Viedoklis: Vai latvieši atbilst pieņēmumam un ir «mājās sēdētāji» - restorānu pieredze!

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com

Nereti nākas dzirdēt, ka latvieši ir tādi "mājās sēdētāji" un pārsvarā gatavo un ēd mājās. Vai tā patiešām ir – to jautājām tiem, kas ikdienā strādā ēdināšanas nozarē. Vai latvieši dodas ēst ārpus mājas? Kas ir Jūsu iestādes vidējais apmeklētājs? Vai pārsvarā nāk regulārie apmeklētāji? Kas ir populārākais Jūsu ēdienkartē un dzērienkartē? Un kas ir interesantākais piedāvājumā šobrīd?

Baiba Supruna, grila restorāna "Ribs & Rock" reklāmas speciāliste

Reklāma

Pie mums "vidējais" apmeklētājs noteikti ir tūrists. Nāk gan tūristu grupas, ģimenes, gan draugu kompanijas. Latviešiem mūsu cenu līmenis varbūt ir nedaudz par augstu, tomēr es negribētu teikt, ka latvieši ir "mājas sēdētāji", tā noteikti nav. Esam novērojuši, ka latviešiem ir aktuālāks mūsu pusdienu piedāvājums vai kādas īpašās degustāciju vakariņas ar pieaicinātiem nozares profesionāļiem, kā ēdiena un alus saderības vakariņas ar alus someljē. Arī vēlbrokastis jeb brančs, kuras aizsākam pirms diviem mēnešiem, kļūst arvien populārākas. Pirms uzsākam, nebijām gan īsti pārliecināti vai aizies, taču tagad varam droši teikt, ka latvieši ir īsti brančotāji. Pati ejošākā un populārākā lieta mūsu ēdienkartē, protams, ir ribiņas! Kā jau restorāna nosaukums saka priekšā, tām mūsu ēdienkartē ir sevišķa loma. Īpaši varam izcelt mūsu lepnās Deep Purple grilētās cūku ribiņas Melnā Upeņu Balzama barbekjū glazūrā, kas ir iecienītas gan tūristu, gan vietējo apmeklētāju vidū. Gatavojam visu ēdienkarti no vietējā produkta. Tāpat ik pa laikam organizējam arī dzēriena un ēdiena saderības degustācijas – piemēram, ēdiena un alus vai viskija saderības degustācijas.

Varis Striks, kūkotavas "BakeBerry" vadītājs

No rīta līdz dienas vidum ir pārsvarā pastāvīgie klienti, kas nāk brokastīs kaut ko "uzkost" vai pēc kafijas. Ir cilvēki, kas ieskrien kaut ko "paķert". Tagad, sākoties vasaras sezonai, atkal tūristi daudz nāk. No viesnīcām, piemēram. Ir arī cilvēki, kas kaut kur dzirdējuši par mums, un ienāk. Bet nu tie tagad mazāk, pārsvarā ir tie pastāvīgie klienti, kas atgriežas. Vecrīgā strādājošie. Dienas vidū arī novērojami biznesa cilvēki, kas ienāk un kādu tikšanos pie mums notur. Vakaros, savukārt, pārīši vairāk, pēc romantikas nāk. Par "mājās sēdētājiem" – ja es salīdzinu ar, piemēram, desmit gadiem atpakaļ, kad es sāku vispār strādāt, tad šobrīd noteikti daudz mazāk latvieši sēž mājās. Nāk pie mums, ved savas draudzenes. Arī tā Ņujorkas vai citu lielo pilsētu kultūra attīstās – ka no rītiem cilvēks nevis mājās dzer kafiju, bet gan ienāk pie mums un paņem kafiju. Vispopulārākais, ko pie mums ņem ir smalkmaizītes no rītiem. Tad pat rindas ir, jo cilvēki grib kaut ko iekost. Dienas gaitā tas pāriet uz kūkām – un vakarā jau nāk baudīt kūkas pie mums. Mums ir ļoti īpaša kafija. Kafiju vispār nevar vērtēt "šitā ir garšīga un šitā nav". Viss atkarīgs no cilvēka, ka viņu pasniedz un gatavošanas veida. Kapučino mums ir "ejošākais", mēs arī pasniedzam ar zīmējumu. Mums ir, piemēram, karameļu kapučino, kur mēs izmantojam nevis karameļu sīrupu, bet karameļu mērci īpašu un putukrējumu. Tas ir tāds cukura un enerģijas "bums" no rīta. Vēl mums ir mandeļu kruasāni, marcipāna-aveņu maizītes, tāpat sāļās maizes – spinātu un fetas kārtainā laiviņa. Starp ārzemniekiem populāri ir mūsu tradicionālie speķa pīrāgi. Cilvēki ir dažādi, bet pārsvarā cenšas nogaršot visu, ko piedāvājam. Pirmajā reizē paņem kaut ko vienu, otrajā reizē paņems ko citu, bet trešajā un ceturtajā jau to, kas viņam visvairāk patika.

Andris Rūmītis, ģimenes restorāna "Hercogs" līdzīpašnieks

Mūsu restorāna koncepts ir ģimenes restorāns, tāpēc arī vidējais apmeklētājs ir ģimene. Vecāki pēc 30 gadiem. Ir mums arī pusdienu piedāvājums, uz to, protams, ar bērniem īsti nenāk [smejas]. Tur cita mērķauditorija. Ir jūtams, ka latvietis vairāk mājās sēž un ēd. Mums nav tāda mentalitāte kā Spānijā, Itālijā, Francijā. Latvietis skaita naudu un vairāk ēd mājās. Arī ēšanas kultūra nav tik izteikta Latvijā, manuprāt. Lai to mainītu, jāmainās arī izglītības sistēmai, no skolas sola jau jāmāca manieres, kultūru, saskarsmi. Tāpēc Latvijā jātrāpa pareizajā segmentā – piedāvājam, piemēram brančus. Tas gan nav pareizais ēšanas žanrs, taču tas ir tas, ko latvieša mentalitāte prasa – nedaudz samaksāt un ēst cik tik uziet. Un mums jāpielāgojas. Ja uzņēmumam nav branča, tad viņš nav īsti interesants. Tāpēc ko mēs varam darīt – mēs gatavojam branču [smejas]. Iecienītas lietas ēdienkartē ir grila ēdieni šobrīd. No dzērieniem cilvēkiem patīk sulas un vīni. Vasarā, protams, Latvijā mīļākais kokteilis mohito. Savukārt tādas īpašas lietas ēdienkartē ir – jēra mēle, piemēram. Tomātu zupa ar krabja gaļas krēma brulē. Mums ir arī Mārupes salāti ar Mārupē gatavotu kūpinātu karpu. To arī pasniedzam Mārupē gatavotā porcelānā. Šis tas īpašs jau ir! Un tādi īpašie piedāvājumi arī iet. Strādājam pie tā, lai būtu interese par šādām lietām!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)