LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie kvasa un iesala dzērienu biedrības «Alus brālība» vadītāja Andreja Šikora

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

Kvasa un iesala dzērienu biedrība "Alus brālība" Andreja Šikora vadībā apvieno alus kultūras entuziastus, izglīto sabiedrību par alus kultūru, un viens no tās redzamākajiem darbiem ir Alus festivāls Vērmaņdārzā, Rīgā, kas katru gadu pulcē arī tūkstošiem tūristu ne tikai no Eiropas, bet arī citiem kontinentiem. (Intervijas tapšanā Travelnews.lv redakcija saka paldies par viesmīlību viesnīcai Grand Poet Hotel!)

Reklāma

BalticTravelnews.com: Cik tālu mēs varam ielūkoties Latvijas alus vēsturē? Kāda ir bijusi tā ražošanas pēctecība?

Andrejs Šikors: Cariskās Krievijas laikā Rīga bija viena no četrām alus rūpniecības lielvalstīm Eiropā. Tolaik Latvijā bija vairāk nekā 600 alus brūži! Latvijā pastāvēja alus pudeļu ražotnes, etiķešu tipogrāfijas. Naukšēnu brūzis tolaik ražoto porteri piegādāja cara galmam.  

BalticTravelnews.com: Lai labāk saprastu kontekstu, ko tajā laikā vēl dzēra, cik liela loma bija alum?

Andrejs Šikors: Bija arī stiprāks alkohols, zāļu uzlējumi, Eiropā pazina vīnus. Tur ir tā sauktais Vīna ceļš, no kura uz dienvidiem lielākā cieņā ir ogu – vīnogu vīns, bet uz ziemeļiem - alus. Vācija, Čehija, Lielbritānija, Skandināvija, Īrija ir izteiktas alus valstis, bet Itālija, Spānija, Francija ir vīna zemes.  

Vēlāk Latvijas brīvvalsts laikā arī alus rūpniecība bija diezgan spēcīga, kam sekoja kritums padomju gados. Vecās alus darītavas tika nacionalizētas, tomēr tika izveidotas jaunas, piemēram, alus darītava "Rīga" ar vairākiem cehiem, kā arī alusdarītava "Vārpa". Kolhozos bija pa kādai alus darītavai – Bauskā, Brenguļos, Lielvārdē. Latvijas neatkarības atjaunošanai sekoja laiks, kad Latvijā strādāja 16 alus darītavas, bet tagad jau ir vairāk nekā 60.  To skaits turpina palielināties.

BalticTravelnews.com: Vai ir definīcija labam alum?

Andrejs Šikors: Kas ir garšīgāka – restorāna vai vecmāmiņas karbonāde? Līdzīgi ir arī ar alu.

Vācu alus tīrības likums pasaka, ka īsts alus var būt tikai no ūdens, rauga, miežiem un apiņiem. Pasaule mainās, un arī alus mainās. Tagad varam baudīt alu, kas gatavots ar dārzeņiem, augļiem un pat skujām vai brīvā dabā augošiem augiem.

BalticTravelnews.com: Kā patērētājs var būt pārliecināts, ka konkrētajā alū nav izmantota kāda ķīmija?

Andrejs Šikors: Alus šķirnes piedalās dažādos konkursos, kuros saņem medaļas. Šie kvalitātes konkursi arī parāda, cik labs ir katrs alus. Tas ir mīts, ka alu ražo no pulverīša vai koncentrāta. Jā, ir labāki un sliktāki iesali, labāki graudi, sliktāki graudi vai apiņi, bet visi ražotāji ražo pēc līdzīgas tehnoloģijas.

Viena no svarīgākajām alus sastāvdaļām ir ūdens. Mūsdienu tehnoloģijas palīdz sagādāt tādu ūdeni, kāds nepieciešams labam alum – notiek destilēšana, vēlāk pievieno vajadzīgos sāļus un minerālus.

BalticTravelnews.com: Par ko liecina īsāks vai garāks alus derīguma termiņš?

