Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com
2020.gada 10.jūlijā, kad tūrisma uzņēmēji vasaras sezonā steidza nopelnīt
dažus eiro, lai nomaksātu pavasarī iekrātos parādus, algas un iekavētos nodokļus, Latvijas 
Republikas Ministru kabinets atjaunoja atsevišķus tūrisma biznesa
ierobežojumus (skatiet zemāk). Jāatzīmē,
ka četru mēnešu laikā kopš pandēmijas sākuma, Latvijas tūrisma uzņēmējiem no
valdības puses ir vairāk atteikumu, ierobežojumu un mazāk biznesa. Mazais un vidējais tūrisma
uzņēmējs jūtas aizvainots par nievājošo valsts attieksmi. Latvijas lielākās
tūrisma asociācijas ar atklātu vēstuli ir vērsušās pēc palīdzības gan Latvijas
valdībā, gan pie Valsts prezidenta Egila Levita, gan Eiropas Savienības institūcijās,
taču pagaidām bez rezultāta.
Reklāma
Atšķirībā no daudzu citu Eiropas valstu valdībām, Latvijas Republikas
Ministru kabinets atļaujas pieņemt dažādus ierobežojumus bez jebkādiem biznesa
kompensācijas mehānismiem. Neviens Latvijas valdībā par šiem pieņemtajiem biznesu
ierobežojušiem lēmumiem nenes tiešu finansiālu atbildību, bet tūrisma
uzņēmējiem jācīnās par katru izdevumu pozīciju vai bankrota draudiem. Šobrīd nekas
neliecina, ka epidemioloģiskā un tautsaimnieciskā situācija Latvijā un arī pasaulē
tuvākajos mēnešos varētu uzlaboties.
Lai nākotnē
izvairītos no valsts varas un biznesa konfliktiem un nesaskaņām, ieteiktu
pievērst uzmanību sekojošiem punktiem:
1) Latvijas valdībai jāatsakās no spontāniem lēmumiem attiecībā
uz tūrisma biznesa administratīvu ierobežošanu, tā vietā jānosaka konkrēti
parametri un rīcības modeļi, kurus var saprast un kontrolēt gan sabiedrība, gan
bizness, gan valsts pārvalde. Līdz ar to sabiedrība un bizness var mobilizēties
uz aktuālo situāciju arī bez tiešas valdības dalības, jo visiem ir skaidri
spēles noteikumi attiecībā uz epidemioloģisko situāciju. Latvijas biznesam nav
saprotams, kāpēc šo 4 mēnešu laikā no valdības puses nav izstrādāts nekas tāds,
kas skaidri noteiktu rīcības modeļus konkrētos apstākļos.
2) Latvijas valdības spontānā rīcība ir jāierobežo ar
paaugstinātu atbildības līmeni, kur katrs ierobežojošs lēmums ir tiešā veidā
sasaistīts ar biznesa kompensācijas mehānismu no valsts kases. Pretējā gadījumā
tas nav godīgi, ka tūrisma bizness vārda tiešajā nozīmē asiņo jau ceturto
mēnesi, bet valdība un ierēdņi saņem ierastās algas un pat prēmijas pilnā
apjomā.
3) Paredzot, ka Latvijas tautsaimniecībā uz kādu ilgāku laiku
būs recesija, Latvijas valdībai nekavējoties jāpieņem sabiedrībai saprotami
lēmumi par valsts un pašvaldību ierēdņu skaitu būtisku samazinājumu, valsts
pārvaldes procesu reorganizāciju un digitalizāciju, kā arī daudzu birokrātisko
ierobežojumu vai nodevu atcelšanu. Latvijas biznesam šis milzīgais ierēdņu skaits
krīzes apstākļos nav paceļams, tāpēc daudzu politisko spēku runas par nodokļu
celšanu uzņēmējiem ir uzskatāmas par provokāciju un bezatbildīgu rīcību. Daudzi
tūrisma biznesi ir kļuvuši mobili un jau tagad sarunās ar vidējā līmeņa uzņēmējiem,
kuri operē kādā vai visās trijās Baltijas valstīs, izkristalizējas viedokļi par
galveno biroju iespējamo pārcelšanu uz kaimiņvalstīm. Lietuva perspektīvā piedāvā
lielāku biznesa apjomu, bet Igaunija - mazāku birokrātisko slogu un izmaksas. Ja
2008.gada krīzē no Latvijas izceļoja darba spēks un bankrotējošais mazais
bizness, tad šajā krīzē lokālai emigrācijai var pievienoties vidējais bizness,
kuri galvenos ofisus pārcels uz labvēlīgāko biznesa vidi. Daudziem uzņēmējiem vispirms
tas ir emocionāls protests pret esošās Latvijas valdības jeb ''Reira
grupējuma'' bezatbildību, kas ir saistīta ar biznesa atbalsta trūkumu tūrisma
uzņēmējiem krīzes apstākļos.
