Students, Travelnews.lv praktikants Dāvids Krišs Perunovs no 15.-17. novembrim bija aizdevies no Rīgas uz Berlīni. Lūk, viņa rakstītais pieredzes stāsts par piedzīvojumiem Vācijas galvaspilsētā.
Rīgas lidostā ierados ap 7.40 no rīta - pusotru stundu pirms izlidošanas. Izgāju drošības kontroli, apskatīju cenas beznodokļu zonas veikalos, iedzēru kafiju, un ceļojums varēja sākties. Lidoju ar zemo cenu lidsabiedrību "Ryanair". Tiešajā reisā bija ļoti daudz pasažieru, brīvu vietu, šķiet, nemaz nebija.
Reklāma
Pēc stundas un 40 minūšu ilga lidojuma nolaidāmies Berlīnes Brandenburgas lidostā - vienīgajā Berlīnes lidostā, bet ar diviem termināļiem. Viens terminālis ir atvēlēts "lielajām", otrs - zemo cenu lidsabiedrībām. Termināļa atlidošanas zonā bija jāklīst pa neskaitāmiem koridoriem, līdz izkļuvu ārā. Saule sildīja kā vēlā rudenī. Ar pilsētas vilcienu "S9" devos no lidostas uz Berlīnes centru, respektīvi, Aleksandra laukumu. Interesanti, ka Berlīnes sabiedriskajā transportā nereti var atrast biļešu kompostierus, bet telefonā iegādātās e-biļetes nepārbauda. Arī kontroli visa ceļojuma laikā ne reizi neredzēju.
No lidostas līdz Aleksandra laukumam bija jābrauc apmēram 40-50 minūtes. Paēdu pusdienas stacijas kebabnīcā (pēc tam pieredzējušāki cilvēki man teica - stacijas ir bīstama vieta, nekad neej tur neko ēst). Aleksandra laukums patiesībā bija parasts placis, pilns ar tirdzniecības vietām. Protams, bija pulkstenis, bet tas neizcēlās uz kopējā fona. Mazliet pastaigājos pa apkārtni, redzēju televīzijas torni un tālāk arī Muzeju salu, kur ir pilns ar vēsturisku arhitektūru. Pie Aleksandra laukuma bija suvenīru tirdziņš, kā arī netrūka zaļumu. Tad apraudzīju, kur atrodas tuvākais "Lidl" veikals (esmu students ar studneta ceļojuma budžetu), un devos raitā solī uz Berlīnes televīzijas torni.
Televīzijas tornis ir vairāk nekā 200 metru augsts. Torņa iekštelpu interjers atgādināja padomju laikus (tomēr gadus 45 Berlīnes austrumu daļa bija komunistiska). Ar liftu, kura ātrums pakāpeniski pieauga, devāmies augšā. Ir vietas, kur Berlīnes panorāma no torņa ir skaista, tomēr daudz bija pēc Otrā pasaules kara celtu ēku, kas īpaši pievilcīgas nešķita. Berlīni taču smagi skāra Otrais pasaules karš. Vietās, kur ir skats uz noteiktām ēkām, torņa stendā var atrast numuriņus ar informāciju par ēku vēsturi un izmantojumu mūsdienās.
Tad devos uz 100. pilsētas autobusu. Tas kursēja reizi 10 minūtēs. Ar autobusu nobraucu turp un atpakaļ. Lai arī pa logu varēja redzēt Muzeju salu, Berlīnes operu, Reihstāgu, Brandenburgas vārtus un vēl dažādus dārgumus, jāsaprot, ka šis nav ekskursiju autobuss. Šis ir parasts vienstāvīgs pilsētas autobuss, kuru izmanto vietējie iedzīvotāji un kurš nereti ir pilns. Labi, ja vispār izdodas atrast sēdvietu.
Vēlāk piereģistrējos hostelī. Hostelis bija mūsdienīgs un ar krāsainām sienām. Tur pašam vajadzēja īpašā telpā reģistrācijas dienā paķert gultas veļu un izrakstīšanās dienā nolikt veļu atpakaļ. Istaba bija astoņvietīga, ar kopēju sanitāro mezglu vairākām istabām, bet tur mēs bijām kādi 4-5 nakšņotāji, arī viena meitene. Tā kā bija tumšs, un telefons lādējās ārā, man nebija vairs noskaņojuma doties vakarā ārā raudzīt apskates objektus. Mazliet pārmijām vārdus ar istabas biedriem. Visi bijām studenti, daļa arī maģistranti. Un tā nu mana pirmā diena Berlīnē noslēdzās bez lieliem piedzīvojumiem.
