Raksta RA travel vadītāja Agnese Rugevica
Reklāma
Es nebūt nenoliedzu, ka Parīze ir īpaša, romantiska un apmeklēšanas vērta pilsēta, bet tas, ka Francijā ir daudz citu vietu, kuras būtu vērts apmeklēt, ir neapšaubāmi. Manuprāt, Parīzes PR ir "noēdis" pārējās Francijas burvību. Domāju, ka Z-Francija ir savā veidā īpaša, unikāla un gribu iedvesmot Jūs uz turieni doties.
Daudzi saka: "redzēt Parīzi un nomirt" vai "romantiskākā vieta pasaulē ir Parīze". Es gan daudz kur vēl neesmu pabijusi, bet "atstiept pekas" Francijas augšgalā nebūtu peļami.
Kā tad romantika? – noīrējiet Francijā mašīnu, uzgrieziet Radio Nostalgie, brauciet pa piekrastes ceļiem un apmeklējiet vismaz dažas no zemāk aprakstītajām vietām...
AUGŠ-NORMANDIJA
Rouen tiek dēvēta par Augšnormandijas galvaspilsētu. Minimums, ko būtu vērts apskatīt nelielas pastaigas laikā - var sākt ar gotikas stila baznīcu, sauktu arī par Notre Dame de Rouan, turpināt par rue du Gros Horlage Lielo pulksteņu ielu, kas ved cauri vecpilsētai un beidzas pilsētas centrālajā laukumā place du vieux Marche ar kafejnīciņām un suvenīru bodītēm. Var apskatīt pulksteni Le Gros-Horlage, bet no tā augšējā skatu torņa paveras fantastisks skats uz visu Ruānu. Var iepirkties, jo veikalu netrūkst arī uz šīs vēsturiskās takas. Bet centrālajā laukumā, kura vidū tagad slejas moderna baznīca, savulaik uz sārta sadedzināta Žanna D’Arka.
Monē daudzkārt gleznojis Ruānas katedrāli un tieši mūsu viesošanās laikā bija pasākums Pixomania jeb Pixorama (varu samelot par nosaukumu). Pie katedrāles bija izlikts 2x3m liels Molberts – Uz kura tika projicētas Monē gleznas, un vienlaicīgi ar dažādiem gaismas efektiem katedrāle tika izgaismota tādās krāsās kā attiecīgajā gleznā.
Dieppe – paradīze kūrortu cienītājiem – pludmale, viesnīcas, kafejnīcas, jahtu un laivu piestātne – viss vienuviet. Tā kā šī vēsturiski ir ostas pilsēta, šejienes krodziņos droši var ēst jūras veltes. Viss ir svaigs un garšīgs. Bet, kad apnīk gulēt un ēst, tad var apmeklēt Château de Dieppe – pils, kurā atrodas ar jūras lietu muzejs. Septembrī pilsētas pludmalē notiek gaisa pūķu festivāls.
Starp citu tieši šajā pilsētā bija kuriozs ar franču valodu (kurā es zinu tikai Bonjour, Arevoir un Merci). Bijām nedaudz nosaluši un iegājām kafejnīcā, lai padzertu tēju. Viesmīlis pārjautāja: "ot tea?". Nevarējām saprast no kada savvaļas auga OT būs tēja.... kamēr šis sāka skaidrot, ka ir "ice tea" un "ot tea" (angliski "hot", "h" burtu neizrunājot).
Etretat – tā ir vieta, ko nevar neiemīlēt. Uz šejieni iedvesmu smelties braucis Klods Monē, bet par dzīvesvietu to izvēlējies Gijs de Mopasāns. Par šo vietu daudz nevar pastāstīt – tā vienkārši jāredz un jāizbauda. Daži saka, ka klintis atgādinot ziloni, kas iemērcis snuķi jūrā.
APAKŠ-NORMANDIJA
Pont de Normandie – Normandijas tilts. Apmēram 2km garš tilts pār Sēnu, kas savieno pilsētas Le Havre un Honfleur. Ja esi atbraucis tik tālu, tad šis tilts obligāti jāšķērso. Emocijas var raksturot vienkārši - sajūta tāda, it kā brauktu Vanšu tiltu no tālas, gaišas nākotnes.
