Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
1995.gada 30.oktobrī Kanādas apgabalā Kvebekā norisinājās referendums, kurš varēja ļoti nozīmīgi mainīt pasaules karti. Ja šobrīd Ziemeļamerikā ir tikai divas lielās valstis - Amerikas Savienotās valstis un Kanāda (Ziemeļamerikā pieskaita arī Grenlandi, Bermudu salas un vēl pāris pundurvalstis - salas), tad šis ģeogrāfiskais skats pirms 22 gadiem varēja ļoti būtiski mainīties.
Galvenokārt franciski runājošais Kvebekas apgabals 30.oktobrī lēma par iespēju atdalīties no Kanādas, dibinot savu valsti. Reģiona iedzīvotāji gan nobalsoja pret šādu rīcību, taču balsu sadalījums bija ārkārtīgi tuvs - par atdalīšanos nobalsoja 49,42%, savukārt pret - 50,58. Referendumā nobalsoja 93,52% no visiem apgabala balstiesīgajiem vēlētājiem. Viens no referenduma iniciatoriem apgabala mērs Džakīss Parizū (Jacques Parizeau) pēc balsojuma "pret" atkāpās no sava amata, vienlaikus arī vēstījot, ka bija jau sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus, lai tajā pašā dienā arī pasludinātu Kvebeku par neatkarīgu valsti.
Reklāma
Šāds referendums Kvebekā notika jau otro reizi - pirmais norisinājās jau 1980.gadā, tomēr tad pret reģiona neatkarību nobalsoja 60% vēlētāju.
Abas reizes referendumi ir notikuši pēc garām un ilgām diskusijām par reģiona attīstību un nākotni. Abas reizes pirms referendumiem ir notikušas plašas kampaņas no abu viedokļu aizstāvjiem.
Kvebeka ir viens no 13 Kanādas apgabaliem un aizņemot aptuveni 15,5% no valsts teritorijas, tas ir otrs lielākais apgabals Kanādā. Kvebekas apgabals vien ir aptuveni 25 reizes lielāks nekā Latvija (1 542 tūkstoši kvadrātkilometru pret 64 tūkstošiem). Reģionā dzīvo aptuveni 8,3 miljoni cilvēku un oficiālā valoda te ir franču.
Kvebeka bijusi Kanādas sastāvdaļa jau kopš 1867.gada, kad Kanāda tika izveidota, tomēr šajā apgabalā vienmēr bijis franciski runājošo pārsvars. Tāpat šim reģionam vienmēr bijušas problēmas identificēties ar pārējo Kanādu, ņemot vērā kulturālās un nereti arī reliģiskās atšķirības. Tas radījis augsmi neatkarības idejām un arī kustībai, kuras darbības rezultātā arī notikuši jau minētie divi neatkarības referendumi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