Andrejs Šikors: Tas atkarīgs no tehnoloģijas. Pasterizējot alu, var iegūt gan tādu, kas stāvēs ilgi, gan tādu, kas būs lietojams īsāku laiku. Līdzīgi kā ar pienu. Katrs ražotājs nosaka savam alum termiņu, kurā tas nesaskābs. Protams, tālāk daudz atkarīgs arī no alus uzglabāšanas. Kvalitāte mainīsies, ja, piemēram, alus veikalā ilgstoši stāvēs tiešos saules staros, nevis tumšā un vēsā vietā.

BalticTravelnews.com: Ir pudeļu alus un restorānos lejamais alus. Vai atšķiras to kvalitāte?

Andrejs Šikors: Tā neatšķiras gandrīz ne ar ko, tomēr stikla tarā alus saglabājas vislabāk.

BalticTravelnews.com: Kā proporcionāli sadala alu Latvijā, ja ņem vērā tā iepakojumu?

Andrejs Šikors: Viss atkarīgs no dzīves līmeņa un turīgākās valstīs alu vairāk pērk stikla pudelēs. Latvijā dzīves līmeņa un alus pārdošanas rādītāji lielā mērā saskan ar šo faktoru, jo alus visvairāk tiek pārdots plastmasas pudelēs. Divlitrīgajās plastmasas pudelēs likums šobrīd jau aizliedz ražot alu, bet vienalga plastmasas iepakojums ir pirmajā vietā. Tad seko alus skārda bundžās, kas arī ir lēts iepakojums. Tikai noslēdzošās šajos rādītājos ir stikla pudeles un procentuāli maz pārdotais lejamais alus.

Vācijā, Čehijā šie rādītāji ir pilnīgi pretēji, jo visvairāk alu lieto pie ēdienreizes ārpus mājām – restorānos, krodziņos, kafejnīcās. Tur tas ir normāli doties paēst uz šādām vietām vairākas reizes nedēļā.  

BalticTravelnews.com: Vai Latvijas alus brūži ir pieejami apskatei arī tūristiem un vai viņi var iepazīties ar alus darīšanas procesu?

Andrejs Šikors: Alus nozarē šis ir sāpīgs jautājums. Ir dažas alus darītavas, kuras savu ražošanu ir izveidojušas tādu, ka tā ir interesanta arī apmeklētājiem. Spilgts piemērs ir "Valmiermuižas alus", kur sāka uzņemt tūristus un saredzēja, ka šāds pakalpojumus nes labus ieņēmumus. Tā ir vieta, kur garām brauc daudz ceļotāji no ārzemēm un viņi labprāt piestāj, apskatās brūzi, pagaršo alu un aizbrauc tālāk apmierināti. Arī "Aldaris" izveidoja ekspozīciju, ko parādīt tūristiem. Vēl ekskursijas ir alus darītavā "Brālis", "Bauskas alus" u.c.  Mazie ražotāji pamazām sāk vadīt ekskursijas.

Kopumā par šo būtu jādomā vairāk, lai notiktu ne tikai alus ražošana, pārdošana, bet brūža saimnieki vairāk pievērstu uzmanību arī ražotnes izskatam, apmeklētāju izglītošanai par alu. Cilvēki jau negrib redzēt tikai cinkotās alus tvertnes un baltā halātā pastaigāt pa sterilo ražošanas telpu. Vajadzīga pievienotā vērtība – jāveido apmeklētājam interesants tūrisma produkts.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet vēl par kādiem labiem alus darītavu piemēriem, kur cilvēki dodas ar interesi!

Andrejs Šikors: Kā jau minēju, labas ekskursijas ir alus darītavā "Valmiermuiža", kas atrodas vēsturiskā ēkā, bet ražotne ir jauna, blakus tai ir neliels restorāns. Šis ir kvalitatīvs tūrisma produkts un Vidzemes apceļotāji savā maršrutā labprāt iekļauj alusdarītavas apmeklējumu. Redzam, cik saistošus un skaistus alus muzejus izveidojuši pasaulē zināmie alus zīmoli. Katram alus brūzim ir stāsts, tikai jāprot to izcelt un izstāstīt!

