Lai arī sensitīva tēma, Travelnews.lv redakcija vēlējās noskaidrot
par dzeramnaudām Latvijas restorānos. Vai dzeramnaudas tiek dotas, cik
lielas un kā tās tiek sadalītas - starp viesmīļiem vai visu virtuvi? Kad
vajadzētu un kad nevajadzētu atstāt dzeramnaudas?
Tāpat - ir
zināms, ka dažas nācijas ir "aktīvākas" dzeramnaudu devējas - vai tas
neietekmē viesmīļu attieksmi pret klientiem, ieraugot, ka jāapkalpo
amerikānis, kurš, visdrīzāk, atstās pat 20% dzeramnaudu?
Artūrs Birmbaums, restorāna "Čarlstons" īpašnieks
Reklāma
Jā,
šī ir sensitīva tēma. Mums ir apkalpošanas maksa lielākām grupām, kas
ir 10%. Par dzeramnaudām – es kā īpašnieks īsti šajā sfērā nejaucos
iekšā, taču zinu, ka tādas pastāv! Lielajām grupām 10% par apkalpošanu
tiek likti rēķinā – līdz ar to par to mēs samaksājam nodokļus un
viesmīļiem tiek tā summa, kas paliek pēc nodokļiem. Apkalpošanas summa
parasti ir lielām kompānijām, kad ir viens maksātājs, līdz ar to tas
cilvēks, kas maksā, jau zina, ka rēķins būs par 10% lielāks. Vai viņš
pēc tam atstāj vēl dzeramnaudu – teikšu godīgi – nezinu! Es domāju, ka,
ja ļoti patīk serviss, tad atstāj.
Par dzeramnaudu sadalīšanu arī
es īsti nemācēšu teikt, jo tas ir pašu viesmīļu kompetencē – vai viņi
sadala ar virtuvi vai nē – es tur nejaucos! Es zinu, ka ir vietas, kur
sadala starp viesmīļiem, ir vietas, kur katrs strādā "uz sevi". Ir
vietas, kur tās sadala arī starp trauku mazgātājiem un citiem
darbiniekiem. Bet nu es tur nejaucos. Taču visi zina, ka dzeramnaudas
eksistē – un arī personāls zina, ka jo labāk viņi apkalpos, jo lielāku
dzeramnaudu saņems! Es cenšos konkurētspējīgu algu piedāvāt darbiniekiem
un dzeramnaudu apjomu īsti neskaitu līdz. Ja man kāds saka, ka
atalgojums sanāk pārāk mazs, tad es atgādinu, ka mums tur ir bonusu
sistēma par pārdotajiem saldajiem vai speciālajiem ēdieniem – kā kuru
mēnesi. Visi profesionālie viesmīļi jau arī zina, ka dzeramnaudas
eksistē – un mēs darbā ņemam tikai pieredzējušus viesmīļus!
Vai
potenciālās dzeramnaudas apjoms nerada atšķirības apkalpošanas līmenī –
es domāju, ka nē. Pirmkārt jau jāsāk ar to, ka amerikāņi Eiropā neatstāj
20% dzeramnaudu – viņi jau ir iemācījušies! Apjoms ļoti atšķirīgs no
nācijas – ir gan novērots, ka ārzemnieki atstāj lielākas dzeramnaudas
nekā vietējie!
Es uzskatu, ka dzeramnaudas vajadzētu atstāt
visiem, kas tevi apkalpo – gan frizierim, gan viesmīlim, gan taksometra
vadītājam! Arī pasākumos, kur tev kaut ko atnes, tevi apkalpo, tur
jāatstāj dzeramnauda! Bet nu tas ir no audzināšanas atkarīgs! Mēs arī
restorāna otrajā stāvā rīkojam dažādus pasākumus – tur arī rēķināmies,
ka nāk dažādi cilvēki, līdz ar to cenas arī ir zemākas nekā pašā
restorānā!
Raimonds Zommers, restorāna "Entresol" līdzīpašnieks
Dzeramnaudas
pie mums atstāj, jā – tas ir tikai loģiski. Taču par viņu apjomu es
nevarēšu neko precīzi pateikt, jo es šai lietai nepievēršu uzmanību!
Taču es varu teikt to, ka virs 10% no rēķina dzeramnaudas īsti nav
dzirdēts – vai tas ir ļoti ļoti reti! Vidēji varētu būt 7% no rēķina.
Protams, jāskatās uz to, kas atstāj dzeramnaudu, jo daudzās valstīs
dzeramnaudas atstāšana nav ierasta prakse. Mums arī nav ieviesta
apkalpošanas maksa lielākām grupām.