4) Latvijas tūrisma nozare no valsts puses sagaida daudz
aktīvāku rīcību ceļošanas infrastruktūras uzlabošanā, lai valstī ieceļojošie
tūristi un mūsu valstspiederīgie ievērotu visas normas, piemēram, 14 dienu
pašizolāciju ar policijas kontroli, ķermeņa temperatūru skenēšanu lielu
publisku pasākumu vai cilvēku plūsmas vietās, aktīvāku aplikācijas ''Apturi
Covid'' popularizēšanu un pastiprinātu robežkontroli izlases veidā, kas sekmētu
drošu ceļošanu valsts iekšzemē. Politiķiem jāuzņemas likumdošanas iniciatīva gan
Latvijas, gan Eiropas Savienības ietvaros par mūsdienīgu telekomunikācijas datu
apstrādi, nosakot pastiprinātas kontroles tiem ieceļotājiem, kuri ierodas mūsu
valstī no Covid-19 nedrošām zemēm.
5) Tūrisma nozare vēlētos, lai Latvijas valdības atbildīgās
personas daudz aktīvāk komunicētu ar citu valstu varas iestādēm, kas sekmētu daudz
lielāku tūristu plūsmu no Covid-19 drošām zemēm. Latvijas tūrisms var tikai
apbrīnot Turcijas, Grieķijas vai citu Eiropas valstu valdību centienus atjaunot
tūristu plūsmu. Labs piemērs bija Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa intervija
(1.07.2020) telekanālā CNN International raidījumā ''Quest Means Business'',
taču tūrisma nozare vēlētos daudz aktīvāku Ekonomikas ministrijas darbību
Eiropas tirgos, kas garantētu stabilu tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu,
izmantojot nacionālo lidsabiedrības ''airBaltic'' kapacitāti. Latvijas valdība varētu stiprināt mediju darbību, lai tie pievērstu daudz lielāku uzmanību ziņu veidošanai angļu valodā. (Redakcija: Travelnews.lv diemžēl nesaņēma atbalstu no valsts budžeta programmā ''Atbalsts medijiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai''). Tūristu un ārvalstu žurnālistu trūkums rada arī informācijas nabadzību par Latvijas tūrismu un citām Baltijas reģiona aktualitātēm.
Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors
---------------
Atsevišķi
ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās:
Ministru kabineta lēmums nosaka, ka no 11. jūlija tiek
atjaunots iepriekš noteiktais darba laika ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas
vietām un tās drīkstēs uzsākt darbu ne ātrāk kā plkst. 6.30 un strādāt ne vēlāk
kā līdz plkst. 24.00. Lai mazinātu drūzmēšanās iespēju, tiek atjaunots arī
nosacījums par cilvēku skaitu pie viena galdiņa – pie viena galdiņa telpās
drīkstēs atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā – ne vairāk kā 8 cilvēki.
Sabiedriskās ēdināšanas vietās joprojām jānodrošina divu
metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz 3 kvadrātmetri publiski pieejamo
iekštelpu platības uz vienu apmeklētāju. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem
redzamā vietā vismaz pie ieejas jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo
apmeklētāju skaitu. Šī informācija kalpos arī par atskaites punktu pašvaldības
policijai, lai pārliecinātos, vai telpās nav pārsniegts cilvēku skaits.
Tikmēr jau no 11. jūlija kultūras, sporta, izklaides un
reliģiskās darbības veikšanas vietas varēs uzsākt darbu par pusstundu agrāk un
vērt durvis apmeklētājiem jau no plkst. 6.00. Savukārt nosacījums par darba
laika beigām paliek nemainīgs – līdz plkst. 24.00, izņemot brīvdabas kino
pasākumus, kuri drīkst notikt līdz plkst. 2.00 naktī.
Spēkā saglabājas iepriekš noteiktie pulcēšanās ierobežojumi.
Līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki,
bet lielākās telpās - 500. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000
cilvēki.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
