīcas Rīgā tiks uzceltas. Arī šo sezonu esam iesākuši labi, nav plānoti cenu samazinājumi un noteikti turpināsim darbu, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitāti.

BalticTravelnews.com: Kāda ir "Grand Palace Hotel Rīga" atslēga viesu piesaistē?

Bernhards Loevs: Lai atbildētu uz šo jautājumu, jārunā par visu viesnīcu grupu kopumā, kas aizsākās Tallinā. Pirms nepilniem divdesmit gadiem Igaunijā nebija nevienas pieczvaigžņu viesnīcas. Nekustamo īpašumu kompānijai piederošas trīs senas ēkas Tallinas vecpilsētā, būvētas 15. vai 16. gadsimtā, bija kā radītas šādai viesnīcai. Tā tika izveidota pirmā pieczvaigžņu viesnīca - "Schlössle Hotel Tallinn". Tad sekoja "St. Petersbourg Hotel Tallinn", kuras izveidei arī izdevās iegādāties vēsturisku ēku. Patiesībā tas ir viens no mūsu vadmotīviem – izvēlēties ēkas, kurām ir sena un bagāta vēsture. 1997. gadā es ierodos Tallinā, lai vadītu "Radisson Blu Hotel Olumpia". Jau pēc gada man piedāvāja pievienoties kompānijai, kas veidoja "Schlössle Hotel Tallinn" un "St. Petersbourg Hotel Tallinn", ar domu, ka drīzumā līdzīgas viesnīcas būs arī Rīgā un Viļņā. Es piekritu šim izaicinājumam un jau 1999. gada vasarā sāku regulāri ceļot uz Rīgu. 2000. gada maijā mēs jau vērām durvis viesiem. Iemesls, kādēļ viesnīca nodēvēta tieši par "Grand Palace Hotel Rīga", ir vēlme ceļotājus atsaukt atmiņā senatnē, ļaujot paviesoties pilīs ar oranžērijām, izbaudīt greznību un ērtības. Tā radās arī mūsu restorāna nosaukums - "Orangerie".

BalticTravelnews.com: "Grand Palace Hotel Rīga" ir slavena arī ar savām krāšņajām ballēm, kas savulaik notika ļoti regulāri. Vai šo tradīciju ir plānots atjaunot?

Bernhards Loevs: Runājot par ballēm, jāsaka, ka darām to joprojām, tikai citā līmenī. Ik gadu pie mums notiek vērienīgs labdarības pasākums "Martas balle", un arī 2019. gada novembra pēdējā sestdienā gaidīsim viesus. Pēdējos piecus gadus mums izdevies veiksmīgi savākt līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamo aprīkojumu dažādām slimnīcām un specializētajām skolām. 2014. gadā par Martas ballē saziedotajiem līdzekļiem tika nodrošināta iespēja maznodrošinātajam ģimenēm gadu nodarboties ar sportu. 2015. gadā - Rīgas Austrumu Universitātes klīniskās slimnīcas 16. neiroķirurģijas nodaļai tika nopirkts binokulārais mikroskops un pneimatiskais smadzeņu urbis. 2016. gada ballē saziedotie līdzekļi tika novirzīti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas onkohemotoloģijas nodaļai, lai iegādātos vēnu meklētājus, elektroniskos zīdaiņu svarus, pulsoksimetrus, profesionālos digitālos asinsspiediena mērītājus, pretizgulējuma spilvenus un digitālos laboratorijas svarus. Savukārt 2018. gadā tika atbalstīta Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem, iegādājoties muzikālo ūdens gultu un skaņas kasti ar krāsu funkcionalitāti, savukārt, Rīgas 1. speciālās internātskolas attīstības centram palīdzējām iegadāties neiroloģiski atgriezeniskas saites aparatūru un programmatūru. Redzot ieguldītā darba rezultātu, sajūtas ir neaprakstāmas. Uzskatu, ka mūsu pienākums ir ne tikai ņemt, bet arī sniegt palīdzību citiem. Turklāt šis pasākums ir arī zināms atgādinājums par būtiskiem vēstures notikumiem, jo balles nosaukums ir cieši saistīts ar kādas vienkāršas izcelsmes meitenes vārdu, kas nāca no Livonijas un vēlāk kļuva par Krievijas imperatori. Daudzi vēsturiski fakti liecina, ka līdz 12 gadu vecumam Marta dzīvoja Rīgā. Vēlāk viņa tika audzināta mūsdienu Alūksnē pie Ernsta Glika, bet 1724. gada maijā Martu kronēja un viņa kļuva par Krievijas Imperatori Katrīnu I. Šī gada līdzekļu vākšanas mērķis izvēlēts sadarbībā ar Sergeja Jēgera labdarības fondu.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs pats nonācāt tūrisma nozarē?