BalticTravelnews.com: Vai Latvija galvenokārt ir alus eksportētāja vai importētāja? Kādas ir tendences, raugoties nākotnē?

Andrejs Šikors: Diemžēl aizvadītajos gados Latvija importē vairāk nekā pusi no šeit patērētā alus. Pat "Lāčplēša alus", "Līvu alus", pamatā gandrīz visa "Aldaris" produkcija tiek ražota Lietuvā, Igaunijā. Ja skatāmies uz visu rūpniecību Latvijā, tad tendences ir līdzīgas – tā tiek izvesta ārpus valsts, jo diemžēl ražošana Latvijā netiek atbalstīta.

BalticTravelnews.com: Zināmā mērā tā varētu būt patērētāju maldināšana, jo daudzi noteikti aizvien pērk šos iepriekš nosauktos alus ar domu, ka tos ražo Latvijā. Alus tomēr ir dzēriens, ka saistās ar patriotismu...

Andrejs Šikors: Likums paredz, ka uz iepakojuma ir norādes par ražošanas vietu, bet tās ir dažādas. Citi norāda, ka šis alus ražots Eiropas Savienībā, uz cita ieraudzīsiet, ka "Cido grupa" vai "Aldaris" ir tā izplatītājs u.tml. Latvija ir pārāk maza, lai noslēptu, ka viens vai otrs produkts tiek ražots ārzemēs. Ja cilvēkam interesē, viņš tāpat uzzinās patieso ražotāju.

BalticTravelnews.com: Kā izdzīvo tie alus darītāji, kuri gatavo alu vēl pēc sentēvu metodēm, darina alu koka kublos? No tūrisma viedokļa viņi ir īpaši interesanti.

Andrejs Šikors: Tādi ir vairāki mazie brūži, kur alu vāra, pamatā pielietojot roku darbu. Jā, šie ali nav lielveikalu plauktos, bet aldara ģimenes iztikai pietiek arī ar šādu apjomu. Diemžēl valsts atbalstu šiem unikālajiem ražotājiem nevar dabūt, jo no valsts institūcijām vienmēr ir atbilde, ka alus ir alkohols, un aldara darbs netiek atbalstīts, neskatoties uz to, ka tas ir vēsturiski tradicionāls amats Latvijā. Gluži pretēja valstiskā pozīcija ir citviet Eiropā - tur lepojas ar saviem aldariem.

BalticTravelnews.com: Alus un svētki – kā Jūs raksturotu šos pasākumus?

Andrejs Šikors: Katrā valstī ir kādi nacionālie alus svētki, kas pulcē tūkstošiem vai pat miljoniem apmeklētāju. Baltijas valstis alu godā Vasaras saulgriežos. Jāņos alus ir unikāls produkts un tas tiek lietots pastiprināti, to godā pat alus nedzērāji. Jūnijā gandrīz visas alus darītavas tiek iztukšotas, noliktavās pēc tam svilpo vējš.

BalticTravelnews.com: Kuras valstis pasaulē virza alus ražošanas tendences?

Andrejs Šikors: Pasaules mērogā alus lielvalsts ir Beļģija, kur alus ir vienlīdz stiprs valsts zīmols kā Briseles Čurājošais puisēns jeb Briseles Manekens. Attieksme un valsts mārketings aizvadītajos gados ir mērķtiecīgi darījuši savu, pirms kādiem 30 gadiem alus tur nemaz vēl nebija tik populārs.

Nesen biju Briselē, kur pilsētas centrālajā laukumā blakus rātsnamam notika beļģu alus dienas. Bavārijā Oktoberfest dienā apmeklē vairāk cilvēku, nekā Latvijā ir iedzīvotāju! Festivāla laikā lielie valsts brūži pārdod trešdaļu no gadā realizētā alus apjoma. Pamēģiniet Minhenē šī festivāla laikā atrast brīvu numuru viesnīcā! Tas nav iespējams.