Par savādāku attieksmi no
viesmīļiem – es, protams, iekšēji nevienam nevaru ielīst, bet ja runā
par vizuālo iespaidu, tad attieksme nemainās pret to vai cilvēkam ir
lielāks potenciāls atstāt dzeramnaudu vai nav. Es esmu pašā sistēmā
iekšā un būtībā jau redzu kā apkalpojošais personāls kalpo. "Entresol"
arī ir tāda sistēma, ka paši pavāri nes ēdienu klientam, līdz ar to viņš
nemaz nezina vai un kādu dzeramnaudu klients atstāj. Tas viss tiek
likts vienā kasē un vakarā izdalīts visiem darbiniekiem. Tas jau visiem
ir tā, ka sadala dzeramnaudas – protams, tur pa sekcijām sadalās –
viesmīļiem tik, pavāriem tik, trauku mazgātājiem tik. Visi jau ir
ieguldījuši laiku, lai serviss būtu labs – tīras glāzes un garšīgs
ēdiens!
Jau minēju, ka vidējais dzeramnaudas apjoms varētu būt
7%. It kā jau forši ir tad, kad atstāj 10%, taču tas ir retāk. Arī
ceļojot pa Eiropu, intereses vadīts esmu jautājis šo jautājumu – un arī
tur vidējais apjoms varētu būt 7%. Dzeramnaudas došana vairāk ir par to,
vai personāls klientam ir labi kalpojis, vai viss ir izdarīts un viss ir
labi. Līdz ar to, neskatoties uz ziemu vai vasaru un cilvēka
garastāvokli, man liekas, ka cilvēki atlīdzina šim personālam ar
dzeramnaudu. No dzeramnaudām gan ir grūti noteikt kā dēļ tieši tiek
atstāta dzeramnauda – vai garšīga ēdiena dēļ vai smaidīga viesmīļa dēļ,
jo nevienam jau tas netiek prasīts un netiek jau ziņots kāpēc cilvēks
atstāj to naudu. Grūti izdalīt šos iemeslus – pārsvarā tas ir dēļ
apkalpošanas kopumā!
Jānis Viļumovs, restorāna "Ferma" vadītājs
Pie
mums ir tāda sistēma, kad kompānijām virs astoņām personām, tiek
aprēķināta 10% apkalpošanas maksa no rēķina. Mazākās kompānijās tas ir
pēc katra cilvēka ieskatiem. Latvijā jau "nerakstītais likums" ir tas,
ka dzeramnauda ir 10%. Citreiz ir, citreiz nav. Tas ir dažādi.
Dzeramnaudas ir ārējā motivācija, ko es, kā restorāna vadītājs, nemaz
nepieminu. Taču visi, kas viesmīlības sfērā strādā, zina, ka
dzeramnaudas eksistē, taču tā nav mana kā uzņēmēja interese. Un es arī
neko daudz tur nevaru ietekmēt – to var tikai un vienīgi paši viesmīļi.
Mana prioritāte ir darbinieku algas! Visas saņemtās dzeramnaudas aiziet
vienā kopējā "katlā" un sadalās uz visiem viesmīļiem, kas tajā dienā
strādā, kā arī sava daļa aiziet virtuvei. Protams, dzeramnaudas apjoms
ir jāskatās no tā, kā viesmīlis ir "nostrādājis" ar klientu. Ja tas ir
vienkārši pasūtījuma pieņemšana un ēdiena atnešana, tad varbūt viņš
vispār pat tos 10% nav pelnījis. Tas viesim ir pašam jāskatās pēc
apkalpošanas līmeņa!
Katrai tautai ir savi izņēmumi, bet esam
novērojuši, ka itāļiem un spāņiem nav ierasts atstāt dzeramnaudas – viņi
atstāj, bet atstāj retāk. Amerikāņi un kanādieši ir dāsnāki – viņi
atstāj tos pašus 15% vairumā gadījumu. Ar latviešiem ir visādi – ir
cilvēki, kas atstāj, ir cilvēki, kas neatstāj. Tāpat arī apjoms
atšķiras! Es gan ceru, ka viesmīļu attieksme pret klientu nemainās,
balstoties uz to, kuras nacionalitātes viņš ir. Mums katrs klients ir
svarīgs un Latvijā nevar skatīties tikai uz dzeramnaudām – mums ir
svarīgi, lai vispār būtu klienti! Tāpēc, kā jau es minēju – es īpašu
uzsvaru uz dzeramnaudām nelieku un tā nevar būt galvenā motivācija. Tas
ir atkarīgs no paša klienta un ja tikai dzeramnaudas ir motivācija, tad
vienā brīdī radīsies liela demotivācija! Motivācija ir alga un darba
apstākļi!