Bernhards Loevs: Esmu no Austrijas, piedzimu Vīnē, bet uzaugu kalnu reģionā netālu no Zalcburgas. Jau no bērnības man ļoti patika gatavošana - ikreiz, kad mamma vai vecmamma gatavoja, biju blakus un gaidīju iespēju palīdzēt vai vismaz pagaršot. Piecpadsmit gadu vecumā man paveicās iegūt prakses vietu "Hotel Imperial" Vīnē. Katru gadu viņi uzņēma tikai astoņus mācekļus un man tika dota iespēja būt vienam no viņiem. Pamēģinot darbu virtuvē, ātri sapratu, ka tas tomēr nav domāts man. Ļoti pietrūka kontakta ar viesiem, tāpēc atkārtoju praksi vēlreiz, tikai jau viesmīļa arodā. Nokārtojot valsts eksāmenu, ziemā sāku strādāt slēpošanas kūrortā. Darbu tūrisma nozarē uz laiku pārtrauca dienests, kura ietvaros devos arī ANO īstenotajā misijā uz Kipru. Pēc dienesta, atgriežoties Austrijā, sapratu, ja vēlos veidot karjeru tūrisma nozarē, man jāuzlabo angļu valodas zināšanas. Ar kolēģa palīdzību uzrakstīju aptuveni sešdesmit pieteikuma vēstules viesnīcām no Ķīnas līdz pat ASV. Drīz pēc tam saņēmu darba piedāvājumu no viesnīcas Bermudu salās. Tur nostrādāju trīs gadus, teicami apguvu angļu valodu un devos strādāt uz Ņujorku. Pēc tam sekoja darba pieredze Atlantiksitijā (Ņūdžersijā). Biju komandā, kura strādāja pie divu vērienīgu kazino kompleksu atvēršanas, atbildēju par 11 restorāniem un manā pakļautībā bija 560 darbinieki. Saskaroties ar darbinieku trūkumu, kopā ar citu kolēģi no Austrijas atvērām viesmīlības skolu, un tā kā man jau bija bakalaura grāds nozarē, sāku apmācīt studentus. Vairāk nekā trīs gadus strādāju ar studentiem, bet nespēju pierast, ka man ir tik daudz brīva laika, un atgriezos nozarē. Saņēmu piedāvājumu atkal dodies uz Bermudu salām, kam piekritu, jo biju paguvis iemīlēt to vietu. Esot Bermudu salās otro reizi, saņēmu piedāvājumu atgriezties Austrijā, kur Vīnē tika dibināta jauna viesnīcu nozares kompānija ar mērķi ienākt bijušo Padomju Savienības valstu tirgū. 1989. gadā atgriezos Austrijā un aktīvi sāku viesoties Tbilisi, Almati, Novgorodā, Polijas pilsētās un toreizējā Čehoslovākijā, kur bija plānots atvērt viesnīcas. Kopā ar komandu atvērām pirmo ārzemju viesnīcu Prāgā, kam sekoja Karlovi Vari. Personiskas pārmaiņas dzīvē radīja vēlmi doties uz Krieviju, kā rezultātā nonācu Sanktpēterburgā, kur plānojām jau nākamo viesnīcu. Jāpiezīmē, ka pa šo laiku bijām paguvuši atvērt viesnīcas arī Almati un Tbilisi. Pēc viesnīcas atvēršanas Sanktpēterburgā devos uz Maskavu, kur kādu laiku vadīju viesnīcu, līdz saņēmu piedāvājumu doties uz Tallinu. Viesnīcu īpašnieki Igaunijā tolaik meklēja vadītāju, kurš spētu ieviest starptautiskos standartus. Pakāpeniski nonācu arī Rīgā un biju plānojis šeit palikt divus vai trīs gadus, bet sanāca nedaudz vairāk. Vienmēr esmu teicis, ka pats svarīgākais katrā valstī vai vietā ir cilvēki. Ja cilvēki ir lieliski, noteikti ir vērts palikt.

BalticTravelnews.com: Vai arī Jūsu sieva darbojas tūrisma nozarē?

