30. jūlijs vēsturē: Eiropieši atklāj Āfrikas lielāko ezeru

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/History.com/Wikipedia

Viktorijas ezers, ko 1858.gada 30. jūlijā atklāja angļu pētnieks Džons Spiks, ir ne tikai lielākais ezers Āfrikā, bet arī lielākais tropiskās joslas ezers pasaulē un otrs lielākais saldūdens ezers pasaulē. Salīdzinājumā ar savu izmēru ezers ir relatīvi sekls — maksimālais dziļums ir 84 metri, vidējais dziļums — 40 metri, tāpēc ezers ir septītais lielākais pasaulē pēc tilpuma. Ezera krasta garums — 3 440 km.

No Viktorijas ezera iztek Nīlas garākais atzars — Baltā Nīla. Lielākā ieteka — Kagera. Ezers atrodas uz plakankalnes netālu no Āfrikas Lielā lūzuma zonas.

Reklāma

Pirmās rakstītās ziņas par ezeru nāk no arābu tirgotājiem, kas apceļoja Austrumāfriku, meklējot vērtīgas preces. 1160. gados arābi uzzīmējuši labas kvalitātes karti, kas ataino arī Viktorijas ezeru un norāda, ka no tā iztek Nīla. Ezers no kosmosa, skatoties uz rietumu pusi. Aiz tā redzami lielie ezeri, kas atrodas rifta ielejā. Tālumā redzami mākoņi virs Kongo pirmatnējiem mežiem

Džons Spiks, ticēdams, ka milzīgais ezers ir Nīlas iztekas avots, ezeru nosauca britu karalienes Viktorijas vārdā. Dienvidos, pie Tangaņikas ezera no slimības tajā laikā atkopās Spika ceļojuma biedrs Ričards Bērtons. Starp abiem ceļotājiem izraisījās strīds par to, vai Viktorijas ezers ir Nīlas iztekas avots vai nē, jo Spiks bija izdarījis tikai pieņēmumu, nevis redzējis pašu Nīlu. Rezultātā izcēlās plašas publiskas debates, kas sabiedrībā izraisīja lielu interesi par tālaika zinātnes pētījumiem, uz Austrumāfriku devās daudzas ekspedīcijas ar mērķi noskaidrot patiesību

Ezers atrodas vairākās valstīs — Kenijā, Tanzānijā un Ugandā. Ezerā ir vairāk kā 3000 salu, daudzas no tām ir apdzīvotas. Pazīstamākās salas ir Ugandas teritorijā esošās Seses salas, kuras kļūst par aizvien populārāku tūrisma objektu. Ukereves sala ir lielākā ezerā, platība 530 km², sestā lielākā ezera sala pasaulē.

Kopš XX gadsimta sākuma ezers tiek izmantots prāmju satiksmei, kas savieno ezsra krastā esošās pilsētas.

Ezers ir salīdzinoši jauns — tā gultne veidojusies pirms aptuveni 400 000 gadu, kad uz rietumiem tekošas senas upes aizšķērsoja tektoniskos procesos uz augšu pacelts Zemes garozas bloks.

Tā kā ezers ir salīdzinoši sekls, tas ir jutīgs pret klimata izmaiņām. Grunts paraugu analīze liecina ka kopš izveidošanās Viktorijas ezers trīs reizes ir pilnībā izžuvis. Iespējams, ka šīs ezera izžūšanas saistāmas ar leduslaikmetiem, kad nokrišņu daudzums ievērojami samazinājās. Pēdējo reizi ezers izžuva pirms 17 300 gadiem un piepildījās pirms 14 700 gadiem. Tieši šo pēdējo 14 700 gadu gaitā ezerā paspējā izveidoties daudzas zivju sugas, kas dzīvo tikai Viktorijas ezerā.

Viktorijas ezeram ir ļoti liela loma miljoniem cilvēku dzīvē, tas pieder pie pasaulē visblīvāk apdzīvotajiem reģioniem. Cilvēka saimnieciskā darbība atstājusi negatīvu ietekmi uz ezeru. Lielu, negatīvu ietekmi atstājušas ievazātas sugas, mežu izciršana, piesārņojums.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.