Honfleur – šeit visi suvenīri ir saistībā ar jūras motīviem - svītrainas jaciņas, kapteiņa cepurītes, glābšanas riņķi utt, jo šī ir ostas pilsēta, no kuras savu ceļojumu sācis leitnants Šamplēns, kas nodibināja Kvebeku. Pie kam restorānos un kafejnīcās iespējams nobaudīt svaigas zivis un jūras mošķus. Centrā atrodas 15.gs celta koka baznīca, kas, neskatoties uz savu ievērojamo vecumu, diezgan labi saglabājusies. Pie baznīcas ir tirdziņš. Iesaku nopirkt pāris gabaliņus kamambēra, kazas vai kāda zili-zaļi pūdēta sieriņa un apsēsties piekrastē ar skatu uz kuteriem, tipiskām normandiešu mājelēm un senlaicīgu karuseli. Sajutīsiet to, ko es sauktu par īstu Normandijas garšu. Mākslas mīļotāji var apmeklēt Budēna muzeju, kurš, starp citu, ir dzimis šai pilsētā. Runājot par iepirkšanos tirdziņā, franči, lai arī nelabprāt runā angliski, ir varen apķērīgi, kad lietā tiek likta žestu valoda.
Le Havre –ir ļoti moderna pilsēta, komerciāla. Manuprāt, mazliet bezpersoniska un par daudz perfekta. Varen gara promenāde un milzīgas ostas teritorijas.
Caen var apskatīt divus klosterus – vīriešu un sieviešu. Kānas pils Chateu de Caen, kurā atrodas mākslas un vēstures muzeji, mākslas izstāžu zāle un Sv.Georga baznīca. Gotikas stila Saint Pierre baznīca – ar interesantām lietus notekcaurulēm, kādas ir gan Šartras katedrālei, gan visslavenākajai gotikas stila pārstāvei Notre Dame de Paris. Iespaidīgs skats, kad līst lietus un pa notekcauruļu-mošķu mutītēm putodams nāk arā lietus ūdens.
Utah un Omaha Beach - 2. pasaules kara "cienītājiem" apskatīt leģendārās vietas, kur 1944. gada 6. jūnijā Sabiedroto karaspēks izcēlās krastā, uzsākot 2. pasaules kara beigu posmu. Krastā joprojām iespējams apskatīt daļu no vācu veidotajiem nocietinājumiem, tā laika tehniku varakus – tankus un smagās a/m. Utah beach ir arī muzejs.
Ko vēl var darīt Normadijā (un arī Bretaņā):
- ostas pilsētiņa Carteret, no kuras var pārcelties uz Gērnsijas un Džersijas salu. Izlēmām par labu Gērnsijai, St. Peter Port, kas ir patīkama un jauka piekrastes pilsētiņa ar angļiem raksturīgu dzīves ritmu, arhitektūru un kreisās puses satiksmes kustību. Ausij tīkami tik tālu no mājām dzirdēt latviešu valodu, jo tieši šo salu par savu dzīves un darba vietu uz kādu laiku izvēlējušies diezgan daudz latviešu;
- bākas un klinšainas piekrastes – ideāla sajūta, kad, braucot pa nelielu, bet asfaltētu, lauku ceļu – pēkšņi paveras skats uz bāku ar ar debesszilu jūru fonā. Daudzviet pie bākām vai vietām, no kurām paveras skaisti skati, atrodas skatīkļi, kuros iemetot monētu, var paskatīties tālēs zilajās;
- koša pludmale, ko ieskauj klinšu sienas, debeszils jūras ūdens, bet uz akmeņiem ir gliemeži, kas nekādi nav pierunājami pamest savas ieņemtās vietas;
- eksluzīvas vakariņas, vērojot paisumu. Hotel Continental, Cancale. Bet nogaršot svaigas austeres var tepat aiz stūra vietējā tirdziņā –ar to pašu skatu, bet sēžot ielas malā, 12 austeru komplekts pa 3-8 EUR;
- braukājot pa mazajiem ciematiņiem, var trāpīt uz dažādiem jaukiem tirdziņiem, kur ir iespējams par nelielu samaksu nogaršot pasakaini garšīgus sierus, Crepes un citus labumus! Noteikti jāpagaršo Crepes, plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem (pērkot pie ielu tirgotājiem 2-5 EUR). It kā parastas plānās pankūkas, bet tām piemīt īpaša Francijas garša. Un ja jau reiz esi Normandijā – pagaršo sidru!
Normandijā notiek daudz un dažādi festivāli. Daži interesantākie – jūnijā starptautiskais romantisko filmu festivāls Cabourg, aprīlī tulpju festivāls Vendeuvre, Rouen – vakaros, visas vasaras garumā, notiek gaismas un skaņas festivāls, kā arī dažādas jahtu regates un sacīkstes.
Normandijas ceļojumu var organizēt par godu kādai tēmai:
- impresionisms;
- bākas, jūras muzeji, zvejnieku ciematiņi;
- gastronomija;
- vēsturiskās vietas, kas saistītas ar 2. psasaules karu;
- pilis;
- protams, kūrorti;
- Normandija ir piemērota riteņbraucējiem amatieriem, jo nav pārāk kalnaina, un ir daudz burvīgu skatu.
Nenogaršoju Normandijas kalvadosu, bet Remarka "Trīs draugi" ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Varbūt tieši tāpēc man kādreiz noteikti šeit būs jāatgriežas...