Tāpat toni alus nozarē nosaka Lielbritānija, Īrija, jo tur ir spēcīgas alus dzeršanas tradīcijas.

BalticTravelnews.com: Vai ir sajūtama konkurence starp alus un vīna ražotājiem?

Andrejs Šikors: Es neko tādu neesmu Eiropā novērojis. Katram ir savi patērētāji.

BalticTravelnews.com: Kāds ir alus taras tilpums?

Andrejs Šikors: Jebkurai precei ir svarīgs tās iepakojums. Ja vīnu pieņemts pildīt pamatā 0,75 l pudelēs, tad alu 0,33 l vai 0,50 l. Pēdējā laikā populārs alus tilpums ir angļu 1 pinte, kas ir nedaudz vairāk par puslitru, bet cena paliek nemainīga.

BalticTravelnews.com: Cik svarīgi ir trauki, kuros pasniedz alu? Cik izplatīta ir ar alu saistītās atribūtikas kolekcionēšana?

Andrejs Šikors: Alus nozarē kolekcionēšana ir diezgan populāra. Redzam, ka kolekcionē alus glāzes, kausus, skārda bundžas, pudeļu korķīšus, pudeles un to etiķetes, glāžu paliktnīšus u.tml. Latvijā ir vairāki pasaules mēroga kolekcionāri, kuru kolekcijas reti tiek parādītas publiski.

No "Alus brālības" ir izaugusi biedrība "Alus fans". Tajā ir sapulcējušies aptuveni 30 kolekcionāri. Piemēram, Arnis Šimens ir ievērojams alus pudeļu korķīšu kolekcionārs Latvijā. Viņam ir vairāk par 20 tūkstošiem korķīšu no visas pasaules. Jānis Dišlers ir ievērojams alus pudeļu etiķešu kolekcionārs. Raimonds Zaķītis savukārt izveidojis lielāko kolekciju ar Latvijas alus atribūtiku, par viņa kolekciju rakstījām arī šī gada Alus avīzē. Dažiem kolekcionāriem no Lietuvas, Krievijas kolekcijās ir vairāk Latvijas vēsturē ar alu tapušās lietas nekā mūsu kolekcionāriem, kas saistīts ar ekonomisko situāciju. Atsevišķas etiķetes var maksāt pat vairākus simtus eiro.

Reizēm kolekcionāri tomēr parāda savu veikumu, piemēram, Latvijas Kara muzejā 2011. gadā bija kolekcionāra Gunta Avotiņa kolekcijas izstāde. Starptautiskās pārtikas ražotāju izstādes Riga Food laikā pēdējos gados ir alus kolekcionāriem veltīts stends, kuru veido biedrība "Alus fans".

"Alus brālībai" ir projekts, lai izveidotu Latvijas alus muzeju, bet tas viss saistīts ar nepietiekamām finansēm. Valstij grūti uzturēt jau esošos muzejus. Alus muzeja uzturēšanai gadā pēc mūsu aprēķiniem vajadzētu ap 200 000, bet izveidei gandrīz miljonu eiro. Tas nevar atmaksāties tikai no biļešu tirdzniecības.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet vairāk par Alus festivālu "Latviabeerfest", kas katru gadu notiek Vērmaņdārzā, Rīgas centrā!

Andrejs Šikors: Alus festivālu izvērtēšanas kritēriji ir patērētais alus daudzums, pēc kura mūsu organizētais varētu varbūt iekļauties pirmajā desmitniekā. Pēc dienu skaita esam otrā vietā Eiropā pēc slavenā "Oktoberfest", jo nākamgad Alus festivāls esošo piecu dienu vietā notiks jau deviņas dienas. Ja vērtē pēc norises vietas, tad mūsu Alus festivāls vienīgais notiek galvaspilsētas centrā, skaistā parkā. Tieši vide dod pievienoto vērtību mūsu organizētajam Alus festivālam "Latviabeerfest", un tādējādi ir iespēja teikt, ka šis ir skaistākais Alus festivāls Eiropā un mēs - Latvija - varam ar to lepoties.

