Šovasar pirmo sezonu aizvadījusi jauna izklaide Alūksnes ezerā – ekskursija ar plostu. Kādi iespaidi pēc pirmajām uguns kristībām pašiem organizatoriem, un kā plostošana īsti norisinās, mums pastāstīja plosta saimnieks un kapteinis Jānis Kļanskis un gide Ilona Riekstiņa no Alūksnes Tūrisma informācijas centra:
Travelnews.lv: Kā radās tāda ideja un iespēja Alūksnē kā tāda?
Reklāma
Jānis Kļanskis: Ideja tika aizgūta, noskatīta no drauga, kurš ar līdzīgu plostu vizina cilvēkus pa Balvu ezeru. Draugs neliedza savu padomu, dalījās pieredzē, palīdzēja pie sagatavošanās darbiem un tā arī tapa plosts Alūksnes ezeram.
Ilona Riekstiņa: Plosts Alūksnes ezerā ir šīs vasaras skaistākais hīts - kā balts gulbis, ko pieņēmuši ne tikai paši alūksnieši, bet arī pats ezers un pilsēta jau kā neatņemamu šīs vietas vizītkarti.
Travelnews.lv: Cik sen jau ar to nodarbojaties, un vai lēmums nāca viegli?
Jānis Kļanskis: Šī vasara ir 1. sezona plostam Alūksnes ezerā, taču pazīstama un zināma lieta tā ir jau 4 gadus, kad ar to nodarbojos kopā ar jau minēto draugu Balvos.
Ilona Riekstiņa: Esmu gide kopš 1991. gada un varu droši teikt, ka šobrīd plosta pakalpojumi ir ļoti, ļoti pieprasīti. Zinot Alūksnes tālo atrašanos, šobrīd arī steidzīgie, vienas stundas iebraucēji var gūt lielisku priekšstatu par vietu, vienlaicīgi atpūšoties un baudot dabas skaistumu.
Travelnews.lv: Kad var sākt plostot un cik ilgi šī sezona turpinās? Cik cilvēki var doties šādā izbraukumā?
Jānis Kļanskis: Izbraukumā var doties sākoties patīkamam, siltākam laikam, kas Latvijā ir no maija līdz oktobrim. Vizināties ar plostu var kaut vai viens cilvēks, ja ir tāda vēlēšanās, bet maksimālais cilvēku skaits grupai ir 25 cilvēki.
Travelnews.lv: Kas vada, airē plostu?
Jānis Kļanskis: Plosts darbojas ar motoru, kas ir paredzēts šādam ūdens transportam, taču to vada –stūrē kapteinis. Šajā gadījumā tas ir plosta būvētājs, saimnieks vai pareizāk sakot – es.
Travelnews.lv: Kas notiek ekskursijā, ko apskatāt? Cik garā ir maršruts?
Jānis Kļanskis: Izbraucienā iespējams apskatīt Alūksnes kultūrvēsturiskos objektus - Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu, baronu Fītinghofu celto Jauno pili un viņu veidoto Alūksnes pils muižas parka ainavu un tā kultūrvēstures pieminekļus - Siguldas 7. Kājinieku pulka vietas, romantiskās un teikām apvītās ezera salas, Tempļa kalnu, Saules tiltu, Marienburgas cietokšņa atrašanās vietu. Tā ir iespēja vienkārši ,izbaudīt ezera apkārtnes skaistumu.
Maršruta garums ir apmēram 5 - 6 km, taču, ja vēlas – ezera platība atļauj veikt arī krietni garākus braucienus. Ar noteikumu, ka ir tāda iepriekšēja vienošanās ar kapteini par plosta izmantošanu ilgākam laikam un ir piemēroti laika apstākļi.
Ilona Riekstiņa: Plosta pakalpojumos ietilpst gan mans kā gides stāstījums latviešu, angļu vai krievu valodās, gan arī iespēja baudīt Reiņa Riekstiņa spēlētā akordeona melodijas un dziedāt latviešu šlāgerus vai krievu, un citu tautu dziesmas ar sagatavotu "špikeri" jeb "Plosta dziesmu grāmatu" ar 50 piedāvāto dziesmu vārdiem.
Travelnews.lv: Kas visbiežāk brauc ar plostu - sievietes, vīrieši, jaunieši, bērni?
Jānis Kļanskis: Plosta pakalpojumus tomēr vairāk ir izmantojušas sievietes. Maijā un septembrī daudz brauc arī skolu jaunatne. Pamatā tās ir tūristu grupas. Plostu izmanto jubileju, izlaidumu, kāzu un citu ģimenes godu svinībām netradicionālā veidā.
Travelnews.lv: Kā ar drošības priekšnoteikumiem? Vai jāprot peldēt, jāvelk vestes?
Jānis Kļanskis: Braucējiem nav jābūt peldēt pratējiem, jo kāpjot uz plosta iespējams uzvilkt glābšanas vestes, tāpat plosts nodrošināts ar glābšanas riņķiem. Plosta 1. sezonā nekad nav bijusi situācija, ka jāizmanto kāds no glābšanas piederumiem.
Travelnews.lv: Kā izskatās plosts, no kā tas gatavots?
Jānis Kļanskis: Plosta garums ir 9 metri un platums 4 metri. Plosta apakšā ir rūpnieciski izgatavoti pontoni, kura 1 garums ir 3metri. Šādi 10 pontoni tad arī tur plostu uz ūdens. Viena pontona kravnesība ir 350 kilogramu. Plosta virspuse – grīda un sānu malas ir gatavotas no koka.