Otrā dienā no rīta modāmies un devāmies brokastīs, kas bija iekļautas naktsmītnes cenā. Kontinentālās brokastis, nekā īpaša - bulciņveidīgi baltmaizes gabaliņi, siers, šķiņķis, desa, tomāti, kafija, tēja, brokastu pārslas ar pienu.
Pēc brokastīm izrakstīšanās un turpinājās Vācijas galvaspilsētas iepazīšana. Apkārt varēja redzēt daudz renovētu PSRS laikam raksturīgu dzīvojamo māju. Berlīnes rietumu daļā tomēr bija citāda gaisotne. Pirmais apskates objekts - "East Side Gallery". Tas ir ap 1000 metru garš pārpalikums no Berlīnes mūra. Tur varēja redzēt dažādus ļoti skaistus ielu gleznojumus jeb grafiti, kurus veidojuši talantīgi mākslinieki. Mūra pārpalikumu sāka apgleznot mākslinieku komanda dažas nedēļas pēc Berlīnes mūra krišanas.
Tālāk ceļš bija uz Holokaustā cietušo ebreju memoriālu. Tas ir vairāku simbolisku pieminekļu komplekss, kur gājiens bija kā pa labirintiem. Daudz laika gan memoriāls neprasīja.
Pēc tam devos uz Brandenburgas vārtiem. Vārti celti 18. gadsimtā kā ieejas vārti pilsētā. Kultūrvēsturiskais objekts simbolizē gan Berlīnes sadalīšanu komunistiskajā jeb austrumu daļā un demokrātiskajā jeb rietumu daļā, gan Vācijas atkalapvienošanos. Manuprāt, paši vārti jau ir ļoti skaisti, bet turpat esošais intensīvais satiksmes mezgls bojā gaisotni.
Ceļš ar kājām uz Potsdamas laukumu. Tur redzēju nelielu fragmentu no Berlīnes mūra, kur bija aprakstīti ar Berlīnes mūri saistītie notikumi un tā stāvoklis mūsdienās. Izrādās, ka tādu fragmentu kopā ir ap 50, ja ne vēl vairāk. Postsdamas laukumā bija arī Ziemassvētku tirdziņš. Tur nobaudīju slaveno vācu desiņu pussagrieztā maizē ar sinepēm, bez alus, bet ar kolu. Pēc kā tāda ēst negribējās ilgi. Vācieši tomēr saprot, kas ir īsta štelle...
Vācijas parlamenta ēka jeb Reihstāgs. Ēka ir vēsturiska - celta 18. gadsimta beigās - un tik tiešām īsts arhitektūras šedevrs. Reihstāga apmeklējums bija bez maksas, bet iepriekš speciālā tīmekļa vietnē bija jāpiesaka apmeklējums ātrākais uz nākamo dienu. Pašā Reihstāgā bija neskaitāmas personu apliecinošu dokumentu un personīgo mantu pārbaudes, pat bija jāiet drošības kontrole kā lidostā. Apmeklētājiem bija ļauts apskatīt tikai stikla kupolu uz Reihstāga ēkas jumta. Pat liftā uz jumtu apmeklētājus pavadīja personāls. Apmeklētājiem bija pieejams arī bezmaksas audiogids. Stikla kupols bija ļoti skaists un arī savā ziņā mūsdienīgs. Kupolā varēja iet iekšā, un tas bija kādos divos stāvos, no kuriem bija redzama Berlīnes panorāma. Audiogids daudz izstāstīja par apkārtnes ēkām.
Tad sekoja ceļš uz Berlīnes zooloģisko dārzu. Dārzs bija milzīgs. Tur varēja apskatīt ziloņus, žirafes, bifeļus, antilopes, zebras un vēl visādus dabas brīnumus. Bija atsevišķas kaķveidīgo, pandu, pērtiķveidīgo ēkas. Visapbrīnojamākā laikam bija akvāriju ēka. Par akvāriju ēkas apmeklējumu bija papildus jāmaksā, bet tur varēja redzēt akvārijus ar koraļļu rifiem, klaunzivīm, haizivīm un vēl. Un sajusties kā okeānā...