BalticTravelnews.com: Katru gadu Jūs saskaraties ar komentāriem no cilvēkiem, kurus neapmierina, ka uz vairākām dienām tiek slēgts publisks parks Rīgas centrā.

Andrejs Šikors: Ar katru gadu šādu komentāru skaits samazinās. Ik pa diviem gadiem Alus festivāls sakrīt ar laiku, kad maija beigās valstī notiek pašvaldību vai Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to uz kopējā neapmierinātības viļņa tiek arī mums. Vērmaņdārzs nav tik liels, lai nevarētu apiet tam apkārt. Mēs netraucējam cilvēkiem, kuri ikdienā dodas uz darbu un mājup. Turklāt īpaši domājam par vecāku iemīļoto rotaļlaukumu, kuram tiek nodrošināta brīva piekļuve.

Jāņem vērā, ka pilsēta no festivāla "Latvibeerfest" iegūst arī materiāli. Parks tiek intensīvi uzkopts, tiek pastiprināti nodrošināta kārtība un apmeklētāju drošība, darba un ienākumu netrūkst taksistiem, kā arī apkārt esošajiem ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem. Arī viesnīcas šajā laikā ir piepildītas. Šajās dienās alu bauda tūkstošiem cilvēku, un vairāk nekā puse Alus festivāla apmeklētāju ir ārzemnieki. Viņi ierodas ne tikai no Eiropas, bet arī Austrālijas, ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem u.c. tālām valstīm.

BalticTravelnews.com: Cik zināms, "Oktoberfest" tiešā veidā nepārdod ieejas biļetes, bet Rīgā uz Alus festivālu tās ir nepieciešams iegādāties. Kādēļ tā?

Andrejs Šikors: "Oktoberfest" sevī iekļauj vairākus pasākumus. Vienā ir teltis, alus, desas, kurā ir galda vietas rezervācijas maksa uz konkrētu laiku. 90% vietu tiek rezervētas mēnesi pēc katra "Oktoberfest". Tātad, ja interesenti nākamgad vēlas nokļūt šajā festivālā, tad līdz decembrim vēl var mēģināt rezervēt vietu. Pēc tam pirms paša festivāla nedaudz atbrīvojas neizņemtās rezervācijas. "Oktoberfest" publiskajā daļā ir izvietoti karuseļi un citas atrakcijas. Lai pavizinātos panorāmas ratā, pēc biļetes jāstāv rindā aptuveni divas stundas. Atsevišķā daļā ir izvietojušās dažādas Bavārijas mazās alus darītavas, tiek tirgotas smalkmaizītes, darbojas kafejnīcas. Ja vēl pirms gada "Oktoberfest" alus kauss maksāja 10 eiro, tad šogad cena bija jau 14 eiro. Cik zināms, tad šogad tur tomēr samazinājās pārdotā alus daudzums. Protams, ka pasaulē valdošās tendences drošības jomā ir izaicinājums arī "Oktoberfest" organizatoriem.  

BalticTravelnews.com: Kas ir vajadzīgs, lai Rīgā notiekošais Alus festivāls kļūtu vēl jaudīgāks?

Andrejs Šikors: Alus festivāls ir labs tūrisma produkts, un mēs turpināsim darbu pie tā pārdošanas. Nozīmīgi, ka LIVE RIGA palīdz reklamēt šo pasākumu ārzemēs. Arī LIAA tagad atsaucas mums palīdzēt, saprotot, cik festivāls "Latviabeerfest" ir liels tūristu magnēts.

BalticTravelnews.com: Vai līdzīgi alus pasākumi notiek Igaunijā, Lietuvā?

Andrejs Šikors: Tallinā bija "Olusummer", kas vairāk bija līdzīgs Latvijā notiekošajam mūzikas festivālam "Positivus". Tajā iekļautā ēdināšanas zona bija kā mini alus festivāls. Taču šis festivāls kopš 2018. gada vairs nenotiek. Tallinā notiek arī amatalus festivāls "Tallin Craft Beer Weekend".

