Foto: Pixabay.com sasint / 224 Bilder
Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com
Apmeklējot Latvijas tūrisma konferences un forumus, bieži
vien nākas dzirdēt slavinošus mārketinga stāstus par piesaistītiem tūristiem no
Japānas, Jaunzēlandes, Ķīnas vai Argentīnas, lai gan lielākais tūrisma bizness
tiek veikts ar iekšzemes vai Eiropas valstu ceļotājiem. Katram ir vēlme
palielīties, ka viņa naktsmītni, tūrisma objektu vai restorānu ir apciemojis
rets tūrists no tālienes. Tas dabiski paceļ mūsu pašapziņu, ka esam paveikuši
kaut ko īpašu, jo cilvēki ierodas pie mums no tālām zemēm.
Arī valsts ierēdniecība ik pa brīdim cenšas piesaistīt
Latvijai tūristus no tālām un eksotiskām zemēm, jo tādā veidā blakus savai
algai var pievienot interesantu komandējumu. No biznesa viedokļa visizdevīgākie
klienti ar vismazākajām mārketinga izmaksām atrodas mums tepat kaimiņos un
Latvijai ir paveicies ar ģeogrāfisko vietu, ka mums kaimiņos dzīvo ievērojami
turīgāki cilvēki nekā mēs paši esam. No ģeopolitiskā viedokļa ar tūrismu palīdzību
var veidot draudzīgas un ciešās attiecības ar mums tīkamām un nākotnē
perspektīvām valstīm. Japāņu inteliģentais biznesa stils latviešiem ir daudz
draudzīgāks nekā agresīvais ķīniešu, taču jārēķinās, ka abi cīnās par savu
vietu Eiropas Savienībā. Mums ir jāapzinās, ka intensīva ekoloģiskā domāšana pārņems
daudzas biznesa jomas pasaulē un līdzīgi kā restorānu biznesā valstiskajam
tūrismam starptautiskajās konferencēs būs jālielās tieši ar tuvējo tirgus dominanci.
Reklāma
Tuvākajos 10 gados tiek plānoti dažādi cilvēku mobilitātes
varianti, kas tiešā veidā ietekmēs arī ceļošanas industriju. Klimata pārmaiņu
iespaidā uz pasaules līmeņa politiķiem šobrīd tiek izdarīts liels sabiedrisks spiediens,
lai mainītu esošo situāciju pasaulē. Pasaulē ik gadu dodas ceļojumos vairāk
nekā viens miljards tūristu un visa šī plūsma rada ievērojamu CO2 izmešu
daudzumu. Vairākas Eiropas valstis palielina dažādas iekšzemes lidojumu nodevas,
lai mākslīgi mazinātu gaisa satiksmes konkurenci pret dzelzceļa un autobusu
satiksmi. Rietumeiropas sabiedrībā aizvien biežāk ir gadījumi, kad prominentas
personas tiek publiski kauninātas, ka tās dodas tālos, bet īsos ceļojumos. Tālajos
ceļojumos apmēram 80% visu CO2 izmešu daudzumu rada tieši transports jeb
lidojums.
Progresīvākie restorāni jau ilgāku laiku ir atraduši
sabiedrībā atbalstu, ka ēdienkarte tiek veidota ne no eksotiskiem
produktiem, bet gan sezonāla un no vietējā tirgus izejvielām. Tagad modē ir
lidsabiedrību un viesnīcu ''zero waste'' konceptu realizēšanas kampaņas, kurās
ceļotāji tiek audzināti zaļās domāšanas virzienā. Pagaidām šie koncepti tiek
ieviesti diezgan haotiski un uz pašiniciatīvas rēķina, taču drīzumā tiks
noteikta diezgan konkrēta atbildības skala. Latvijā ir populāra ''Zaļās atslēgas'' koncepcija, kas ir ir starptautiska, strauji augoša tūrisma brīvprātīgās
ekosertifikācijas sistēma un kurai pievienojušās daudzas atpazīstamas
naktsmītnes.
Ar lielu neizpratni šogad bija jānovēro, ka Rīgā tiek
atvērta jauna pasaules līmeņa viesnīca «AC Hotel by Marriott Riga», bet visos numuros ir vēl
mazās dušas komplekta plastmasas pudelītes, lai gan mātes uzņēmums un pasaulē lielākais viesnīcu tīkls «Marriott Internation» jau
labu laiku atpakaļ ir paziņojis, ka no 2020.gada visās «Marriott Internation» viesnīcās
vairs nebūs vienreizējās lietošanas dušas komplekta pudelīšu, bet gan viena
lielā. Tas pats attiecas arī uz tualetes papīra turētāja ķepiņu, kuras arī šajā
jaunajā viesnīcas numurā nav, lai gan daudzos starptautiskos pētījumos ir
pierādīts, ka tualetes papīra ķepiņa, kas ļauj daudz ērtāk noplēst, samazina
tualetes papīra izlietojumu vismaz par 50%.
No tūroperatoru puses aizvien vairāk tiks pieprasīts sociāli
atbildīgs tūrisms, kur kompānijas daudz aktīvāk nekā līdz šim iesaistīsies
dažādos sociālos projektos ceļojumu galamērķos. Tūrisms rada jaunas darba
vietas, veicina tautu saprašanos un mazina nabadzību, taču ekoloģiskā
bezatbildība tūrismā jau tuvākajos gadu desmitos var pazudināt valstis vai salu
grupas, piemēram, Maldīvu salas, Kiribati, Palau, Nauru, Fidži vai Maršalu
salas.
Daudzi tūrisma biznesa eksperti paredz, ka ceļošanas izmaksas pieaugs, bet samazināsies birokrātiskie šķēršļi robežu šķērsošanai, piemēram, vīzas nepieciešamība.
Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.