Bernhards Loevs: Nē, mana sieva nestrādā nedz pie manis, nedz viesnīcu nozarē kopumā, bet viņa ir labākais tēla veidotājs, kādu viesnīcas vadītājs var vēlēties. Neraugoties uz to, ka "Grand Palace Hotel Rīga" komandā ir ļoti daudz spēcīgu mārketinga un sabiedrisko attiecību profesionāļu, ir lietas, kas ir pa spēkam tikai manai sievai. Ja mēdz teikt, ka aiz katra izcila vīrieša stāv izcila sieviete, tad manā gadījumā tā patiešām arī ir. Ir daudz piemēru, kur manai sievai izdodas tas, kas neizdodas man – ja vēlos uzsākt sadarbību ar jaunu partneri un nekādi neizdodas organizēt tikšanos, vienmēr jautāju sievai, vai viņa ir pazīstama ar attiecīgā uzņēmēja sievu? Bieži vien tieši caur sievu un viņas paziņu loku, izdodas izveidot veiksmīgas sadarbības pirmsākumus. Ļoti novērtēju to, ka viņa netieši ļoti daudz palīdz man un biznesam.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Bernhards Loevs: Man ir daudz hobiju – viena no lielākajām mīlestībām vienmēr ir bijusi lidošana un lēkšana ar izpletni. Patiesībā, dzīvošana dažādās valstīs lielā mērā arī ietekmē, kas ir mans tā brīža hobijs. Dzīvojot Bermudu salās, kur var nokļūt tikai pa ūdensceļiem, man nebija iespējas lēkt ar izpletni, tāpēc aizrāva braukšanu ar vējdēli. Tā kā mani vienmēr ir sajūsiminājis ātrums, izmēģināju arī braukšanu ar ātrumlaivām un piedalījos sacensībās. Dzīvojot ASV, ieguvu helikoptera pilota licenci un, papildus tam, sāku aizrauties ar golfu. Pēc ASV sekoja Krievija, kur golfa attīstība tikai sākās un nebija daudz laukumu, bet bija iespēja atsākt lēkšanu ar izpletni. Pārceļoties uz Tallinu, tiku aicināts atbalstīt ātrumlaivu sacensības, kam ar prieku piekritu, un arī pats startēju. 2011. gadā ieguvu Baltijas un Eiropas čempiona titulu ātrumlaivu sportā un izcīnīju šo godalgu arī Itālijā. Latvijas skaistā daba pamudināja mani atgriezties pie hobija, ko aizsāku vēl dzīvojot ASV – medībām. Vēl viens mans hobijs ir arī motocikli, taču ikdienā laika ir tik daudz, cik ir, un nav iespējams vienlaicīgi nodarboties ar visiem vaļaspriekiem. Šobrīd visaktīvāk nodarbojos ar medībām, motobraukšanu un lidošanu. Pērn pat piedalījos aviošovā "Wings Over Baltics", lidojot kopā ar reaktīvo lidmašīnu komandu "Baltic Bees".

BalticTravelnews.com: Ja Jums gadu vajadzētu nodzīvot kādā valstī, kuras trīs valstis Jūs izvēlētos un kāpēc?

Bernhards Loevs: Viena no valstīm noteikti būtu Malaizija – kādreiz ļoti bieži tur viesojos un esmu saticis daudz lieliskus cilvēkus. Zinu, ka šis skanēs savādi, ņemot vērā, ka dzīvoju Latvijā, bet man patīk, ja visu gadu ir viens gadalaiks. Spēju labi panest karstumu un Malaizijas klimatu. Otra vieta būtu Bermudu salas – divas reizes esmu tur dzīvojis, labi pārzinu šo vietu un arī kontakti joprojām ir saglabājušies. Kā trešo vietu es izvēlētos Tanzāniju – esmu tur bijis, tā ir salīdzinoši droša valsts dzīvošanai, daba ir skaista un tīra, un man ļoti patīk galvaspilsēta Dāresalāma. Pavisam netālu atrodas skaista sala ar ļoti bagātu vēsturi – Zanzibāra. Tā ir pasakaina vieta, kas vēl nav pārpildīta ar lielu tūristu skaitu. Vēsturiski tā piederējusi Osmaņu impērijai un bijusi viena no centrālajām vergu tirdzniecības vietām.

BalticTravelnews.com: Kuras trīs vietas Latvijā Jūs noteikti ieteiktu apmeklēt ārvalstu viesiem?

Bernhards Loevs: Mani pašu pozitīvi ir pārsteigušas vairākas vietas. Abstrahējoties no politikas, gribētos pieminēt Ventspili kā ļoti sakoptu un skaistu pilsētu ar virkni tūrisma objektu. Vēl noteikti vērts apmeklēt nelielos ciematus Latgalē, aiz Daugavpils. Man ļoti patīk Krāslava – daba tās apkārtnē ir lieliska, ūdens ir kristāldzidrs un tur ķertās zivis garšo pavisam citādāk. Apskates vērtas vietas ir arī Kukšu muiža Tukuma novadā un Ventas rumba Kuldīgā. Tikai jāizvēlas īstais laiks, kad var vērot lēkājošas zivis.

BalticTravelnews.com: 2011. gadā Jūs kļuvāt par Gada cilvēku tūrismā, iegūstot nomināciju naktsmītņu biznesa kategorijā. Kā vērtējat šo apbalvojumu?

Bernhards Loevs: Tas ir liels gods – kļūt par gada cilvēku tūrismā. Tas bija negaidīts pārsteigums, taču vienlaikus jāsaprot, ka ikvienam, kurš saņem šo balvu, tiek uzlikta arī liela atbildība. Ir jāturpina demonstrēt labu sniegumu un aktīvi jāiesaistās nozares darbā kopumā. Šī balva palīdz atvērt jaunas durvis un mani tā netieši ir mudinājusi darīt un sasniegt vairāk.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)