Lietuvā ir alus un folkmūzikas festivāls "Amatų, muzikos ir alaus festivalis Pakruojo dvare", bet tas vairāk līdzinās mūsu amatniecības gadatirgum Brīvdabas muzejā, kā arī divi amatalus festivāli telpās, kuros piedāvā craft (amata – red.) alu.

Arī Rīgā pagājušā gadā tika radīti divi jauni pasākumi –  "Riga Craft Beer" un "Riga Poors", kas notiek telpās. Akcents tiek likts uz craft vai amatalu, kura būtība prasa vairāk urbānu vidi.  "Riga Poors" aprīlī notiks H2O zālē, savukārt februārī Latvijas Dzelzceļa muzejā notiks "Riga Craft Beer Weekend".

BalticTravelnews.com: Bavārijā alus svētkos vīrieši un sievietes pulcējas aptuveni vienādā skaitā. Kā ir Latvijā?

Andrejs Šikors: Latvijā šī proporcija ir līdzīga, ar pavisam nelielu vīriešu pārsvaru. Vienīgi varu pateikt, ka festivālā "Latviabeerfest" 51% apmeklētāju ir vīrieši un 49% sievietes. Ikdienā alus nav tik iecienīts dzēriens sieviešu vidū. Aizvien valda arī stereotipi no padomju laikiem, ka inteliģence dzer vīnu, vīri stipro alkoholu, bet alus tas tā vairāk tiem, kuriem nav naudas... Situācija mainās, un Alus brālības uzdevums ir tieši ieguldīt darbu sabiedrības izglītošanā. Alus nozare ir viena no vadošām ražojošām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, kuru pārstāv 60 komersanti. Vai varat daudzas tādas nozares nosaukt, kurā ir tik daudz ražotāju?

BalticTravelnews.com: Vai var izdalīt, kuros novados ir lielākie alus patrioti?

Andrejs Šikors: Tādu pētījumu nav.

BalticTravelnews.com: Jūs teicāt, ka Latvijā ir 60 alus ražotnes, to skaits palielinājies tieši aizvadītajos gados. Cik viegli vai grūti ir tukšā vietā radīt alus ražošanas uzņēmumu?

Andrejs Šikors: Diezgan viegli. Pēc maniem vērojumiem mazo brūžu saimnieki vispirms mājās virtuves katlā ir vārījuši alu. Ir tāda kustība – mājbrūvētāju forums KUPLA, kur tiek apspriestas visdažādākās tēmas par alus darīšanas tēmu. Kāds tā vāra, vāra un vienā dienā izdomā, ka jātaisa bizness. Alus darīšana ir grūts un sarežģīts darbs, bet var būt pelnošs bizness. Būtībā katrs entuziasts var mēģināt. Spilgts piemērs ir alus darītava "IndieJānis" Suntažu pagastā. Saimnieks ir alus vārītājs, pildītājs, ekspeditors, grāmatvedis, krodzinieks, ekskursiju vadītājs – viss vienā! Cilvēks, kurš daudzus gadus strādāja Norvēģijas māju būvniecībā, bet ir atgriezies Latvijā un izveidojis ļoti interesantu projektu.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet, ko kuras puses esat nācis, kā izveidojāt "Alus brālību"?

Andrejs Šikors: Esmu rīdzinieks sešās paaudzēs. Pats uzaugu Vecrīgā, bet esmu atgriezies dzimtas mājās Ziepniekkalnā. Absolvēju Rīgas 24. vidusskolu Tallinas ielā, tad Celtniecības tehnikumu. Tālāk devos dienēt Padomju armijā, bet pēc atgriešanās Latvijas Universitātē studēju jurisprudenci. Kopš 1991. gada esmu privātuzņēmējs. Biju akciju sabiedrībā "Ventus", kas savukārt bija "Latvia Tours" dibināts uzņēmums. Nu jau 15 gadus vadu "Alus brālību", kas kā sabiedriska organizācija izveidota alus popularizēšanai.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Andrejs Šikors: Viens no tiem ir ceļošana. Vēl kolekcionēju alus kausus, kuri pie manis nonāk dažādā ceļā. Daudzus man dāvina, zinot manu aizraušanos. Jā, citreiz arī kādu pārvietoju no krogus galda savā kabatā, kas ir diezgan raksturīgi visā pasaulē. Mūsdienās krogi ar to rēķinās, jo alus darītavas piegādā glāzes, kausus, paliktņus jau rēķinoties, ka tie reklamēs viņu produkciju un iepatiksies apmeklētājiem.