Plostam ir taisnstūra forma, to ierobežo virpoti koka stabiņi. Tāpēc cilvēki, ieraugot šo būvi, teic, ka tā ir PELDOŠĀ TERASE. Plostu esam nokristījuši par KAIJU.
Travelnews.lv: Vai ir svara robeža vienam braucienam?
Jānis Kļanskis: Aprēķināts, ievērojot kravnesību, ka uz plosta viena brauciena laikā var atrasties maksimums 25 pieaugušie cilvēki.
Travelnews.lv: Interesanti atgadījumi, kuriozi...
Jānis Kļanskis: Katrs brauciens ir unikāls un vienreizējs. Katrā – kāds pozitīvs pārsteigums, dziesmas, pat dejas, taču lielākais kuriozs notika pirmajā naktī pēc plosta ielaišanas Alūksnes ezerā, kad plosts vienatnē nolēma izbaudīt Alūksnes ezera valdzinājumu un vienkārši devās līdzi vējam pastaigā pa ezeru. Pārsteigums otrajā rītā bija milzīgs, un pēc ilgas meklēšanas ( ezers ir 11. lielākais Latvijā, 16 kvadrātkilometru ) tas atradās ezera pretējā krastā. Acīmredzot nostiprinājumi vēja spēkam bija par vāju.
Ilona Riekstiņa: Gides darbā kuriozu ir bezgala daudz, bet par tiem būtu jāveido atsevišķs stāsts. No katras grupas kaut ko iemācos, par katru veicu ierakstus savā dienasgrāmatā.
Travelnews.lv: Ka ar grādīgo dzērienu lietotājiem? Tādi tiek uzlaisti uz plosta?
Jānis Kļanskis: Grādīgie dzērieni nav aizliegti – saprāta robežās, kad tiek svinētas jubilejas, kāzas un citi pasākumi. Tomēr galvenais nosacījums, ka uz plosta nevar atrasties cilvēki, kas nekontrolē savu rīcību un ir manāmi iereibuši, kuru uzvedība, izturēšanās var būt bīstama uz ūdens.
Katrā ziņā - tāpat kā jebkurš sabiedriskā transporta šoferis, - tāpat arī plosta kapteinis savus pasažierus ar alkometru nekontrolē, vien vadās pēc pasažieru uzvedības.
Travelnews.lv: Kas ir labākais gida darbā?
Jānis Kļanskis: Gids, kurš ir zinošs, aizrautīgs sava amata pratējs, kurš perfekti pārzina Alūksnes vēsturi, nostāstus, teikas, leģendas, ir neatņemama daļa izbrauciena laikā ar plostu. Tādā veidā pilsētas ciemiņi iepazīst Alūksni ,tās vēsturi daudz plašāk nekā tad, ja vienkārši to apskata bez gida stāstījuma.
Ilona Riekstiņa: Kopš 1984.gada esmu pētījusi Ernsta Glika dzīvi, kas nenoliedzami savijusies arī ar vareno Fītinghofu dzimtu un Krievijas cara Pētera I laikiem Alūksnē. Esmu apkopojusi 298 teikas par savu dzimto pilsētu. Priecājos kādreiz uzzināto atdot tālāk citiem.
Ļoti vēlos, lai plosta pakalpojumu piedāvājums izskan ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, jo Alūksnes kultūrvēsture ir unikāla un tās ģeogrāfiskais stāvoklis izsenis piesaistījis ne tikai vienkāršos ceļotājus, bet arī dižus politiķus un pasaules mēroga laimes meklētājus.
Plosta devīze ir Andreja Vējāna vārdi:
Ja Tu, nemiera un vēju dzīts,
Gribi atrast īstu Laimes malu,
Brauc uz Cepurīti – Mīlestības salu!
Travelnews.lv: Ja būtu iespēja mainīt profesiju, vai Jūs to darītu? Un kas tad būtu?
Jānis Kļanskis: Nemainītu gan! Plosta būvēšana, vadīšana ir hobijs, tā kā tas ir maiņu darbs, ir lieliska iespēja apvienot darbu ar hobiju. Liels gandarījums un patiess prieks, ja var iepriecināt arī citus! Paldies Alūksnes novada domei, Tūrisma informācijas centram par atbalstu, sapratni. Paldies par jaukajiem gides pakalpojumiem!
Ilona Riekstiņa: Ikdienā esmu angļu valodas skolotāja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, arī saviem skolēniem jauno gidu interešu grupā mācu izprast vietējās identitātes nozīmi mūsdienu Eiropas kontekstā.
Ja Alūksnē būtu mūžīgā vasara, noteikti būtu tikai gide, jo bezgala mīlu savu dzimto pilsētu, tās vēsturi un stipros malēniešus, kas par spīti grūtiem laikiem, māk palikt šeit un svinēt dzīvi arī ikdienā.
Paldies plosta idejas autoram, saimniekam un kapteinim - Balvu pilsētas iedzīvotājam Jānim Kļanskim par uzdrīkstēšanos vairot Alūksnes pilsētas tūrisma piedāvājumu!
Vairāk par tūrisma iespējām Alūksnē un tās apkārtnē interneta vietnē www.aluksne.lv
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