Berlīnes universālveikals. Veikals ir ļoti liels, ar neskaitāmiem veikaliem. Pat bija divi pārtikas lielveikali, proti, "Edeka" un "Aldi", nemaz nerunājot par apģērbu zīmolu veikaliem. Cenas šķita līdzvērtīgas Latvijas cenām, citreiz pat lētākas. Universālveikalā bija austrumu un rietumu galerija, kuras abas savienoja ar āra pārejām vairākos stāvos.
Zemo cenu lielveikals "Lidl". Cenas līdzīgas Latvijas "Lidl" veikaliem, dažām precēm lētākas. 1,5 litru "lidlveidīgās" kolas tur maksā ap 40 eirocentu. Pat brangs iepakojums kartupeļu salātu maksāja nedaudz vairāk par vienu eiro. Tur par 7 EUR kopā nopirku vajadzīgo vakariņām un brokastīm lidostas telpās - "lidlveidīgo" kolu un palielu iepakojumu ar mazajiem batoniņiem, divus vācu pončikus jeb berlīnerus ar ievārījumu, iepakojumu ar diviem sendvičiem un lielu bunduli ar čipsiem.
Metro. Berlīnes metro sistēmā vīlos. Vēlējos izbraukt, lai gūtu ieskatu. Nekādu e-biļešu pārbaužu nebija. Lai gan tur ir vairākas metro līnijas - U2, U5 utt. - līnijas beigas ir vienā stacijā, bet konkrētā metro galapunkts tomēr krietni ātrāk. Ar šādu problēmu saskāros uz savas ādas. Labi, ka pie galastacijas bija autobuss, kur varēja tikt līdz Aleksandra laukuma stacijai.
Nakts Berlīnes lidostā. Telefons ierodoties bija izlādējies. Lai nepārmaksātu par naktsmītni, izlēmu nakti pirms atgriešanās Rīgā pavadīt Berlīnes lidostā. Lai arī tur bija telefonu uzlādes punkts ar sākotnēji uzstādītiem lādēšanas vadiem, bet strādāja vien retais. Turklāt uzlādes punkts bija tālu no sēdekļiem. Labi vien ir, ka pie lādēšanas punkta gadījās atsaucīgs "kaimiņš", kas atļāva telefonu uzlādēt. Turpat mums piebiedrojās viena jauna dāma, kas, ielidojot Berlīnē no Nigērijas, nebija gulējusi un ēdusi vairāk nekā 20 stundas un nokavēja autobusu no Berlīnes centra līdz viņas galamērķim. Labi, ka pašas draudzene atbrauca dāmai pakaļ uz lidostu un nogādāja galamērķī.
6.40 no rīta "Ryanair" reiss izlidoja uz Rīgu. Brauciens noteikti uz ilgiem laikiem paliks atmiņā. Protams, Berlīne ir ļoti dinamiska un liela pilsēta, bet neiesaku likt pārāk lielas cerības, ka pilsēta uzrunās visus. Ar divām dienām, ja ne pat vienu, pēc manām domām tur pietiek, lai izjustu pilsētas garu.
Ceļojuma budžets vienam cilvēkam:
Ceļojumu apdrošināšanas polise (zelta) - ap 7 EUR
Lidojums turp un atpakaļ - ap 40 EUR
Naktsmītne uz vienu nakti ar cenā iekļautām brokastīm - ap 28 EUR
Pilsētas sabiedriskais transports - 20 EUR (10 EUR par 24 stundu biļeti visām sabiedriskā transporta zonām)
Kebabs ar kolu dzelzceļa stacijā - 9 EUR
Televīzijas torņa apmeklējums - ap 25 EUR
Desiņa ar sinepēm + mazā pudelīte kolas vietējā tirdziņā - ap 8 EUR
Zooloģiskā dārza apmeklējums - ap 25 EUR
Ziemas cepure, cimdi un daži nieciņi - kopā ap 20 EUR
Pārtika vakariņām un brokastīm lidostā no "Lidl" - ap 7 EUR
Kopā (aptuveni) - 189 EUR