BalticTravelnews.com: Cik alus kausu varētu būt Jūsu kolekcijā?

Andrejs Šikors: Neesmu veicis sīku uzskaiti, bet to skaits tuvojas jau 3000. Lielākā daļa ir sapakota, daļu esmu atnesis uz "Alus brālības" biroju. Mana ideja ir tomēr kādreiz izveidot Latvijas Alus muzeju, tad daļa varētu nonākt tur. Iespējams, nākotnē Rīgas dome varētu ierādīt telpas šim muzejam.

BalticTravelnews.com: Vai varat ieteikt kādas labas grāmatas par alu, enciklopēdijas? Vai tajās pieminēts Latvijas alus?

Andrejs Šikors: Jā, tādu nav daudz, bet savulaik grāmatu sarakstīja ar savām alus tēmai veltītām kaklasaitēm slavenais Latvijas Radio žurnālists Imants Austriņš. Profesors Pāvils Zariņš izdeva skaistu grāmatu par alu "Atmiņas kā bites zan un dzeļ…" 1998. gadā. Ir arī jauka grāmata par mūsu alus guru Kārli Zālīti, kuru sarakstīja Vilnis Auzāns. Mūsu kaimiņu kolēģis Zigimantas Šalkauskas no Lietuvas izdeva grāmatu par Latvijas alus darītavu vēsturi "Latvija – alus darītavas, etiķetes, paliktņi 19.g.s.- 1946. gads". Mēs "Alus Brālībā" esam parādā izdot Andra Rankēviča aizsākto, bet neuzrakstīto alus enciklopēdisko izdevumu "Alus ražošana Latvijā", ir arī Lindas Dumpes savulaik izdota grāmata par alu "Alus tradīcijas Latvijā".

Mēs paši vēl neapzināmies, cik liela nacionāla bagātība ir Latvijas alus. Ja ārvalstīs esmu pieņemšanā Latvijas vēstniecībā un man pasniedz spāņu vīnu, tad, manuprāt, kaut kas nav īsti kārtībā. Pamazām šī situācija uzlabojas, zinu, ka Latvijas vēstniecībā Maskavā jau dažreiz pasniedz Latvijas alu. Vēl dažās vietās, taču ar Latvijas alu diplomātiskā līmenī būtu jālepojas vairāk!

BalticTravelnews.com: Cik pats izdzerat alu?

Andrejs Šikors: Es dzeru tikai alu. Ja man gribas veldzēt slāpes, iedzeru glāzi alus. Reizēm, strādājot dārzā, tie ir litrs, pusotrs alus pa dienu. Man automašīnā ir alkometrs un pēc glāzes alus svinīgā pieņemšanā man nekad nav bijis tā, ka es nevarētu braukt. Alkohola saturs alū ir salīdzinoši minimāls. Piemēram, vīnā ir uz pusi augstāks alkohola saturs nekā alū. Alkohols stundā no organisma izdalās ap 0,1 promiles, un glāze laba alus nekad netraucēs dzīvot.

BalticTravelnews.com: Vai ir vēl kāda alus šķirne, ko gribētu, bet nav izdevies pamēģināt?

Andrejs Šikors: Tādas nav. Alus stili ir tūkstošiem, tos nemaz nevar spēt izgaršot. Man tuvākais ir porteris. Rudenī, ziemā to var nogaršot kopā ar kādu kūku, saldējumu. Klasiskās alus šķirnes esmu jau visas pagaršojis. Mani vairs nepārsteidz, no kā tikai negatavo alu.

BalticTravelnews.com: Ja Jums būtu pa gadam jānodzīvo kādā valstī, kuras trīs un kāpēc tās būtu?

Andrejs Šikors: Man ļoti patīk Indonēzija. Esmu bijis Bali, un man tur ļoti gribas atgriezties. Noteikti dotos arī uz ASV, jo tā cilvēka brīvība, kāda ir tur, nav nekur citur pasaulē. Kalifornija, Lielais kanjons un citi dabas brīnumi ir vietas, pa kurām var braukt un braukt... Trešā vieta būtu Polija, jo mūsu ģimenei šī valsts ir mīļa. Esam redzējuši tur daudz – bijuši gan Polijas ziemeļos, bijušajā Prūsijas teritorijā, gan dienvidos – Krakovā. Varšavā ir interesanti. Braucam turp arī vienkārši iepirkties, jo dzīve Polijā ir lētāka.

BalticTravelnews.com: Kuras vietas Latvijā Jums ir mīļākās?

Andrejs Šikors: Mans dārzs Ziepniekkalnā. Nē, nekur citur Latvijā man negribas doties.

BalticTravelnews.com: Kura valsts Jums patīk labāk – Igaunija vai Lietuva?

Andrejs Šikors: Lietuva, jo tā ir tuvāka latviešu mentalitātei. Tā ir pa ceļam uz pieminēto Poliju, un lietuviešu tauta ir pa vidu abām šīm valstīm – savā ziņā līdzīga gan vienai, gan otrai valstij.

BalticTravelnews.com: Kurš no Jūsu dzīves ceļojumiem ir tāds, par kuru sakāt, kas tas bijis labākais?

Andrejs Šikors: ASV apmeklējums. Gandrīz trīs nedēļas pavadījām Losandželosā, izbraukājām Lielo kanjonu, Meksikas robežu.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs plānojat un veidojat savus ceļojumus?

Andrejs Šikors: Mūsu ģimenē tūrisma operators ir mana sieva, kura visu atrod, kopīgi plānojam, sarakstāmies ar viesnīcām, runājam atlaides utt. Reizi, divas dodamies kādā lielākā ceļojumā. Bieži vien internetā var atrast izdevīgus aviokompāniju piedāvājumus, bet jābūt pietiekami mobilam, jāmeklē savienojumu lidojumi. Ja esi elastīgs, ceļošana nav dārga. Diennakti uzturēties Latvijā ir dārgāk nekā lielākajā daļā ārvalstu.

UZZIŅA

• Alus, kvasa un iesala dzērienu biedrību "Alus brālība" mērķis ir apvienot alus kultūras entuziastus vienotā organizācijā, lai izglītotu tās dalībniekus, veicinātu savstarpēju saziņu par noteiktiem alus nozares jautājumiem un sekmētu alus kultūras izaugsmi Latvijā.

• "Alus Brālība" apvieno tos alus un tā tradīciju cienītājus, kuru ikdienas darbs vai brīvais laiks ir saistīti ar alus kultūru un tās popularizēšanu.

• "Alus Brālība" ik gadu nozarei organizē:

- lielākos alus svētkus Baltijā –  Starptautisko alus festivālu "LATVIABEERFEST" Vērmanes dārzā katra  gada maija pēdējā nedēļā;

- augusta beigās, septembra sākumā – ikgadējo  alus sensoro īpašību profesionālo degustāciju, konkursu "Baltic Beer Star";

- aldaru ikgadējā konkursa "Latvijas alus Gada balva" pasniegšanas ceremoniju – katra gada pirmajā februāra piektdienā;

- katru gadu festivāla pirmajā dienā tiek organizēta Baltijas valstu alus darītāju zinātniski praktiskā konference;

- februāra vidū amatniecības alus izstāde – konkurss – "Riga Craft Beer Weekend".

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Alus brālība Latvija

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)